Dažas atziņas par ūdens bifeļiem

Pēdējā velo brauciena laikā atkal sanāca nomūrēties ar dubļiem, jo iepriekšējā naktī bija lijis lietus. Pēc tam, kad bijām nobraukuši lielāko/grūtāko brauciena daļu mēs satikām pāris šķēršļus. Vispirms bija ceļa posms, kas 15-20 metru garumā bija noklāts ar dziļiem un bieziem dubļiem. Tādiem, ka nav runas par sēdēšanu uz velo – drīzāk jādomā, vai mēs spētu izbrist tiem cauri nenokrītot dubļos visā garumā. Par laimi šis posms arī khmeru acīs ir neizbrienams un tāpēc apkārt dubļiem līkumu meta taciņa. Kad sākām brist pa mālaino taku, ceļu cauri dubļiem uzsāka khmers, kas sēdēja bifeļa mugurā. Nospriedām, ka velo ir šajā cīņā zaudējis – viens-nulle bifeļa labā.

Vēl pēc simts metriem ceļš beidzās gravā, kas agrāk bija pilnīgi sausa un caurbraucama, bet nu pilna ar ūdeni. Kur agrāk bija ceļš, tagad ir pamatīgs dīķis. Pamanījām, ka atkal ir izveidota neliela taciņa un devāmies meklēt apvedceļu. Drīz pamanījām, ka ūdens bilefis atkal izrāda savu pārākumu pār velo. Atkal mēs piekāpāmies šķērslim, kuram khmeri tiek cauri stāvot uz bifeļa mugurām.

Lūk daži kadri:

Tā kā mums nebija bifeļu, tad pāri tikām ar laivu, kas stāvēja upē bez uzraudzības. Tai abos galos bija pa auklai, kas bija piesietas abos krastos. Tādā veidā, katrs, kas vēlas tikt pāri var atvilkt sev laiku un aizvilkt sevi uz otru krastu. Ir arī īss video: