Hočiminā mēs pavadījām tikai dažas dienas, bet tik un tā paspējām iejukt pilsētas trokšņainajās ielās, izkaulēties ar ielu tirgotājiem un nogaršot vjetnamiešu kafiju un vietējos ēdienus.

Priecājos, ka paspējām redzēt ūdens leļļu teātri. Pirms tam šis vārdu salikums man neko neizteica un es nesapratu, kāda gan varētu būs saistība starp lellēm, teātri un ūdeni. Tagad viss ir skaidrs. Video varbūt to nevar redzēt, bet sižeti bija diezgan saprotami par spīti tam, ka visi dialogi notika vjetnamiešu valodā, tas laikam tāpēc, ka galvenā auditorija šim pasākumam bija bērni :)

Laiks aizskrēja ātri un mēs beigās palikām ar sajūtu, ka esam redzējuši par maz, bet tas laikam tāpēc, ka garajās ziemas brīvdienās bijām paspējuši sagurt un laiku pilsētā pavadījām visai laiski.

Šķiet, ka janvārī atkal būsim Hočiminā un šoreiz droši vien būsim kārtīgāk sagatavojušies, lai pievērstos kādam piedzīvojumam.