Ņemot vērā to, ka Nolans ir viens no maniem mīļākajiem režisoriem un ka viņš ir safilmējis pirmo mākslas filmu, kas ir pilnībā 70mm IMAX formātā es zināju, ka gribēšu to redzēt “as Nolan intended”.

Izvērtējot lidmašīnu biļešu cenu sapratu, ka labākā un tuvākā vieta Eiropā, kur skatīties Odiseju pareizajā formātā ir Prāgā. Plāns ir aizlidot uz Prāgu, vakarā kino un nākamajā dienā uz mājām.

Uzreiz pēc ielidošanas devos uz ramen restorānu Isai, kas ir krietnu gabalu no centra. Dzīvokļu māju rajonā, tālu prom no tūristiem. Darbinieki japāņi, apmeklētāji japāņi un solās, ka ēdiens būšot kā Japānā.

Un tā arī bija. Tik labu tonkotsu buljonu sen nebiju baudījis. Ramen Rīga un Sirmais var tikai sapņot par kaut ko šādu.

Pēc tam devos dziļi tumšā pazemē, ar šķietami garākajām slīdošajām kāpnēm Eiropā, un vēlāk izniru karstā saulainā svelmē kā tāds Super Mario.

Filma bija ok.

Nākamajā dienā plānoju pastaigāties un lekt autobusā uz lidmašīnu.

Negribēju ņemt līdzi lielo fotoaparātu tāpēc bildēju ar Halide. Ja process darbojas pareizi tad tur no katra kadra ir 4 bildes. RAW (dng) + heic + Halide process + Halide HDR. Halide bildes telefonā izskatījās labi, bet datorā un web HDR ir pilnīga putra. Vieglāk ir ņemt raw bildi un taisīt no jauna procesu, kas līdzinās Halide variantam.

Šie divi kadri, kas zemāk ir Halide veikums, kuru nācās pielabot, lai nav HDR un vienlaikus saglabājas tie toņi, kas bija redzami telefona ekrānā.

Pastaiga bija klusa un mierīga. Brīžiem bija ļoti Rīdziska sajūta. Jaukas kafijas un bulciņu vietas, kur vietējie mierīgi atpūšas. Bet jo tuvāk populārajiem apskates punktiem, jo trakāki pūļi.

Kārļa tilta apkārtne bija pārbāzta ar tūristiem. Pagāju mazliet nostāk un viegli atradu tramvaja un autobusa kombināciju, kas mani aizveda uz lidostu.