kāpēc neveiksmīgā akcija “Cilvēkiem no cilvēkiem” tiek pasniegta kā veiksmīgs case study?

top_logo

7guru.lv nopublicējuši case study par Ērika Stendzenieka, aģentūras „Mooz“ radošā direktora eksperimentālo apollo.lv reklāmas kampaņu “Cilvēkiem no cilvēkiem”, kurā tika izmantoti divi no Latvijā populārākajiem blogu paaudzes pārstāvjiem Ārčijs un Marta Krivade.

Sāksim ar to, ka man patīk veids, kā CNC panāca mediju uzmanību – kartona plakāti, kas redzami katrā lielākā publiskā pasākumā un pēc tam portālos un TV. Ideja laba, Latvijā līdz šim nepienācīgi maz pielietota.

Bet viss, kas notika pēc apollo.lv vārda piesaistīšanas akcijai ir vērtējams kā izgāšanās, ne tikai ar pirmo lielo burtu, bet arī ar visiem pārējiem lielajiem burtiem.

Akcijai bija skaidri definēti mērķi, no kuriem svarīgākais “Latvijas informatīvo telpu papildināt ar cilvēcīgām ziņām” tā arī nav izpildījies.

Ir lieliski, ja tāds reklāmas guru, kā Ēriks izdomā skaistu mērķi un ideālu, spožu, kā saule, bet pēc būtības šī akcija ir tikai kā koša uzlīme, kas uzlīmēta uz noputējušas grabažas, kura aizstāvējusies lielveikala plauktā. Uzlīme, kas ir vērtīgāka par produktu, bet kura neietekmē produkta būtību ne par gramu.

Ēriks, gan ietiepīgi cenšas pierādīt pretējo:

«Īpašais šajā gadījumā ir tas, ka reklāmas kampaņa kļuva arī par klienta filosofiju un pastāvīgu rubriku portālā. CNC sevī iemieso arī redakcijas attieksmi un iesaistīšanos aktuālos procesos.”

Ir skaidri redzams, ka portālam apollo.lv pilnīgi nospļauties par šīs akcijas ideālu izpildīšanu dzīvē, jo saturiski portālā nekas nav mainījies. Arī jaunā sadaļa cilvekiem.apollo.lv ir mirusi – oktobrī ir nopublicējuši vienu rakstu un pirms tam pēdējais raksts ir no 15. septembra.

Lieta, kuru 7guru.lv aizmirsa pieminēt saistībā ar “Cilvēkiem no cilvēkiem” – twitter.com vidē šī akcija atrada savus atbalstītājus, taču lielais vairums tomēr bija ļoti sašutuši par akciju un jutās piekrāpti, kad uzzināja, ka šādā veidā patiesībā tiek spodrinātas apollo.lv pogas. Tas pats attiecas arī uz blogiem, kuros arī parādījās raksti, kuros tika nopelta varbūt ne gluži pati akcija, bet tās iznākums noteikti.

Rezultāti

Tad vēl bija nakts pasākums, kurā CNC izlīmēja vēstījumus pilsētā. Tas gan beidzās ar drošības policijas sankcijām un Martu izmeta no darba. Par to gan viņa īpaši nebēdāja. Ārčiju neizmeta, jo viņš nekur nestrādāja.

Tagad gan runas ir norimušās, bet tiešām gribētos dzirdēt no pašiem apollo.lv vai viņiem šī akcija uzspēra gaisā apmeklējumu, vai uzlaboja viņu tēlu, vai kā citādi palīdzēja. Atšķirībā no rakstā minētās pārliecības, ka rezultāti ir acīm redzami, pats neesmu novērojis, ka apollo.lv piedzīvotu kādu īpašu popularitātes bumu.

P.S.
We the Media: Grassroots Journalism By the People, For the People

18 Responses

  1. Pirmkārt jau redzot pirmo video no CNC domāju ka ir doma veidot jaunu mediju, kur nebūtu uzblīduši meli un safabricējumi, bet beigu beigās sanāca kaut kas šāds. Ideja jau visā visumā nebija tā sliktākā, pats kad ieklīdu viņu mājaslapā izšķirstīju visu no sākuma līdz beigām, bet tas manuprāt nebija ilgtermiņa projekts, jo cik gan ilgi ko tādu var veidot/vērot.

  2. Akcija bija ok, bet kā jau es pie sevis blogā nesen draftā ierakstīju (nepublicēju aiz cieņas pret Ārčiju, lai gan viņš nepričom…), tad:
    Iedomājies situāciju, ka tev ir dotas teiksim, viena diena – 8h, Doma laukumā, lai izreklamētos. Tu paņem, bļausties, “Es esmu kruts blogerīs… yeaah, es esmu”, dari visu, lai pievērstu sev uzmanību.
    Tad tu pēdējā stundā, 7:55, izdomā, FCK, es te bļaustos, bet neviens nezin, ko tad es reklamēju. Ātri nobļaujies, ka esi mikslatvis.lv un tad tev reklāmas laiks beidzās. Viss, tu aizej un vairs tu nemaini neko, neej nākamā dienā uz domu laukumu.

    Apmēram tā es redzu šo akciju. Banāls, bet apmēram manu domu saprati. Ēriks, protams, stāsta skaisti, bet pajautājot random cilvēkam, kas lasa apollo.lv u.c. portālus neko par tādu akciju nezin. Man liekas, ka Ēriks vairs nespēj atzīt, ka kāda mārketinga akcija arī neizdodas, lai gan tas būtu normāli. Cilvēki, varbūt ievēroja, bet nekādā gadījumā nespēja to ne tad, ne tagad saistīt ar Apollo.

  3. Taču abstrahējoties no satura problēmām, nevaru noliegt, ka (šeit gribētos teikt: mums, latviešiem) mūsu reklāmas industrijas redzamākajām sejām piemīt fantastisks talants reizēm pat viduvēju produktu pēc tā realizācijas iepakot gana skaistā case study vai success story prezentācijā, lai cilvēki no malas varētu noelsties: wow! Un par to mans respect gan Ērikam, gan Gatim (neaizmirstot arī Andri, protams :).

  4. Diez vai tas būtu īpaši Latvijas reklāmas (un pat ne tikai reklāmas) industrijas talants — ja kāds cilvēks attiecīgajā jomā ir speciālists, viņš diezgan droši var ievērot, ka tikko lieta sāk grozīties ap vāji izmērāmiem lielumiem un labumiem, būs kaudzēm (arī gluži lielu brendu), kuri ik pa brīdim prezentēs feilu kā baigi izdevušos mantu. Jo vienkārši nevar atļauties feilot.

  5. Principā, šīs akcijas fiasko nav nekas pārsteidzošs. Ir grūti iedomāties, kā cilvēks, kas labākajās Gēbelsa tradīcijās veidojis reklāmas kampaņu buldozeram, spētu izveidot kaut ko gaišu un pozitīvu.

    Var jau, protams, atkal un atkal skaļi atkārtot un deklarēt, ka, redz’ mēs esam par labām ziņām, par cilvēcību, taču, ja zem tā nav nekāda seguma, tad projekts ir veidots mākslīgi un nekādu labumu nevienam (izņemot Apollo.lv) nevar dot.

    Taču iniciatīva kā tāda gan liek aizdomāties par mūsu plašsaziņas līdzekļu telpu. Ir tā negatīvisma gana daudz, taču no otras puses – ko lai dara, ja dzīvojam tādā “muļķu zemē”. Varbūt to varētu mainīt, ik pa laikam izceļot to, kas mums bijis labs. Kaut vai periodiski rakstot par pirmskara Latvijas laiku (negribu neko idealizēt, bet bez šīs vēstures, šodien mūsu pastāvēšanai būtu diezgan maza jēga).

  6. latvijā ir daudz labu iedeju, pie kurām ķeras nepareizie cilvēki, vai cilvēki, kuri nemāk tās realizēt, kaut gan ir pozitīvu mērķu tendēti.

    jā, mums ir problēmas ar sabiedriskajām attiecībām un projektu realizēšanām

  7. Par apollo jauno dizainu dzirdēju no pods.lv, bet par šādu reklāmu uzzināju pirmo reizi. Laikam tāpēc, ka nelasu apollo, bet tvnet. tur tā kampaņa nebija palaista :D

  8. Šāda tipa viral kampaņas LV reklāmas vidē ir ļoti nesena prakse un tie daži pašreizējie mēģinājumi drīzāk vērtējami kā eksperimenti, lai mācītos un gūtu pieredzi.

    Jāņem vērā, ka lielie uzņēmumi ir ĻOTI PAMATĪGI jāpārliecina par līdzekļu veltīšanu inovatīvām idejām un viņi nav gatavi eksperimentēt (Pirms dažiem gadiem līdzīga tendence bija attiecībā uz reklāmu internetā).
    Ja reklāmists tagad teiks, ka kampaņa nav izdevusies, tad iznīcinās iespēju veidot šāda tipa kampaņas nākotnē un mēs vēl 10 gadus nesagaidīsim reklāmas attīstību LV. Kad šis reklāmas tips LV būs attīstījies, šādu Case study prezentācijas mēs vairs nesagaidīsim, bet pašlaik tās ir vajadzīgas, lai iedrošinātu pasūtītājus un arī citus reklāmistus.

    Konkrētajā CNC gadījumā uzskatu, ka kampaņas ideja ir ļoti laba, un arī tika gūta ievērojama sabiedrības uzmanība. Apollo.lv piesaistīšanas process gan galīgi neizdevies – tur gan Stendzinieka kļūdas, gan domāju, ka vēl lielākas ir pašam Apollo.lv, kas nebija izpildījis mājas darbus. Sliktu produktu neglābs pat labākā pasaules reklāma.

  9. Vai rodas sajūta, ka tiek pasniegts kā veiksmīgs case study?
    Ja tā, tad pārpratums, jo kā case study tas tiešām tiek pasniegts, bet nešķiet, ka būtu kāda norāde uz to, ka veiksmīgs. Par kampaņu lemt tās pasūtītājiem, analizējot rezultātus.
    Sapņos esmu redzējis, ka 7guru.lv publicē kampaņas aprakstu un lasītāju ziņā jau ir lemt par kampaņas veiksmi. Gatavojot informāciju šai sadaļai, ierasts, ka jautājumi kampaņu veidotājiem ir samērā līdzīgi, tāpēc man, Tev un visiem pārējiem lasītājiem ir lieliska iespēja salīdzināt, cik nu kurš daudz par savu veikumu un rezultātiem stāsta.

  10. Pasaulē ir daudz sliktu produktu, kurus ir izglābušas pat ne tās labākās reklāmas… Bet tomēr šis nav īsti tas gadījums, jo, kā jau te biedrs izteicās, Apollo patiešām nebija izpildījuši “mājasdarbu”. Liķiera konfektei bija jauns papīrīts (dizains) ar jaunu uzlīmīti (kampaņu), bet ražotāji bija aizmirsuši paskatīt, vai tās saturs nav jau izžuvis…

    Jāteic, Apollo būtu izrādījušies ieguvēji, ja to saistība ar attiecīgo kampaņu būtu pasniegta vēlāk un/vai mazākā apmērā – piemēram, nevis kā tiešajam pasūtītājam, bet vienam no kvēlākajiem atbalstītājiem. Varēja pat izlikties, ka kampaņa ir sākusies spontāni un tikai vēlāk Apollo ir bijis pirmais, kas atnācis pie večiem un teicis, davai turpiniet to pie mums. Auditorija kādu laiku pašūmētos par to, ka Apollo izmanto svešus laurus, bet tā ir savā ziņā normāla prakse un drīz tiktu atzīta par veiksmīgu biznesa gājienu gan Apollo, gan arī Ārčijam & Co. Bet nu jau ir par vēlu – un rezultāts ne tuvu neliekas tāds, kā cerēts.

    Procesā tomēr arīdzan bija lietas, kas krita uz nerviem – piemēram, izpildītāju jaukšanās pa vidu citu kampaņu pasākumos. Protams, priekš konkrētās akcijas tas deva papildus publicitāti, taču vienlaikus traucēja citiem – un Latvija ir pārāk maza, lai tik vienkārši nerēķinātos ar nozares kolēģiem. Taču tās akcijas, kas tika realizētas ārpus minētā, gan likās pietiekami interesantas. Ideju jau neviens arī nekritizē, tikai atkal jācitē iepriekšējie komentētāji un arī raksta autors – kampaņas pozitīvas iespaids beidzās precīzi ar pašas kampaņas noslēguma brīdi. Neviens tālāk nerīkojas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *