Pamatīgs lietus un vējš izjauca mūsu kempingošanas plānus. IzČibēja. Tik un tā kāpām mašīnā un devāmies uz Čibu. Pareizi būtu jāsaka Bōsō pussala, bet ikdienā to vienmēr saucam par Čibas pussalu.

Uz šo pusi vienmēr interesanti braukt, jo, lai nokļūtu līdz pussalai ir jādodas cauri ceturtajam garākajam zemūdens tunelim pasaulē – Tokyo Bay Aqua-Line.

Lietus dienu pavadījām mierīgi. Ēdām ļoti gardus tunča suši mazā restorāniņā. Mērcējāmies karstajos avotos un visu vakaru spēlējām galda spēles, pļāpājām un ēdām meksikāņu ēdienus superlēta moteļa bārā/ēstuvē.

Miests, kur nakšņojām, ir ļoti populārs sērfotāju vidū, tāpēc palikām lētā motelī, kurā par pārsteigumu strādāja vesela kaudze ar ārzemniekiem. Tāda kārtīga Taizemes mugursomnieku ūķīša noskaņa, jo darbinieki ir jaunieši, rietumnieki, kuriem ir diezgan zemas algas, jo viņi saņem iespēju tur dzīvot, ēst un sērfot. Vietējie atbildīgie darbinieki neizskatījās pārāk priecīgi par to, ka priekšnieki pieņēmuši darbā salīdzinoši slinkus un bezrūpīgus bohēmistus, kas sēž dīvānos, spēlē playstation un nekur nesteidzas.