Nagiso mūsu ģimene ieradās pavisam neparasti. Mēs ar Viesturu atnācām ar kājām no Magomes, bet Zane un Māra atbrauca ar vilcienu kādu brīdi pirms sāka krēslot.
Iebraukšanas vakarā mēs priecājāmies par savu dzīvoklīti no kura pavērās iespaidīgs skats uz Momosuke tiltu.
Momosuke tilts
Rīta saules pirmie stari trāpa tikai kalnu virsotnēm. Ieleja tumša.




Kad saule sāk sildīt un brokastis paēstas ir laiks doties izpētīt skaisto tiltu.

Pie stacijas ēkas kāds ir pacenties un sagatavojis īsu informāciju ārzemniekiem. Šeit vilciens darbojas mazliet atšķirīgi, kā pierasts Japānas lielpilsētās.



Tuvojoties upei ir skaidrs, ka iesim spēlēties milzīgajos akmeņu un oļu krāvumos. Lielākie akmeņi ir manā augumā un lielāki.






Akmeņu krāvumos pavadījām krietnu laika sprīdi. Metām oļus tā, lai atsitas un atlec no viena akmeņa uz otru un beigās iekrīt Kiso upē.












Mazajā Kiso ielejā vilcieni kursē diezgan reti. Stundā tikai viens vai divi vilcieni, tāpēc laiks doties tālāk uz šīs dienas galveno apskates objektu – Narai pilsētiņu. Fotogrāfijās tā parasti tiek attēlota tik neticami glīti, ka gribas redzēt vai tiešām pasaulē ir tik skaisti ciematiņi.


Narai























Matsumoto
Matsumoto mums šoreiz kalpo kā pietura un atpūtas punkts. Esam šeit bijuši un mums patīk šī pilsētiņa, tāpēc šī brauciena ietvaros galvenais apskates objekts ir mākslas muzejs. Tas gan plānots rītdienai.
Šodien priecājamies par viesnīcu, kurai visas grīdas ir klātas ar tatami paklājiem. Kurpes uzreiz jāvelk nost. Izvēlējāmies te palikt, jo tuvu stacijai un solās, ka būs labs onsens ar skatu uz kalniem.


Vakarā, protams, nevaram nociesties un aizbraucam paēst vakariņas kādā pavisam interesantā krodziņā, kas pilns ar biznesa japāņiem, kuriem iedalītas privātās istabas. Un tad jau tikai pāris simt metru līdz Matsumoto pilij.
Te skatījos, ko prot telefons un ko fotoaparāts. iPhone 13 Pro ir salīdzinoši labs nakts režīms, bet ja somā ir fotoaparāts, tad tur būs labākas bildes. Galvenā atšķirība ir tā, ka telefonu var turēt rokās, bet fotoaparātu nākas kaut kur stutēt, jo bez statīva nekas nesanāks.
Nezinu vai var manīt, bet, ja rūpīgi ieskatās, pie pils ir ļoti ērti iekārtojušies lielie greizie rati.



