Gribēju izmēģināt savas ierobežotās tehniskās prasmes un izgatavot vienu portatīvu MeshCore ierīci, kuru viegli piestiprināt pie iPhone ar MagSafe magnētiem.
Bet vispirms laikam…
Kas ir Meshcore?
Izmantojot lētas LoRa radio ierīces, ir iespējams veidot decentralizētu ziņojumapmaiņas tīklu, kas darbojas pilnīgi bez interneta un mobilā tīkla. Katrs tīkla dalībnieks savā ierīcē saņem un/vai pārsūta ziņas tālāk, veidojot tā saukto “mesh” tīklu, jo vairāk ierīču, jo plašāks un uzticamāks tas kļūst. Sistēma ir noderīga, piemēram, ārkārtas situācijās, festivālos, pārgājienos vai vietās bez mobilā pārklājuma. Pirmie soļi ir viegli un lēti, jo piemērotas ierīces var iegādāties jau no aptuveni 20 eiro.
Plašāk un skaidrāk var lasīt apraide.lv, tur arī būs citi praktiski piemēri, kā piedalīties un diskusijas, kur entuziasti palīdzēs spret pirmos soļus šajā hobijā.
Bet ja ir jautājums kāpēc, tad atbilde ir “tāpēc.” Vienkārši jauns hobijs, kas dod iespēju ķimerēties, vai neķimerēties un atrast citus līdzīgi domājošos.
Atpakaļ pie MagSafe MeshCore projekta
Ieraudzīju, ka ir iespējams lēti iegādāties RAK moduli, kas patērē ļoti maz elektrības un to var ievietot 3D drukātā korpusā. Par 26.99 EUR pasūtīju objektu, kas tehniski raksturojas kā kombinācija: RAK Wireless WisBlock RAK19003 + RAK4631 + RAK4630, kas jau ir pielodēts. Tas ir mazākais un kompaktākais no RAK, bet ir citi ražotāji ar līdzīgām ierīcēm, kas atkarībā no komplektācijas un sensoriem var būt lētāki un krietni dārgāki. Ja gribas var klāt spraust saules baterijas un lielākiem komplektiem pievienot dažnedažādus papildus sensorus.
Galvenais iedvesmas avots bija šis video – I Built a MagSafe Meshtastic Case That Attaches To My Phone
Video redzamais modelis ir bāzēts / remiksēts vēl no cita 3D modeļa. Bet apskatot abus variantus, sapratu, ka būs nepieciešami papildus labojumi no manas puses:
- gribēju redzēt gaismiņas, kas mirgo, tāpēc paplašināju izgriezumus un uzliku, lai ir viena slāņa biezuma 3D siena
- izdomāju, ka likšu lielu antenu un tāpēc gribu stipru magnētu, kas ir biezāks nekā standarta
- gribēju mazliet lielāku bateriju
- izmantoju cita izmēra skrūvju vītnes
- negribēju neko lodēt, tāpēc neliku on/off pogu.
Pēdējo punktu gan mazliet nožēloju, jo ja gribēsies mainīt antenu būs jāskrūvē vaļā vāks un jāslēdz ārā baterija, jo runā, ka bez antenas var nosvilināt to mazo ierīci.
Kad visas detaļas bija pasūtītas, sāku veikt mazus labojumus 3D failā un izdrukāju pirmo versiju, lai saprastu mērogu.
Kaut kā sanāca, ka procesā nācās drukāt arī vēl papildus versijas, jo izrādījās, ka magnēts ir lielāks un biezāks nekā oriģinālajā failā.
Maz pa mazam un saradās gandrīz visi nepieciešamie pirkumi.

Man ļoti patika ideja, ka skrūves var skrūvēt tādās vītnēs, kas tiek iekarsētas plastmasā. Tas dod iespēju atkārtoti nodarboties ar skrūvēšanu nesabojājot plastmasas korpusu. Tagad gan zinu, ka gribu jaunas skrūves – melnas ar plakanām galvām, tādas izskatītos labāk un vieglāk paslēptos korpusā.

Šis bija lielisks variants tādam iesācējam, kas dzīvē neko līdzīgu nav darījis. Nekādas lodēšanas, tikai mazas skrūvītes, mazi objektiņi, kas jāsadrukā un jāsaliek pareizajā secībā. Tāds gluži vienkāršs LEGO pieaugušajiem. Visādas sīkas problēmas saradās, kuras nācās labot un kuras ņemšu vērā, ja turpināšu nākotnē veidot, ko līdzīgu.
Nav gluži tā, ka ja sāktu no sākuma, tad darītu visu citādāk, bet noteikti ir skaidrs, ka 3D rasēšanas lietām Blender īsti nav prātīgs risinājums. Pareizi būtu mācīties rīkoties ar kādu no CAD programmām. Bet nu Blender es jūtos ērti un mocīju to, cik vien spēju. Tagad procesa beigās redzu, ka pēc tik daudzām modifikācijām, man derēja veidot pavisam jaunu failu, kas sastāvētu no vienkāršākiem pamata blokiem un kaudzes ar boolean griezumiem, lai varētu vieglāk veikt labojumus, kas uzradās vēlāk procesā.

Rezultāts
Šobrīd ir gatava ierīce, kas darbojas. Saņem un sūta ziņojumus. Tai ir ietilpīga baterija. Magnētisks korpuss, kas ir ļoti stiprs, vai pat pārāk stiprs. No telefona nāk nost ar grūtībām. Pieliku pie ledusskapja un knapi dabūju nost. Šo varētu likt uz auto jumta un droši braukt, jo nekur prom neaizlidos.
Protams, ja kaut kad nākotnē uznāks nemiers var drukāt jaunu korpusu un nomainīt skrūves. Par pāris milimetriem plašāku iekšpusi, lai nav jāsatraucas, kur visus vadus paslēpt. Varētu mazliet padomāt par antenas stiprinājuma uzlabošanu. Varētu arī pavisam sākt no sākuma – pielikt saules bateriju un pārbūvēt par stacionāru signāla atkārtotāju.
Bet visādi citādi es šo sauktu par labu sasniegumu. Labs vingrinājums, kas noder apziņai, ka vajadzības gadījumā var mēģināt būvēt arī kaut ko sarežģītāku un, ka gandrīz visas problēmas var atrisināt ar precīzākiem mērījumiem un mierīgu apdomāšanos.


