Gandrīz visu dienu lija lietus. Brīžiem klīdām pa pustukšiem tempļiem, brīžiem bridām līdz ceļiem, bet dienas gaitā šķiet nolija visa Latvijas lietus gada norma.
Man patika lietus, tas veldzēja un deva iespēju paskatīties uz tempļiem savādākā gaisotnē. Tempļi pirmajās dienās bija līdzīgi filmas kadriem un pastkartēm, bet tagad piepildīti ar ūdeni un tajos valdīja nemitīga lietus pilēšana un pakšķēšana.
Diena sākās ar Banteay Srey templi, kas tiek uzskatīts par vienu no smalkāk greznotajiem tempļiem visā apkārtnē. Smilšakmens, kas lietots templī ir īpaši ciets, kas ļāvis akmenskaļiem darboties īpaši smalkā manierē. Smalkie akmenī darinātie vijumi izskatās, kā kokā grebti un ir ļoti labi saglabājušies. Templis turklāt ir labi restaurēts, kā arī īpašu auru piedod smilšakmens krāsa, kas ir atšķirīga no citos tempļos redzētā.
Banteay Samre
East Mebon
Ta Som
Preah Khan
Arī pārējos tempļus apskatot lija lietus. Dienas laikā tas tikai pieņēmās spēkā un izmērcēja mūs līdz pēdējai vīlītei. Par visiem tempļiem sīkāk varēs lasīt kādā no nākamajiem ierakstiem.
10 Responses
Jā, savdabīga kultūra. Reizēm pārņem niecības sajūta, liekas, ka esam nenozīmīgāki, mums nekā tik diža nav.
Jā, tas iespaidīgums un milzīgais izmērs patiešām aizrauj elpu. Un nav jau līdz galam skaidrs, kā tie senie khmeri to visu uzbūvēja?
Pēc bildēm spriežot, šis pagaidām ir mans mīļākais no jūsu apmeklētajiem tempļiem.
Man patīk, ka jums abiem kārtīgas gumijas čības – to laikam varētu nosaukt par minimālo izdzīvošanas ekipējumu šādās dienās.
Un vēl, manuprāt, Zanīte vairākās bildēs (tieši no šī raksta un tieši 10.bilde īpaši) izskatās par daudz gadiem jaunāka – var saskatīt Zanīti 7-10 gadu vecumā:) (tas nav nekas slikts, vienkārši novērojums;))
Kopā tajā dienā apskatījām 4 – 5 tempļus, kurš tad tev patika vislabāk :), pirmais?
Un es tiešām izskatos tik maziņa? Varbūt tas tāpēc, ka tie tempļi tik milzīgi :)
Banteay Srey – pirmais gan:)Maziņa un jauniņa – gan jau tāpēc, ka kārtīgi atpūtusies:))
Viņiem vienkārši paveicies ar pieejamajiem materiāliem. :) Ja Latvijas teritorijā būtu pieejams šāds būvēšanā izmantojams smilšakmens, tad arī mums būtu līdzīgs kultūras mantojums. Bet senajiem latvijas iedzīvotājiem bija tikai koks :(… tas labi deg; kā arī māls un dzintars..tas savukārt labi plīst un viegli atņemams. :(
Jā, mēs ar Miku arī spriedām, ko diez latviešu bāleliņi darīja ap to laiku, kad kambodžieši cēla tempļus vienu pēc otra. Bet nav jau tā, ka mums nekā nav – pilis, muižas un pilsdrupas ir lielā skaitā.
Nu sorry vēsturnieki, bet Khmēri šitos tempļus būvēja 9. gadsimtā, bet mūsu valsts teritorijā pirms 12. gadsimta praktiski tikai iezemiešu apmetnes ir bijušas, nekas tāds ko varētu nosaukt par kultūru vai civilizāciju. Skat Livonijas vēsturi, Baltijas vēsturi, utt. Viss reāli sākas 12-13. gadsimtā, un arī tad tikai tādas apmetnes un nekas grandiozs. Khmēriem cik saprotu jāpateicas mega attīstītajai Indijai.
Sveiciens Kambodžiešiem!
Siem Reap protams ir stāsts par tempļiem. Bet man atmiņā palikušas vēl dažas lietas – Vakariņas ar uzvedumu, kur jūs jau bijāt; Zivju masāža, arī super, noteikti jāapskata nakts tirgus, ja tur var piekļūt lietus dēļ, bet tas ir fantastisks ar savām krāsām; palūdzām tuk tukam, lai aizved mūs paēst – nonācām tādā dīvainā vietā, kaut kur centrā, bet pagalmā, kur nebija neviena tūrista, tik garšīgi nebiju ēdis. Un protams Hmeru masāža, pēc kuras jūties kā desmit gadus jaunāks.
Tiešām prieks, ka vēl kāds no mūsu platuma grādiem priecājas par šo neaprakstāmo skaistumu. Skatoties bildes un lasot uzrakstīto atkal gribas būt tur.
Gaidīšu nākamos aprakstus, un gribētu saprast vairāk par dzīvi ārpus pilsētām. Vai neplānojat doties uz tādu vietu kā Preah Sihanouk.
Sveiks!
Sihanoukvillē mēs jau bijām uz īsu brīdi, bet kādā brīdī noteikti aizbrauksim atkal. Šeit video: http://mikslatvis.lv/2011/08/sihanoukville-sokha-beach/
Nakts tirgu neapmeklējām, jo tāds ir arī Pnompeņā, kur mēs diezgan vīlāmies, jo nekā īpaša nespējām saskatīt. Varbūt nākamreiz, kad būsim Siem Reap aiziesim arī uz nakts tirgu, jo arī ceļvežos ir minēts, ka tas esot tā vērts. Uz masāžu bija tikai Zane, bet es to grasos izmēģināt kādā citā dienā.
Par dzīvi ārpus pilsētām noteikti pastāstīsim, kad paši tur nokļūsim. Man mazliet sanāk redzēt, kad dodos velobraucienos, bet ar to ir par maz. Vēl mēs plānojam dodies dažādos izbraucienos uz provincēm, un tad jau manīs, kas un kā.