Viena diena manā Jokohamas ikdienā.

No rīta pavadīju meitu līdz skolai. Dažreiz viņa iet ar kājām, bet aizvien biežāk brauc ar velo. Dzīvojam tik tuvu skolai, ka velo ir tikai mazliet ātrāks, kā iešana kājām.

Pēc tam ar Viesturu aizbraucām līdz tuvākajam parkam / laukumiņam, bet pēc mirkļa jau devāmies tālāk. “Braucam piedzīvojumā,” tas ir mans teiciens, kas pielipis arī viņam. Parasti tas nozīmē, ka brauksim, kur acis rāda un gan jau kaut ko sadomāsim. Visbiežāk, tas nozīmē, ka brauksim Jokohamas centra virzienā, kādā parkā, kas tuvāk pie kādas kafijas vietas, laukumiņa vai jūras.

Pat uz centra pusi šoreiz braucām pa mazliet neierastu ielu, kur parasti esam tikai tad, kad apmeklējam Montbell veikalu.

Te bija neērts leņķis. Izmēģināju, gan iPhone gan lielo Fujifilm fotoaparātu.

Nonācām tālākajā centra pusē. Tur daudz jaunu muzeju, kur vēl neesam bijuši, jo ir jānodarbojas ar iepriekšēju web pieteikšanos. Tos arī šoreiz izlaidām un gājām, kur mūs laida iekšā tāpat.

Šis bija LG pašslavinošais muzejs.

Pēc tam mans iecienītais Nissan showroom, kur var redzēt un izmēģināt visus jaunākos Nissan modeļus. Visur var kāpt iekšā, virināt durvis, spaidīt pogas un izklaidēties. Vecajos laikos, pat pieslēdzu savu telefonu, aiztaisīju logus un klausījos mūziku kopā ar meitu.

Atpakaļ gan Yamashita parku.

Vakarā, ģimenes pastaiga līdz tuvākajam parkam. Māra skrituļslido, Viesturs mācās braukt ar skrejriteni. Kopā sanāk tāds interesants pārvietošanās ātrums.