Rīt došos uz savu pirmo nopietno upes laivošanu. Līdz šim esmu laivās braucis pa pavisam gludu upi, ezeru un nedaudz pa vējainas jūras viļņiem. Īstas upes krāces nekad nav testētas.
Lai gan man neliekas, ka Latvijā var būt īpaši lielas krāces, visu zinošā Sidža, jau paspēja sastāstīt briesmu stāstus par to, ka man būšot nezināmu iemeslu dēļ jākrīt ārā no gumijas laivas. un tādā garā..
Tad jau redzēsim kā man klāsies, gan jau vēlāk pastāstīšu par pasākuma norisi. Ja atrodas kāds vieds laivotājs, tad ar labiem padomiem nevajag skopoties.
Par braucienu:
– pieveicamais km daudzums- ~12 km
– laivu brauciena mērķis ir aktīva atpūta dabā un izziņa
– ekspedīcijā var piedalīties jebkurš, tomēr dažādu šķēršļu un krāču pārvarēšana var prasīt zināmas iemaņas
Iecerētā maršruta apraksts:
Svētupe sākas pie Limbažiem, kur tā iztek no Dūņezera. Mēs savu maršrutu sāksim pie Lauvām (pie tilta), bet no laivām ārā kāpsim pie lauku mājām „Kraukļi”. Šajā posmā upes krastos atsedzas ļoti daudz skaistu smilšakmens atsegumu, nišu un alu. Viena no skaistākajām apskates vietām – Lībiešu Upuralas – bijušā Metsepoles novada lībiešu nozīmīgākā kulta vieta. Šeit arheoloģiskajos izrakumos atrastas 628 monētas un senlietas, alas ir vienas no garākajām Latvijā.
Upe ir strauja un vietām krāčaina, vietām iespējami arī koku sagāzumi.
(informācija no ezi.lv)
Saistītais ieraksts: ūdenstūrisms.lv Lucavsalā
9 Responses
nemels niekus, es neteicu ka kritiisi shajaa upee(ja vien nebrauktu ar kanoe). diskusija bija par to vai LV ir kada upe, kur var izkrist pat no gumijas laivas un es teicu, ka jaa un kaa piemeeru mineeju Amatu, bet tas taa.. :))
nav tā kā pa aukstu šādām izklaidēm?
nombre.lv: nu silts nav, ūdenī jau tīšuprāt negāzīšos, tad arī vajadzētu būt ok. Protams, nevar paredzēt, kas būs tur uz vietas.
nu, hidras veel neprasaas, taapat arii (sasodiits!) uz shito viikendu sola, ka buus veel siltaaks… ech, a kad septembrii gribeeju maukt pa Braslu – lietus un kaut kaadi tur astonji graadi. taa es shogad bez laivojiena palikos. lai “reanimeetos”, buus jaasasparojas uz amatu martaa.
Kilometri diezgan maz, bet ar gumijnieci jau lēni braucas. Krāces Latvijā tiešam nav :) Galvenais braukt visam cauri ar lielu modrību, un siltu drēbju kārtu iepakot ūdensnecaurlaidīgā maisā.
Citādi pasākums varētu būt diezgan feins. Pats gan esu braucis tikai vasarā, ne rudenī vai pavasarī, bet za to bieži – kāds 7-8 reizes būs ;)
Mārci Balodi, kā nosauksi Lustūzi? :)
Lustūzis ir Lustūzis tikai kad ir ūdens :) kad ūdens nav tad tāda urdziņa vien ir :) sidza, izkrist var jebkurā upē :) es piemēram šogad izkritu dīvajā, un ciecerē :) ak jā un gaujā arī :) apstākļi gan bija drusk citi nekā plezīra brauciens, plezīra braucienos nēsmu kritis ne reizi, ja nu vienīgi izkāpis ar labu :D (Tēvs stāstija kad biju mazāks, smailē gulējis esmu pa vidu kamēr māte ar tēvu airē, kad māte esot teikusi ka te esot smuka vieta nometnei ka varētu kāpt ārā, un tēv piebalsojis ar tekstu ok, kāpjam ārā, tā es sadzirdējis šos maģiskos vārdus ņēmu un kāpu ārā droši, tad nekas ka upes vidū :))
šovasar laidu pa Irbi līdz jūrai (un nedaudz atpakaļ).
2 dienās noairējām 50 km. tā kā ar laivām tā nopietni braucu pirmo reizi sapratu, ka laivošana ir baigais kaifs…
šogad pamēģināju ar laivu braukt jūrā, tiesa gan – jūrā gadījās tāda neliela vētra un tā vietā, lai dotos no punkta A līdz punktam B, sanāca pacīnīties ar viļņiem. Ļoti interesanti – vismaz kamēr turies laivā un dodies pretīm viļņiem vai pa viļņiem tā, ka tie skalojas pāri. Kad pietrūka meistarības un laivu apgāza, tad gan kļuva mazāk interesanti, jo primārais bija izvairīties, lai pie katra viļņa nedabūtu ar laivu pa galvu, un nepazaudēt airi. Rekomendēju :)