No mūsu dzīvokļa logiem var redzēt vairākas kalnu virsotnes, beidzot izdevās atrast laiku un uzkāpt vienā no tām – Oyama kalnā. Šajā kalnā jau esmu bijis agrāk, bet līdz šim bija laiks tikai īsākām pastaigām. Tajās reizēs braucu ar vilcieniņu augšā un nekāda nopietnā kāpšana nesanāca. Tagad biju nolēmis sākt no dzelzceļa stacijas un veikt pilnu distanci pa kalnu korēm, līdz pat virsotnei.
Līdzīgi, kā ar Fuji vulkāna kāpienu, es gribēju izbaudīt kāpienu pilnā augstumā, šoreiz nesāku no okeāna, bet no tuvākās dzelzceļa stacijas.
Esmu arī noskatījis vēl vienu ļoti skaistu kāpienu apmēram tajos pašos kalnos: Mt. Tanzawa 丹沢山. Nevaru sagaidīt, kad būs iespēja un laiks tur atkal atgriezties.
Vispirms piedāvāju garo video versiju: (un tālāk arī fotogalerija)
Pastaiga
Cēlos laicīgi, viens īss taksometra brauciens un tad 3 vilcieni. Laikam jau nav jāpaskaidro, bet vilcieni te ir ik pēc 5-10 minūtēm, reti ir jāgaida ilgāk kā 15 minūtes. Un parasti eksprešu līnijas ir sakārtotas tā, lai var ērti pārsēsties no viena ekspreša uz nākamo. No mājas durvīm, līdz pastaigas sākumam gandrīz precīzi pusotra stunda.
8:07 29 metri virs jūras līmeņa. Sākumā dažas minūtes pa ikdienišķām Japānas ielām.
Mazs līkums, lai tiktu pāri lielajai šosejai. Laikam varēju nedaudz agrāk nogriezties, bet bija jauka “iesildīšanās”.
8:55
Jauka noskaņa. Taka diezgan tukša. Satiku vienu sirmu pensionāri, kura mierīgi soļoja līdz kādam mazam reliģiskam stūrītim, lai tur pameditētu.
9:37
Es biju plānojis baidīties no Japānas trakajiem iršiem. Pa ceļam redzēju kādus 2-3. Bet tad satiku šo jaukumu. No Kambodžas laikiem atceros, ka nav vēlams, ka šāds iekož.
9:56 Beidzot skaidri saskatāma virsotne.
10:03
11:21 Ap šo brīdi lietus lija jau pietiekamā daudzumā. Biju jau mazliet izmircis, nācās vilkt lietus jaku. Kustoties bija silts, bet, kad apstājos, lai sazvanītos ar ģimeni sapratu, ka ir diezgan vēsi.
11:22 iPhone versija par to, kā šeit izskatījās
11:41 Tālumā var saskatīt Yokohamas debesskrāpjus. Labā laikā varētu redzēt arī Tokijas aprises.
Neesmu drošs, ka Fudzi vulkāns te būtu redzams pat, ja nebūtu migla un mākoņi. Būs vien jānāk atkal.
12:01 Satiku stirniņu. Ilgi dikti bildēju, biju kluss un uzmanīgs un beigās sapratu, ka viņa vispār nebaidās un es viņai vispār neinteresēju.
12:26 Esmu noskatījis šo kori nākamajam pārgājienam. No turienes paveras fantastiski Fudzi vulkāna skati, ļoti glītas takas un skaistas virsotnes. Kalnu grēda tā pati, uz kuras šoreiz staigāju, bet pa ceļam pilnīgi citas virsotnes un ir arī augstāki punkti. Galvenā atšķirība no šīs pastaigas – tur būtu jāiet no A uz B, nebūs cilpa, kā šoreiz.
12:32 Tikko sapratu, ka šis laikam ir vienīgais kadrs, kas tapis no virsotnes. Bija pārāk vējains un lietains, lai domātu par bildēm. Paēdu un devos tālāk.
13:09 Šis ir tas templis, uz kuru ved mazais funikulieris. No turienes savu pastaigu sāk tādi prātīgāki cilvēki, kas uzkāpj virsotnē un pa otru kori aiziet atpakaļ uz vilcieniņu. Droši vien tā būs jādara kādā citā jaukā dienā kopā ar ģimeni.
13:35 Skaista atpūtas vieta. Aizrāvos un priecājos par miglu, kori un svaigo gaisu. Sabildēju bezgala daudz bilžu.
13:53 Jau esmu nokāpis gandrīz vienā līmenī ar templi, bet eju lejā pa citu kori, kas nav tik populāra.
15:02 Esmu lejā pie pieturas. Gaidu autobusu. Virsotni diemžēl redzēt nevar, bet ja rūpīgi ieskatās var redzēt augšējo funikuliera “staciju”.
Kopumā esmu dikti priecīgs par šo pārgājienu. Varēju saprast, kāds ir mans temps, jo man neder tas, kas atzīmēts kartēs, klāt jārēķina fotografēšana un brīnīšanās par kalnu skaistumu. Droši vien nākamajā kāpienā bildēšu krietni retāk. Nevaru sagaidīt, kad atkal varēšu tikt kādā skaitā kalnu pastaigā.
