Šodien ieplānota mierīga atpūtas diena. Tikai viens apskates punkts – Banyalbufar miests, kur klintīs jau kopš 10. gadsimta sāk ierīkot terases, kurās krājas ūdens, lai sausajā zemē būtu iespējams audzēt vīnogas. Šobrīd jau esot 2000 terases, kas no kalniem ved līdz pat klinšainajai pludmalei.

Pa ceļam esam gatavi stāties visur, kur iespējams un priecāties par skatu, bet Maljorkas serpentīnos parasti grūti atrast brīvu vietu, kur noparkot velosipēdu, kur nu vēl auto. Bet dažreiz paveicas un ir gan labs skats, gan arī plaša nobrauktuve.

Banyalbufar

Noparkojāmies šķietami vienīgajā iespējamajā stāvvietā un devāmies izstaigāt šaurās ieliņas. Gājām no ēnas uz ēnu. Līdz pludmalei pat netikām. Saule un karstums mūs ātri vien iedzina ļoti jaukā jumta terases restorānā.

Klintīs nekam nav vietas. Viss ir šaurs un saspiests. Pat vienīgais futbola laukums ir mikroskopisks un izveidots mākslīgā izbūvē.