Devos sen izsapņotā pārgājienā Kiso ielejā pa vēsturisko Nakasendo ceļu, kas savieno Kjoto un Tokiju.

Šoreiz ceļoju divatā ar divgadīgo dēlu. Bija plānots ģimenes pasākums, bet meita nejutās labi un palika mājās.

Vispirms īsa vēsture. Visā Nakasendo ceļa garumā bija izvietoti 69 ciemati un tas ir 135 ri garš (~530km). Lai gan ri garuma definīcija esot mainījusies, kādā brīdī tas esot apzīmējis tik garu ceļa posmu, ko cilvēks vienā stundā var paveikt kalnainā apvidū uz muguras nesot kravu.

Mūsdienās no vēsturiskā Nakasendo labi saglabājušies ir tikai daži posmi. Slavenākais ir Kiso ielejā. Un populārākais ir starp Magome-juku un Tsumago-juku. Tieši šo mēs arī gājām. + vēl tālāk līdz Midono-juku.

Pirmdienas pēcpusdienā ieradāmies Magome.

Līdz Magome braucām ar ātrvilcienu un pēc tam ar autobusu. Vilcienā ņēmām lētākas biļetes, sēdvietas bija beigušās tāpēc atradām vietu, kur sēdēt /snaust aiz krēsliem. Un jo tuvāk kalniem, jo slapjāk, lietaināk un vēsturiskāk viss izskatās. Viesturam lietus netraucē. Kā tiek uz droša ceļa, kur nav auto, tā sāk dancot.

Mierīgi iekārtojāmies istabiņā un laicīgi gājām gulēt, jo nākamajā dienā priekšā kārtīgs pārgājiens – 15 kilometri un 400 augstuma metri jānostaigā.

Viesturs tik danco. Šādi izskatās ciemata centrālā iela un senais Nakasendo ceļš

Vakariņas, kā jau Japānā ierasts ir bagātīgas. Tik bagātīgas, ka visu vienkārši nav iespējams apēst.

Mūsu naktsmītne

Magomes centrālā iela naktī