Izstaigājām skaistus Kamakuras mežus.

Pirms iegājām mežā vietējie strādnieki lika pagaidīt, aizskrēja un atnesa mums 4 pudeles ar gardu, aukstu tēju, ko paņemt līdzi. Esot jāiet uzmanīgi: dubļi un slidens.

Pēc pusdienu pauzes mežā atradām pavisam nestaigātu taku, kas pilna ar zirnekļu tīkliem un pašiem Jorō zirnekļiem. Sen tā nebija bijis, ka pilna seja pielipusi un visu laiku liekas, ka nu jau kāds milzenis būs tieši uz deguna gala.

Viens no jaukākajiem tempļiem, kas mums patīk tāpēc, ka ir pilnīgā meža viducī, klusumā un mierā. Skatoties uz to, cik labiekārtots ir pārsteigums, ka tur ikdienā nav neviena cilvēka un tikai nedēļas nogalēs staigā tādi pastaigu mīļi kā mēs.