grāmatu lasīšana

Bērnībā lasīju grāmatas strēķiem. Bija brīvs laiks. Sākumā lasīju to, kas patika, pēc tam vienkārši visu, kas stāvēja mājas grāmatas plauktos. Man patika pats process.

Mana mamma ir latviešu valodas un literatūras skolotāja. Tas nozīmē, ka ar mājās atrodamajām grāmatām kādam laiciņam pietika. Protams, bija tādi plaukti, kuros nevēlos ielūkoties pat tagad, piemēram, plaukts, kurā skaisti sēž visi Raiņa kopotie raksti.

Atceros, ka pasaku krājumi un visa veida bērnu literatūra bija plašā izvēlē. Man patika bērnu grāmatas kuras, kā stāsta vecāki, man nācās lasīt priekšā brālim. Katrā ziņā ar bērnu literatūras klasiku es iepazinos to lasot pats, nevis klausoties, kā man kāds lasa priekšā.

Vēlāk tiku pie grāmatām par indiāņiem, par zelta meklēšanu un sniega suņiem. Šobrīd pat grūti nosaukt, cik plašs tēmu loks tika nosegts ar grāmatām, kuras lasīju vienu pēc otras – kā viena cauri, tā ķēros pie nākamās. Dažas patika īpaši, tās pēc pāris mēnešiem varēju lasīt arī pa otram vai trešam lāgam. Lasīju pa vakariem un vislabāk pa naktīm, kad bija klusums un neviens netraucēja fantazēt.

Bērnībā man grāmatas bija filmu vietā, pat labākas par filmām, jo visu varēju iekārtot pa savam prātam. Darbības vietas, krāsas un varoņus es iztēlojos tik dzīvi, ka man joprojām ir skaidrs, kā katrai lietai ir jāizskatās un tie retie ekranizējumi parasti ir diezgan liela vilšanās, jo neatbilst manām iedomām, par to, kas notiek grāmatā. Daudzas darbības vietas grāmatās tika iztēlotas no jau eksistējošām vietām, no manas apkārtnes. Ņēmu to, kas bija un uzlaboju tik tālu, līdz pēc apmēriem un apraksta, jūras krasts saskanēja ar grāmatā aprakstīto neapdzīvotās salas krastu.

Laimīgā kārtā mammas studiju gados iepirkto grāmatu vidū bija pietiekami daudz zinātniskās fantastikas darbu. Šīs grāmatas labu laiku likās pārākas par visām pārējām, jo piedāvāja, nesalīdzināmi interesantākus fantāzijas lidojumus. Tālāk jau plauktus pārmeklēju ar lielāku rūpību, meklējot noklīdušas grāmatas par robotiem, kosmiskajiem kuģiem, svešām planētām, naudas kokiem un citiem brīnumiem. Ja nemaldos tad tieši zinātniskās fantastikas dēļ sāku klīst pa skolas un pagasta bibliotēku. Nevarētu teikt, ka biju ļoti biežs viesis, bet šad un tad piestaigāju. Pašlaik mani māc aizdomas, ka foršāko daļu no grāmatām esmu aizdevis tālāk lasīšanai un līdz šai dienai atpakaļ neesmu saņēmis, tas  nozīmē, ka būs grūti sastādīt precīzu sarakstu ar šī žanra grāmatām. Atliek tikai cerība, ka grāmatas ir nobēdzinātas plauktos, un nekur tālu tās nebūs jāmeklē.

Vidusskolā, protams, tika izlasīta visa obligātā un ieteicamā literatūra. Šādas un tādas lietas jau biju pamanījies izlasīt pamatskolas laikā, tāpēc nācās pārlasīt atkārtoti. Loģiskā kārtā safanojos, par kara tematiku, tajā skaitā Remarku, pieņemu, ka esmu izlasījis visus viņa romānus, kas vien bijuši iztulkoti latviešu valodā.

Kā jau minēju skolas laikā reti bija brīdis, ka nelasīju kādu grāmatu, bieži paralēli iesāktas bija vairākas. Līdzīgi, kā tagad tiek patērēti seriāli, tajā laikā vakari un naktis bija atvēlētas grāmatām.

Pašlaik mans hobijs ir gandrīz zudis. Vakarā, kad eju gulēt esmu pārāk noguris un ir pārāk vēls, lai ķertos pie grāmatas. Izstrādājies reflekss, tā kā visbiežāk lasu gultā, tad pēc pirmās vai otrās lapas puses esmu jau aizmidzis.

Pēdējos mēnešos šis tas ir izlasīts un pašlaik esmu apņēmības pilns uzsākt veselīgu grāmatu lasīšanas ritmu. Pēc liela pārtraukuma lasot grāmatas sajutu, ka visu šo laiku esmu bijis tādā kā grāmatu badā, kas nebija izjūtams līdz pat brīdim, kad atkal sajutu, kā tas ir lasīt, kaut, ko kas ir drukāts un iesiets. Interneta vidē lasīšana, nemaz nav lasīšana, visbiežāk tā ir skriešana ar acīm pāri teksta blāķiem. Tiek zaudētas nianses. Pats jūtu, ka reti, kad sanāk lasīt tekstu neizlaižot nevienu vārdu.

Pārdomāju un sapratu, ka ļoti piemērota lasīšanas vide ir tramvajs. Lasot, ceļā patērētais laiks tiek izmantots pilnībā. Citos apstākļos vienmēr ir iespējams izdomāt, “produktīvākas” nodarbes un grāmatas lasīšanai netiek dota priekšroka.

Tagad nodarbojos ar sava mazā Rīgas grāmatplaukta ievietošanu Shelfari virtuālajā plauktā un, kad tikšu pie dzimtās mājas grāmatām, domāju arī tās virtualizēt un salikt pa “plauktiņiem”. Līdz ar hobija aktivizēšanu un šo ierakstu paplašinu bloga kategoriju skaitu – fotografēšanai un skriešanai pievienojas arī grāmatu sadaļa.

13 Responses

  1. Mik, lasīju Tavu ierakstu un tāda sajūta, ka tas ir par mani. Agrāk, pamatskolas gados arī mīlēju lasīt vakaros, naktīs un tad fantāzijas lidojumus netraucēja nekādas citas domas. Ar gadiem lasīšanu savam priekam ir nomainījusi lasīšana darbam/zināšanām un tas vairs nav tas. Tāpat pareizi saki arī par tekstu lasīšanu Interneta vidē, kur tas gluži vienkārši tiek skenēts jeb ar acīm izskriets cauri.

    http://www.shelfari.com/krizdabz/shelf

  2. Jau pāris gadus mēģinu piešauties pie lasīšanas internetā, it kā pat varu izlasīt lielus blāķus, taču kaut kā nav sajūtas, ka esi izlasījis grāmatu.It kā vēl labs risinājums ir audiogrāmatas, taču retās ir ierunātas tiešām tā, ka ir interesanti klausīties.
    Tā kā dzīvoju tieši pretī RCB, tad sanāk lasīt daudz, bet gribētos jau, lai būtu iespēja tam atlicināt vēl vairāk laika. Būs man arī šitā Shelfari lieta jāizmēģina. Kā jūs tur iedabūjat tos LV izdevumu vāciņus?

  3. Jeremy:

    Shelfari grāmatas var pievienot ar meklēšanu/ISBN kodu, bet mūsu vietējās grāmatas var ielikt ar savām rokām aizpildot nepieciešamos laukus. Pats vari augšupielādēt bildi (vienu pat nobildēju vienkārši ar telefonu un augšupielādēju) un vajadzīgo info, pēc tam citi lietotāji varēs izmantot, jau ievadīto informāciju.

  4. Mums gluži vienkārši ir citas aizraušanās – datori, fotografēšana u.t.t. Tas ir gluži normāli, manuprāt. Katrā gadījumā neviens literatūras skolotājs pat lai nemēģina man ieskaidrot, ka grāmatu nelasīšana ir kas slikts. :)

  5. Pagāšvasar pa ilgiem laikiem šo to sanāca izlasīt un nolēmu atsākt šo procesu. Ļoti interesants un vērtīgs. Protams, ikdienas aizņemtība traucē izlasīt tik daudz cik gribētos, bet labāk ir kaut viena grāmata mēnesī, nekā neviena.
    Nesen tieši pasūtīju no USA dažas grāmatas oriģinālvalodā (btw, lētāk kā no amazones). Tiesa angliski lasīt ir grūtāk, nedaudz jāpiedomā pie valodas. Taču gan jau ar laiku pieradīšu.

  6. Man precīzi tas pats! Bērnībā izlasīju visu, kam tiku klāt, pat “Karu un mieru”.
    Atakrība no lasīšanas ir vēl saglabājusies. Lasu ātri, un grāmatas nespētu sapirkt. Lasu tagad plaukstdatorā, tas ir pietiekami ērti. Nav jau tas, kas grāmata, toties – līdzi vari nest veselu bibliotēku, un tā neko nemaksā.
    Labi, ka lasu krieviski – ir tik ļooti daudz grāmatu.

  7. Ko lai saka vēlu veiksmi, grāmatu lasīšana jau nemaz tik daudz no cilvēka neprasa, kāda stunda dienā. Man gan šī lieta ir nedaudz hipertrofēta un reizēm lasu pāris stundas.

    Un galvanias jau nav lasīt daudz grāmatas galvenais ir lasīt labas grāmatas :) No savas puses ieteiktu tev izlasīt Terry Pratchett Diskzemes ciklu – pilnas ar veselīgu ironiju un humoru. (nevarēju nenoturēties kaut ko neiesakot).

  8. Es arī pēdējā laikā aizdomājos par to ka vaidzētu izlasīt kādu grāmatu (dažas jau ir padomā), šis raksts nostiprināja manī šo velmi darīt.
    Vai tas nozīmē, ka drīz varēsim lasīt grāmatu aprakstus šajā blogā?

  9. Teikshu godigi, Man 20 gadi, tikai pirms kadiem 3 gadiem saaku intereseties par literaturu, un kaut kaa ta lieta aizgaja. Menesi izlasu kadas 2 – 3 gramatas, bet ar to pietiek, jo lasu taas, lai varetu aizmigt normali,protams, ja neskaita tas gramatas ,kas man universitate jalasa.
    P.S. Sorry par Latvieshu Valodu – nav iespejama man laptopaa pashlaik, jo neatrodos LV.

  10. Mamma- tā, kas skolotāja. Ak, lasošie jaunieši, kāpēc mūsdienās tādu tik maz. Kā mammai vajadzētu piktoties par lasīšanu naktīs, bet pati jau nebiju labāka, arī pa kluso no vecākiem lasīju naktīs.
    Šobrīd gan mani jaunieši (skolnieki) arī aizrāvušies ar fantastiku, topā slavenā “Krēsla”, pat slinkie lasītāji izrāda interesi, laikam jau fantastika patīk atī mūsdienu skolniekiem.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *