Vienmēr cenšamies dzīvot pēc principa – iespējas ir jāizmanto. Kad daži kolēģi runāja par nedēļas nogales braucienu uz piekrastes pilsētu Sianukvilli, ilgi nedomājām un piekritām doties līdzi.

Patīkamā Maija vidus piektdienas vakarā sasēdāmies īrētā busiņā un devāmies uz “netālo” pilsētu. Brauciens parasti ilgst 4 stundas, bet sastrēgumi nebija mums vēlīgi un kopā ceļā pavadījām kādas sešas stundas. Kad ieradāmies pilsētā apkārt jau sen viss bija tumšs un kluss. Bijām izvēlējušies apmesties namiņā pie jūras – Otres pludmalē. Tā ir tūristiem iecienīta pludmala, kas atrodas 15 minūšu (ar tuk-tuku) brauciena attālumā no pašas pilsētas. Namiņi tur sacelti dažu desmitu metru attālumā no jūras – tas arī bija tas, ko ar nepacietību gaidījām.

Te – skats pa ceļam. Rietēja saule un bijām jau sen sailgojušies pēc dažu minūšu pauzes – izmantojām mirkli, lai nobildētu skaisto apkārtni.

Šie ir mani kolēģi, ar kuriem kopā devāmies piedzīvojumā. Kā viegli iedomāties, Miks nav kadrā, jo to pats bildē.

Tā kā nebijām kopīgi rezervējuši viesnīcas, bet ierodoties īstajā pludmalē ārā viss bija tumšs, tad cītīgi skatījāmies pa logu un mēģinājām ieraudzīt kādu no vietām. Mums visiem par lielu brīnumu – abas meklētās vietas bija tieši viena otrai blakus. Ņemot vērā, ka šajā pludmalē ir ap 50 viesu namu un hotelīšu – tāda veiksme likās visai neticama.

Nākamajā rītā paņēmām līdz-atvestās grāmatas un devāmies pie jūras. Tur izlikti atpūtas krēsli, kuri tā vien gaida, lai uz tiem apguļās. Mēs ar Miku, protams, izvēlējāmies vietas ēnā – apdegt šajā valstī nav liela māksla. Īstā māksla ir neapdegt!

Tiklīdz bijām apsēdušies krēslos, pie mums piesteidzās vietējās meitenes un kundzītes, jo skaidrs, ka, ja jau mēs esam tūrīsti, tad visai droši, ka gribam kaut ko nopirkt. Piedāvājums bija plašs – turpat pludmalē varēja dabūt kāju, muguras, kakla un galvas masāžas, varēja iegādāties dažādas paštaisītas ķēdītes, varēja arī izraustīt spalvas. Nezinu, kā lai to pieklājīgāk pasaka – nebiju neko tādu redzējusi. Meitene rādīja, kā ar diega gabalu un veikliem pirkstiem katrai spalviņai (vai dažām reizē? – ej nu sazin’) tiktu apmests apkārt diegs un tā tiktu izrauta ārā ar visu saknīti. Tādā veidā tās ataug, protams, pēc daudz lielāka laika.

Tā kā sevi par tūristiem neuzskatījām, un gribējām atpūšoties lasīt grāmatas, sūtījām viņas visas prom. Pārējās dienas laikā tikai kāds garām ejošs saules briļļu pārdevējs traucēja mūsu mieru.

Izrādījās, ka turpat tuvumā var noīrēt katamarānu ar buru. Gribējām jau visi doties, bet izrādījās, ka tas ir trīsvietīgs. Mēs ar Miku braucienu izlaidām, bet noteikti taisamies izmēģināt kādā citā piemērotā reizē. Vajadzīgs tikai vējš, kad bijām nolēmuši izbraukt nākamajā dienā – gaisā nebija jūtama ne vēsmiņa.

Bet, kā jau zināms ilgi mēs ar Miku mierīgi nosēdēt nemaz nevaram. Nebijām paņēmuši līdzi ķiveres, jo pirms brauciena likās, ka varbūt vajag izmēģināt to izslavēto mierīgo atpūtu pie jūras, tā vietā, lai kā vienmēr noīrētu mocīti un braukātu apkārt. Kā jau gaidīts mierīga atpūta pie jūras ir forša un interesanta tikai pirmās 3 stundas, pēc tam gribas kaut ko pasākt! Tā nu Miks noīrēja jūras kajaku (īstenībā SOTu) – braukājām pa viļņiem un priecājāmies, ka virzienā pret krastu varēja braukt “līdz ar vilni”. No laiviņām gan mums laikam nevienas bildes nav.

Šāds bija skats no mūsu namiņa. Mūsējais pēc izskata bija nedaudz savādāks kā bildē redzamie, jo pirmkārt jau tam bija divi stāvi. Bet kopējā noskaņa un jūras tuvums gan te pilnībā redzams.

Vakarā devāmies uz pilsētu kopīgās vakariņās. Tā kā ap saules rietu nav vairs tik traki karsts un jūras mala tā vien prasījās,  lai gar viņu iet, devāmies pastaigā.

Miks ar maniem kolēģiem.

Saulriets bija ļoti skaists, bet mani nebeidz iepriecināt tās saliņas, kas ir redzamas pie horizonta.

Saulriets.

Pastaiga.

Mazliet tumša kopbilde ar Miku.

Kopumā brauciens bija foršs, neesmu gan pārliecināta vai tuvākajā laikā atakl brauksim šādā nekā nedarīšanas nedēļas nogalē. Tā vien gribas visu laiku kaut ko pasākt! Redzēt, izbaudīt, apskatīt – laikam jau mums ar Miku liekas, ka grāmatas var lasīt arī mājās. Kad esi pie jūras jādara kas vairāk!