Nolēmām izveidot nelielu apkopojumu ar biežāk uzdotajiem jautājumiem un atbildēm. Šķiet, ka dzīvojot citā valstī pat tik neilgu laiku kā trīs nedēļas, pie daudzām lietām ir pierasts tik ļoti, ka tās nešķiet īpašas un speciālas pieminēšanas vērtas. Līdz ar to šo rakstu veidosim tā, lai izskaidrotu ikdienas lietas, parādības un pārējo aktuālo.
Karstums
No augusta līdz novembrim (ar kulmināciju oktobrī) Kambodžā ir lietus sezona. Tas nozīmē, ka ir gan karsts, gan mitrs. Pirmajās dienās likās, ka karstums ir diezgan grūti izturams, tagad šķiet, ka esam pieraduši. Tieši pirms lietus paliek vēl mazliet karstāks un “spiedīgāks”, tieši pēc lietus un lietus laikā ir mazliet patīkamāk. Vēsāk ir arī naktīs. Vēl ne reizi ārpus telpām nav bijis tik vēss (arī naktīs ne), lai būtu jāuzvelk kāda no līdzpaņemtajām “plānajām” jaciņām. Interneta portāli apgalvo, ka naktī esot līdz minimums 25 grādiem, bet dienā vidēji 30 – 34 grādi.
Odi un citi moskīti
Pirms braukšanas uz Kambodžu bijām kārtīgi sabiedēti par odiem un visām slimībām, ko tie pārnēsā. Realitātē odu ir ļoti maz. To ir grūti iedomāties neesot šeit. Esot Latvijas laukos – vasarā ejot uz jūru mums apkārt lidoja odu mākonis, un sēžot pie galda ik pēc pāris minūtēm vairāki odi bija jānosit. Šeit ārpus telpām var redzēt vidēji 5 – 10 odus dienā, bet mūsu dzīvoklī vidēji ielido viens ods dienā. Taisnības labad jāsaka, ka tas gan nenozīmē, ka tiem var nepievērst uzmanību. Ik vakaru rūpīgi pārliecināmies, ka pamanītais ods ir pagalam un neviena cita nav, bet ejot ārā no mājas (un no skolas) nopūšamies ar stipru pretodu līdzekli. Interesanti arī, ka odi ir ļoti mazi – ja iedomājas vidēju Latvijas odu un samazina to 10 reizes, tad tik lieli odi ir šajā valstī.
Skudras
Izrādās, ka šī ir ļoti aktuāla lieta. Principā uz galda nedrīkst atstāt neko atvērtā iepakojumā. Pavisam neilgā laikā parādās vesela skudru armija (tieši tā kā dažādās multfilmās), kas metas notiesāt visu, kas ir atstāts un visu, kas gadās pa ceļam. Mūsu dzīvoklī pagaidām vēl viss ir mierīgi – skudras neesam redzējuši. Saņēmām labu mācību viesnīcā, kur bijām atstājuši saldinātus riekstiņus uz galda – tagad uzmanamies. Skolnieki nesen teica, ka skudras parādoties dzīvokļos pie atstātām lietām dažu desmitu minūšu laikā. Arī skudras šajā valstī ir maz-mazītiņas, tik lielas, ka pavienai ir grūti saskatāmas.
Dzīvoklis un attālums
Esam noīrējuši 2-istabu dzīvokli ar balkonu pilsētas centrā. Tuvējos kvartālos atrodas BKK tirgus un dažādas vēstniecības, bet skola, kurā strādāju atrodas tikai 10 minūšu gājiena attālumā. Atrodamies netālu no vietām, uz kurām varētu gribēt doties, bet staigāšana šajā valstī nav pierasta lieta un pārsvarā arī mēs pārvietojamies ar tuk-tukiem.
Lietus
Lietus ir. Tad, kad lietus līst, tad tiešām līst pa īstam. Tā, ka pat pāriešana pāri ielai, varētu tevi izmērcēt viscauri. Lielākā daļa tuk-tuki ir ļoti labi aprīkoti ar nolaižamām, ūdens necaurlaidīgām sieniņām. Līdz ar to tad, kad līst ir ātri jāmēģina tikt iekšā kādā tuk-tukā. Pagaidām pavisam negaidīts lietus, kas būtu mūsu saliedējis, vēl nav gadījies :) Taisnības labad gan jāpiemin, ka lietus sezona tikai sākas augustā un saprotam, ka turpmākos mēnešos līs tikai vairāk un vairāk.
Skola
Skola atrodas tikai 10 minūšu attālumā no mūsu mājām. Tur es mācu 7., 9., 11. un 12. klases skolēniem, kāpēc matemātika ir svarīga. Mācu, kā par to ir jādomā, lai visi zināšanu gabaliņi saskanētu viens ar otru un radītu kopīgu priekšstatu un informācijas apjomu, kas noderēs tālākās studijās. Klases, kuras mācu ir nelielas, vidēji tajās ir ap 16 skolēniem. Uz darbu un no darba eju tikai ar pozitīvām emocijām – man patīk tas, ko daru.
Ēdiens
Jo ilgāk šeit dzīvojam, jo labāk zinām, ko, kur un kā ēst. Un es varu tikai cerēt, ka mēs turpināsim atklāt dažādas jaunas vietas un lietas, un tad, kad pie mums kāds brauks ciemos varēsim parādīt labāko. Pagaidām diezgan bieži pasūtām ēdienu uz mājām (brīnišķīgs bukletiņš ar daudzu restorānu ēdienkartēm). Dažkārt ēdam ārpus mājas, dažkārt ēdam “vietējo” ēdienu, esam atraduši dažus mazus vietējos restorāniņus – cilvēkus, kuri gatavo garšīgi, no tiem arī pērkam. Miks cenšas nogaršot visu, ko līdz šim nav ēdis, es, savukārt, cenšos ēst lietas, kuras pazīstu un zinu. Pagaidām – bez problēmām.
Internets
Vispār internets mums ir. Un tas taču ir labi, vai ne? Diemžēl tas nav pārāk labs, stabils vai ātrs. Dažkārt internets pazūd uz stundu, dažkārt uz vakaru vai arī uz visu dienu. Tieši tāpēc aptuveni nedēļu atpakaļ Miks iegādājās mobilo internetu – darbojas vairākas reizes ātrāk nekā mājas piedāvātais.
Cenas un vietējās cenas
Iepērkoties tirgū (dažkārt arī veikalā) par visu var tirgoties. Diemžēl kambodžieši nav tik atvērti uz šādām sarunām, kā citu Āzijas valstu iedzīvotāji. Visbiežāk mums izdodas nokaulēt vien dažus dolārus. Vislabākā tehnika ir iešana prom, bet arī tas nedarbojas vienmēr – dažkārt viņiem ir vienkārši vienalga. Ja regulāri, iet pie viena un tā paša tirgotāja, tad cenas mēdz palikt lētākas :)
Tuk-tuki un iešana ar kājām
Uz ietvēm pārsvarā ir noparkotas mašīnas, vai arī atrodas tirgotāji ar saviem galdiņiem un letēm, līdz ar to – paiet pa ietvi tik pat kā nav iespējams. Ja lasot šo tev liekas, ka tas tāds nieks vien ir – apiet apkārt noparkotai mašīnai, tad iedomājies nevis vienu, bet 15 pēc kārtas noparkotas mašīnas perpendikulāri ceļam. Tās ir piebraukušas tik tuvu sētai vai mājai, ka pa to pusi iziet nav iespējams, bet otrs mašīnas gals nedaudz atrodas uz ielas. Tātad sanāk, lai apietu šādai mašīnu rindai apkārt, viss gabals jāiet pa ielu, kurā abos virzienos brauc mocīši, riteņi, tuk-tuki un mašīnas. Savukārt tuk-tuki ir visur un vienmēr. Atliek tikai pacelt roku un pateikt “tuk-tuk”, lai tuvējie vadītāji ātri nolemtu, kura kārta braukt ir un dotos ceļā.
Protams, ka tā varētu turpināt vēl un vēl, bet varbūt šo lasot, kāds jautājums ienāca prātā arī tev? Uzraksti komentāros un tuvāko dienu laikā centīšos to iekļaut šajā sarakstā.
37 Responses
Dikti interesanti lasīt šādu stāstījumu :)
Vietējie bērni mācās matemātiku anļu valodā?
Es strādāju starptautiskajā skolā, kur mācības notiek angļu valodā. “Vietējie” bērni skolā veido apmēram 20 – 30 % no visiem skolēniem.
angļu :)
Vai ir nācies pabūt arī kādā vietējā skolā?
Nē, tāda iespēja pagaidām vēl nav bijusi.
Tā kā Miks savā blogā neatbild uz manu jautājumu, tad rakstīšu šeit… Ir Kambodžā jau redzēts kāds milzenis – zirneklis? Tur tādi vispār ir?
Dzīvē pagaidām esam redzējuši teikai pavisam mazus un parastus. Bet pēc tā, kas ir redzēts dažādos video, Kambodžā ir arī lielie zirnekļi – mēdz būt tādi, kas lielāki par plaukstu. Vispār, tie lielie zirnekļi skaitās vietējā delikatese, tos vāra, tad mērcē cukurā un tirgo. Pagaidām neko tādu dzīvē neesam vēl redzējuši, un labi, ka tā :)
Jā, redzot šo video – http://youtu.be/sogICBtQsXU, nenāk pat doma prātā dzīvot Kambodžā :D
Tās gan ir muļķības, pilsētā tādus sastap nav iespējams, tāpat kā Rīgā pa ielu neklīst odzes un dzīvot var vienā mierā. Un nekur nav dzirdēts, ka šie lielie zirnekļi medītu cilvēkus :)
Zinu, ka tagad jums ir televizors. Vai esat skatījušies vietējos ziņu raidījumus? Ko vispār rāda vietējos kanālos?
Uz pāris minūtēm esam uzslēguši. Rāda ziņas par politiku un avārijām. Seriālus mājsaimniecēm un vietējās mūzikas koncertus. Praktiski viss tas pats, kas Latvijā tikai citā valodā :)
Kādas ir cenas ( transports, pārtika, apģērbs, tehnika ) salīdzinājumā ar Latviju ?
Salīdzinājumā ar Latviju praktiski viss ir lētāks. Bijām rēķinājušies, ka šī būs ļoti lēta valsts, bet tā gluži nav. Zanes kolēģe, kas pirms tam dzīvojusi Ķīnā saka, ka tur tomēr ir bijis vēl krietni lētāk. Kad es lasu ārzemnieku blogus no 2009. un 2010. gada var just, ka cenas strauji kāpj. Šeit dzīvo aizvien vairāk un vairāk rietumnieki, kas tērē vairāk, kā arī var just, ka veidojas nekustamo īpašumu burbulis. Tā sprādziens un sekas vēl priekšā, tāpēc līdzīgi kā Latvijā cenas turpina augt.
Pārāk maz esam bijuši ārpus galvas pilsētas, lai spriestu par to, kas notiek tur, bet šķiet, ka cenas krīt ar katru kilometru, ar attālinamies no Pnompeņas. Piemēram, ūdens pudele pilsētā var būt 3-4 reizes dārgāka nekā pie tās robežām.
Transports ir diezgan lēts, bet vietējie vienmēr ārzemniekam prasīs daudz lielāku summu nekā tā ir patiesībā. Īss brauciens tuk-tukā vienā virzienā maksā ap dolāru, cauri visai pilsētai var izbraukt par 2-3 dolāriem. Naktī ir jāmaksā vairāk. Pie lielveikaliem ir jāmaksā vairāk. Ja brauc vairāki cilvēki, tad arī vadītājs gribēs noplēst vairāk. Tūristiem populārās vietās arī tiks prasītas lielākas summas. Par summu var vienoties iepriekš, lai izbēgtu no strīdēšanās un kaulēšanās, bet var arī galapunktā iedot precīzu naudas summu un neatskatoties doties savās gaitās. Ja vadītājam summa liksies godīga, tad viss būs kārtībā. Pagaidām trenēju pareizās summas izjūtu, domāju, ka pēc pusgada jau pratīšu labāk saprast, kas un kā.
Vietējā pārtika un augļi ir salīdzinoši lēti. Ja tevi sajauc ar tūristu, tad pasaka nesamērīgi milzīgu ciparu un skatās uz reakciju, jo lielākā daļa jau arī ir tūristi un pērk bez saprašanas par patieso cenu līmeni.
Rietumniekiem tīkams ēdiens ir dārgāks, jo piens, siers un gaļa jāved pāri puspasaulei. Šos produktus, līdz šim nav izdevies nopirkt lētāk kā Latvijā, gluži otrādi sanāk pat diezgan dārgi. Piemēram, piens ir aptuveni lats litrā.
Pusdienas rietumniekiem domātos restorānos ir vismaz uz pusi lētākas kā Latvijā. Rēķins pieaug, ja vēlies dzert vīnu, bet pat tad summa būs mazāka kā pierasts redzēt Rīgā. Labas vakariņas diviem cilvēkiem ar visiem dzērieniem būs vidēji kopā 20 dolāri. Bet arī tas jau mums šķiet dārgi, jo sākam aizvien biežāk ēst vietējiem domātās ēstuvēs, kur 3 cilvēki var paēst par 8 dolāriem un ir skaidri redzams, ka mums ir uzlikta dubulta cena. Eju pusdienās vienā un tajā pašā dienā un ēdu apmēram vienu un to pašu un cenas mainās no viņu izjūtas par to, cik varētu no manis izvilināt. Tikai tagad lēnām sāku saprast, ka patiešām var dienā iztikt ar 5 dolāriem visas ēdienreizes ēdot ārpus mājas. Esmu izvirzījis par uzdevumu atrast garšīgas un lētas vietas, kur var paēst zem diviem dolāriem. Pagaidām labākais sasniegums ir rīsi + divu veidu gaļas + saldais + auksta tēja (var dzert bez ierobežojuma) par 75 santīmiem. Ņemot vērā, ka cena tiek pateikta mutiski varu saderēt, ka vietējie par šo maksā zem 50 santīmiem.
Apģērbs teorētiski ir ļoti lēts, bet ir problēma ar normāliem izmēriem. Man ir grūti atrast drēbes un apavus Latvijā, kur nu vēl šeit. Rietumnieku veikalā nopirku lina auduma šortus par 10 Ls, tas noteikti nav dārgi, bet nav arī lēti. Teorētiski ir iespēja nest savus mīļākos kreklus un prasīt, lai vietējie uztaisa kopiju. Nezinu, cik tieši šāds prieks maksā, lasīju, ka agrāk tas ir esot lēti, bet neesam neko tādu vēl mēģinājuši.
Tehnika ir vai nu tādās pašās cenās, vai lētāka vai krietni lētāka. Piemēram, Apple MacBook Air ir par 321 Ls lētāks, kā Latvijā (īsts, ar garantiju un no Apple sertificēta veikala). Bet Zanes jaunais fotoaparāts tika iepirkts par gandrīz tieši tādu pašu summu, kādu piedāvā Latvijas interneta veikali.
Pēc iepriekšējas pieredzes tajā reģionā ir pārliecība, ka cena (piemēram par tuk-tuk) samazinās arī ar katru iegūto iedeguma toni tur :)
nekādi nevaru saprast, kāpēc esot svešā valstī, jāēd latviešu ēdiens :) mēs vienmēr ārzemēs ēdam pēc iespējas tādās vietās, kur ir daudz vietējo un maz balto. un kur ir vietējiem domāts menu ar vietējām cenām.
Ja ārzemēs esi uz nedēļas nogali, vai uz atvaļinājuma laiku, tad skaidrs, ka katra ēdienreize ir jāliek lietā, bet šeit dzīvojot gribas svētdienas rītā brokastīs ēst parastu omleti, ar parastu gaļu un parastu maizi un parastu pienu.
Visvietējīgākajā vietā, kur šobrīd ēdam nemaz nav menu un nav cenas, tāpēc īsti nevaram izsekot, kas ko maksā. Jāgaida labs iedegums un valodas zināšanas :)
Turklāt šeit neviens ēdiens nav “latviešu” ēdiens, latviskākais, ko esmu ēdis ir Jaunzēlandes piens :)
nu tas ir atkarīgs no cilvēka. es arī rīgā pārsvarā ēdu to, ko cilvēki uzskata par dīvainu. kopš laika gala esmu pusdienas ēdis ķīniešu bistro, mājās taisījuši visādus dīvainu graudaugu ēdienus, un protams pēdējos pāris gadus – arī dēļ gaļas neēšanas
kā ir ar ielas ēdienu? tur ir tādi ielu tirgotāji kas cep rīsus, nūdeles utt? taizemē pārtikām šādos te, un tur ēdiens bija kādi 50 santīmi: http://www.visualphotos.com/photo/1×8747278/woman_getting_pad_thai_from_a_street_vender_khao_xu6-858772.jpg
Ielas ēdiens ir gandrīz visur un var dabūt gandrīz visu :) Mums pie pašas mājas regulāri tirgo ceptas nūdeles ar sīkiem gaļas un olas gabaliņiem, garšīgi, šādu ēdienu var dabūt par 50 santīmiem vai mazāk.
nu vot, to nemaz nebiji pieminējis. tur ēdiens parasti ir ļoti garšīgs ;)
Ar šīm lietām ir tā, ka laikam strauji pielāgojamies, jo daudzi sīkumi vairs nešķiet pieminēšanas vērti, tikai dažkārt pļāpājot saprotam, ka nemanot esam pieraduši pie visādiem niekiem, kuri tagad jau šķiet dabiski.
nu jā, tu rakstīji par “restorāniem” un pieminēji vīnu. es rīgā man šķiet vīnu restorānā nekad neesmu dzēris, un vairāk kā reizi gadā uz picēriju es ārpus mājās neēdu. tāpēc ir kā es rakstīju – atkarīgs no cilvēka ieradumiem.
Sveiki!
Veidojas doma arī kādus pāris gadus padzīvot kaut kur Āzijas reģionā, esmu ieinterisēts arī Kambodžā. Gribēju zināt – kāda veida vīzas kārtojāt?
Ir nokārtota biznesa vīza gadam. Tā ļauj dzīvot vienu gadu un iebraukt un izbraukt no valsts, cik vien nepieciešams. Iebraucot var nokārtot tūristu vīzu, kas darbojas mēnesi un maksā 25$. Zanes skola nokārtoja visu tālāko tāpēc nezinu procedūru, bet pieņemu, ka Kambodžā svarīgākais ir, ka ir samaksāts par vīzu un viņiem maz interesē vīzas ņemšanas iemesli.
Hey,
Plānā ir šogad backpackot cauri tā saucamajam golden triangle (Kambodža, Laosa, Vjetnama), biju it kā rēķinājusies ar Air Asia, bet par cik viņi vairs nelido uz Eiropu, jāmeklē kas cits. Varbūt kādi ieteikumi, kas tagad ir ērtākais/lētākais uz to pusi. Skatos Bankoku un Kuala Lumpur, bet varbūt ir kas vēl?
Īsti nezinu, kas šobrīd skaitās lētākais. Jāmeklē, ko rāda http://www.skyscanner.net/
Jā, pilnīgi piekrītu Mikam – mēs jau īstenībā esam tikai vienu reizi uz šejieni atlidojuši… Pārāk liela pieredze jau ar to mums nav – toreiz lidojām ar AirBerlin un AirAsia caur Berlīni un Bangkoku. Mani vecāki lidoja caur Šanghaju – tad gan vajadzīga Ķīnas vīza.
es uzskatu ka vislabaakais veids vienalga ir parvietoties ar kaajaam, jo masiinas nav sienas un apiet var viegli. tuk tuki peec manaam domaam ir domaati veciem, vaajiem, slimiem cilveekiem, vai ar beerniem… vai tiesaam lielam gabalam kad konkreeti jaadodas no punkta a uz b. savaadaak tikai un vieniigi ar kaajaam pa pilseetu!
it seviski ja patiik un gribas izjust vieteejo auru, tikties ar cilveekiem , fotografeet pa celam utt…
Nu gan tu iebrauci auzās. Pirmajās divās nedēļās es domāju līdzīgi, līdz sapratu, ka neviens vietējais ar kājām neiet. Ar kājām šeit pārvietojas saulē pārkarsuši tūristi ar spoguļkamerām kaklā. Pārējie ar kājām nekur neiet. Līdz ar to, vietējo auru var izjust tad ja pārvietosies tā, kā pārvietojas paši vietējie – ar moto vai tuktuku. Ar kājām ejot vienīgā aura ir tā, ka visi tuktuku šoferi pa gabalu redz, ka tev visi nav mājās un tāpēc skaļi metas piedāvāt savus pakalpojumus.
tur jau taa lieta ka tu neesi vieteejais un nekad nebuusi. tapeec vari dariit ko un kas un kaa patiik. un ariii vieteejiem cenas ir kaa minimums 3x leetaakas, kaa jau tu pats saprati arii vieteejo restoraanos.
es jau neesmu kategoriski pret tuk tuk un moto, protams ka izmantoju tos arii uz urraa. tapeec jau rakstiiju ka ja no a liidz b tad skaidrs, bet vazaaties apkaart tikai ar kaajaam. braucot tu nepamaniisi daudzas dziivas un nedziivas detalas kas ir apkaart, kur nu veel kaadu bildi uztaisiit…
Man reti, kad sanāk vazāties apkārt, jo grūti pamatot tādu rīcību. Tuvākā apkārtne ir pietiekami izstaigāta, jo ar kājām eju uz velo nomu, dažreiz uz skolu un tuvākajām kafijotavām. Bet viss, kas ir mazliet tālāk par pirmo sasvīšanu tiek veikts ar tuk-tuku. Banka, veikali un tālākie tirgi vienmēr tiek “tukināti.” Tāpēc arī priecājos par jauno tradīciju, kuru mēģinām iedibināt – ceturtdienas pēcpusdienu foto pastaigas. Vēl man ik pa laikam uznāk pilnīgs prāta aptumsums un es eju ārā skriet, bet gan notiek galīgi reti. Rezumējot man būtu grūti kādam ieteikt, lai viņš Pnompeņā esot ietu kaut kur ar kājām, ja ar tuk-tuku var daudz ērtāk un ātrāk pārvietoties.
nu bet logiski kas kad katram vajadziigs taa arii jaaadara. es jau ar vazaajos tik apkaart laika nosisanas peec utt. savaadaak braucu, bet parsvaraa ar moto jo krietni leetaak, aatraak. par starpibu (tuktuk) var paeest vai alu padzert….:)
veel ir taada lieta ka vieteejie ir iisteniibaa diezgan slinki (noteikti taa pat ka rietumnieki) uz iesanu ar kaajaam. protams tie kam vadaasana ir bizness, tie teiks ka pat prieks 50m distances ir jaanem transports jo tas ir taalu. bet arii mani draugi (vieteejie) ir izlutinaajusies ar transportu un nevar noiet pat 300-400m jo esot bezgaliigs gaisa gabals! man tas ir loti iiss gaajiens un atkal pusdienas ar alinu rokaa!
Es neatceros, vai šis zīmīgais jautājums šeit jau ir ticis uzdots, bet tātad:
Zane strādā Kambodžā par matemātikas skolotāju, no tā izriet jautājumi:
1. Alga par līdzvērtīgu skolotāja darbu ir lielāka Kambodžā vai Latvijā?
2. Vai vietējie kambodžiešu skolotāji saņem tikpat lielu samaksu, kā skolotājs no tālās Eiropas?
Lūdzu ļoti godīgas atbildes! Nu, piemēram, Eiropas skolotāja saņem tik un tik reizes vairāk, nekā vietējā skolotāja no Kambodžas laukiem utt. Vai tiešām Kambodžas skolas ar prieku maksā par to, ka skolotāja no tālās Eiropas?
Hm… mēģināšu atilbdēt. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka es nestrādāju Kambodžas valsts skolā – es strādāju Starptautiskajā Skolā, kas ir privāta skola. Līdz ar to salīdzinājumam – Kambodžas lauku skolās skolotāji saņem vidēji 30 – 50 dolārus mēnesī. Jā, es saņemu daudz vairāk par to. Tomēr patiesības labad – šīs lietas salīdzināt nemaz nevar. Lielā daļā Kambodžas “lauku skolu” nav ne elektrības, ne mācību materiāli, ne arī skolotāji ar atbilstošu izglītību.
Manā skolā – visi skolotāji izņemot Khmeru valodas skolotājus ir ārzemnieki. Vai “skolas ar prieku maksā par skolotāju no Eiropas?” – šis skolas būtība ir apvienot skolotājus un skolniekus no visdažādākajām pasaules vietām – visiem kontintentiem, līdz ar to – daļa no tā ir arī samaksa. Vietējās skolas droši vien nevarētu atļauties šādu greznību.
Arī manas samaksas salīdzinājums ar Latviju ir ļoti neviennozīmīgs. Pirmkārt jau tāpēc, ka dzīves dārzība šeit ir daudz zemāka.
Ja tevi interesē precīzi cipari – pameklē internetā, lielākā daļa skolu šo informāciju neslēpj.
Labdien. Nezināju, kā ar Jums sakontaktēt – nav epasta adreses, tāpēc rakstu šeit
Ātrs jautājumiņš. Gribam doties uz Kambodžu un no turienes uz Taizemi, Bangkoku, bet, sakarā ar Taizemes karaļa dzimšanas dienas svinībām slēgtas vēstniecības un nav iespējams nokārtot Taizemes vīzu. vienīgā man zināmā iespēja lidostā ielidojot Taizemē. Varbūt Jums ir zināma kāda vēl iespēja kādā veidā pa sauszemi pārvietojot sevi, var iegūt Taizemes vīzu, gan jau ka paši esat bruakuši?
Paldies.
Taizemes vīzu var dabūt Pnompeņā gandrīz jebkurā tūrisma kompānija vīzu nokārtos 3-4 dienu laikā (precīzi nezinu, laiks var mainīties, ja gribas steidzami tad parasti jāmaksā ātrāk) Tad var paceļot apkārt pa Kambodžu un iegriezties Pnompeņā, kad vīza būs gatava. Sakontaktēt var uz miks.latvis@gmail.com