“Elektriskā pilsēta” dienas gaismā nav tik elektriska kā gribētos, bet liku divgadnieku plecos un devos izstaigāt šo slaveno Tokijas rajonu.

Es sapratu, ka ja ne tagad, tad kad gan man būs laiks doties un pētīt, kas notiek Akihabaras ielās. Ja reiz pa visiem šiem gadiem esmu knapi tur kāju spēris, tad ir jārada pašam sava izdevība un vienkārši jābrauc brīvā mirklī, lai tur vai kas.

Domāju, ka gribēšu tur atkal kādu reizi doties un izpētīt kādu konkrētu veikalu, lai varētu parakties pa plauktiem un atrast kādu interesantu tehnoloģiju nieku. Bet to tad droši vien jādara vakarā, lai tiktu pie īstās Akihabaras auras.