Izrādās Maljorkā var viegli atrast ciematus, kurus iecienījuši spāņu gleznotāji un dzejnieki, bet kuri par spīti savam skaistumam turpina būt klusi un mierīgi bez tūristu burzmas un kņadas.

Maljorkā atpūtāmies bez lielas plānošanas. Zināju, ka viss būs skaists, lai arī uz kuru salas nostūri mēs izdomātu doties. Bet īpaši noderēja tas, ka Zanes vecāki te bijuši tik bieži, ka varētu strādāt tūristu aģentūrā par gidiem.

No rīta nesteidzīgā spāņu manierē sagaidījām savu īres auto. Tas nekas, ka iepriekš jau bija sarunāts laiks, tas nekas, ka 5 minūtes spāņiem nozīmē vismaz pusstundu, jo īpašniecei bija jauks klēpja sunītis Leo, kuru meita varēja bužināt pēc patikas. Komiski miniatūrajā SMART forfour tiešām ir gana vietas gan mūsu 4 cilvēku ģimenei, gan manām garajām kājām. Tīri ņiprs un jauki aprīkots auto mūs aizveda pāri pus salai uz Cala Figuera.

Viegli atradām vietu, kur atstāt auto – parastas, neizteiksmīgas ieliņas malā. Kā atveras auto durvis, tā kāds sejā pūš karstāko fēnu un mūsu bālajām skandināvu ādām uzbrūk bezsirdīgā Spānijas saule. Apbruņojamies ar cepurēm un saules krēmu. Esam gatavi!

Un pēc 50 metriem tiešām esam gatavi – gatavi dzert vēsos dzērienus, kurus mums dāvā vecāki, kas jau iekārtojušies nelielā restorānā, no kurienes paveras skats uz Maljorkas skaistāko un garāko fjordu. Tas būtu precīzākais apzīmējums šīs dienas galvenajam apskates objektam. 700 metrus garai aizai, kas iegraužas salā un kalpo kā dabiska osta.

Bezvējš, tālumā klusi pukšķ mazie jahtu motoriņi, klusums un miers. Nē, nu tur būtu klusums un miers, ja vien mūsu plašā saime kādreiz spētu būt klusi un mierīgi. Ja pēc restorāna terases galdiņu diskusiju skaļuma vērtētu iebraukušos tūristus, tad mums noteikti piešķirtu goda spāņu statusu.

Klišejiski, bet mēs tiešām nebijām gatavi šī ciematiņa skaistumam. Esam pārsteigti par caurspīdīgajā ūdenī levitējošajām jahtiņām, par vietējo namu koši zaļajām durvīm un slēģiem. Šoreiz tiešām priecājos, ka tik maz biju pētījis bildes un aprakstus. Zināju, ka Cala Figuera būs jauka vieta, bet izstaigājot mazās ieliņas un klinšu taciņas, vairs nav jautājumu par to, kāpēc Zanes vecākiem patīk izdomāt labus iemeslus, lai šeit laiku pa laikam atgrieztos.

Priecājos, ka atradu mazu mirkli, lai izlidotos ar dronu.

Pēc Cala Figuera apskates nopeldējāmies un atveldzējāmies Cala Mondragó.

Palaimējās, ka uzradās augļu tirgotājs un tikām pie arbūza un svaiga kokosrieksta. Te noteikti varētu pavadīt vairāk laika, bet mūsu kopējā enerģija bija izsīkusi un bija laiks doties uz viesnīcu, lai apkopotu spēkus jaunai dienai un jaunam Maljorkas piedzīvojumam.