Ubuntu Feisty jau “no kastes” pazīst NTFS failu sistēmu. Tā ir.. nu tā ir failu sistēma, kura tiek izmantota Microsoft Windows. Tas nozīmē, ka tagad pavisam vienkārši iespējams piekļūt datiem, kas atrodas NTFS partīcijā(s). Jādodas tikai uz mapi Media un windows partīciju mapes būs jau priekšā.
Bet ko darīt, ja vēlamies datus arī pievienot, labot un dzēst? Nekādu problēmu:
- -> dodamies uz programmu pievienošanas sadaļu,
- -> ierakstam meklētājā “ntfs”
- -> piekrītam instalēt šo programmu!
Tālāk, dodamies uz Applications/System tools un startējam svaigi instalēto programmu. Mums tiks piedāvāti divi izvēles varianti. Pirmais paredzēts visām iekšējām NTFS partīcijām. Otrais paredzēts dažādiem ārējiem informācijas nesējiem, kuros faili saglabāti NTFS sistēmā.
Pagaidām mums interesē pirmā iespēja, kurai klāt pieliekam ķeksi un voilà! mēs varam darboties savās windows mapēs uz nebēdu.
Ceru, ka informācija bija noderīga.
30 Responses
Jā, bet Linux kernelī iebūvētais NTFS write atbalsts nav pilnīgs. No paša Linux kodola dokumentācijas:
Tieši tā. Man interesē, kas notiek, ja es C:\ partīcijā k-ko padzēšu, uztaisu kādu jaunu folderi, iekopēju bildes, utt. Ko par to saka Win XP?
Kristap un are! Tikko izmēģināju, viss strādā, gan mapju izveidošana, gan datņu izveidošana un ierakstīšana, failu dzēšana. Windows XP visas jaunās mapes un datnes redz un saprot, nekas slikts nenotiek.
Linux Mint (kas kaa zinaams ir uzlabots Ubuntu) tas viss jau darbojas “no kastes”, var redigjeet ntfs failus utt. Pgaidaam viss griezas bez probleemaam. Jaasaka, ka likux kljuust arvien labaaks un labaaks.
uzlabots nozīmē to, ka kāds jau ir salicis iekšā driverus un plašāku formātu atbalstu? Ko nozīmē uzlabots? Varbūt apgaismo, kas tajā mint ir tik labs?
Cik es uzmetu aci tad viņi neko revolucionāru nav izdarījuši un sēž uz Ubuntu lauriem.
zheel, ka man nejiet linux :(
Es to Mint pat redzējis neesmu, bet varu visai droši minēt, ka tur ir sabāztas visādas “cutting-edge” iespējas, kuras ir vāji notestētas. Savukārt, tādi respektabli distributīvi kā Ubuntu nevar atļauties riskēt ar savu reputāciju un likt visādas alfa versiju iespējas.
Marcha: Kāpēc tev neiet linux?
Kaapeec taada greizsirdiiba un runaashana par seedeeshanu uz kaadiem rut lauriem? Tad jau, piedoshanu, Ubuntu seez uz Debian lauriem, jo kas gan buutu Ubuntu bez Debian? Nekas. Mint patiesiibaa ir tas pats Ubuntu ar dazaam (nebuut ne cutting-edge) fiichaam – labaaks kontrolcentrs (liidziigs tam, kaads ir jaunajaa Ubuntu Feisty), manupraat, eertaaks menu ar integreetu desktopsearch, nepiecieshamie kodeki “no kastes”, labaaks bezvadu tiikla atbalsts, un manai acij labaaks dizains. Patiesiibaa siikumi, bet tomeer patiikami. (Te nu Papuasam varu teikt, ka vareeja jaui labaak beigt savu sakaamo ar “Es to Mint pat redzeejs neesmu”, jo, ja neesi redzeejis, tad nav ko runaat, jo tas, ko Papuass “visai droshi” min ir mulkjiibas) Galu gallaa dodu priekshroku Linux Mint, jo to lietot ir eertaak (piebildiishu – eertaak man). Taa ka cool down. Katrs izveelas to kas vinjam shkjiet piemeerotaaks.
Starp citu – vai kaads ir meegjinaajis skatiities Ubuntu Ultimate Edition. Esmu tikai paarlaidis acis tam, kas tur ir sabaazts. Protams, tas ir basically Ubuntu, ar visiem kodekiem un tonnu citaam progaam. Ja kaadam slinkums mekleet un rakaaties pa tiiklu, tas var nodereet.
Ja nu par to revolucionaaro – tad pasaki, ko revolucionaaru ir izdariijis Ubuntu? Kustomizeejis Debian? Uzbliezis dazus skriptus? Vai tad vinji izdomaaja apt-get un citus labumus? Shkjiet, ka shajaa zinjaa Gentoo stipri ieliek. Arii Novell (lai kaa arii daudzi negaaniitos) ieguuldiijums ir krietni lielaaks – Evolution, Beagle, XGL utt. Ubuntu ir OK, bet nevajag taapeec to padariit par sveeto govi. Ir tam arii daudz truukumu. Piemeeram, man nudiem pietruukst kaut kaada normaala kontroles centra (kaa YaST susei, vai PCLCC PC linuxam). Bet ir arii daudz labu lietu.
Papuass, varbuut iemet aci Linux Mint jaunaakaas versijas Bianca reliizes aprakstaa, un pasaku, kur te ir kaut viena netesteeta alfa fiicha? Mint pasham ir tikai viens repozitorijs, paarsvaraa tas paartiek no Edgy pakotneem. Starp citu – tieshi tas pats attiecas uz Mepis.
http://linuxmint.com/20070322.html
Nevajag izplatiit mulkjiibas un jaukt cilveekiem galvu.
Sorry, nejaushi iekopeeju nepareizu saiti. Preizaa saite ir shii
http://linuxmint.com/20070220.html
Mint ir salikta vēl lielāka cilvēkiem nevajadzīga draza. Lietojot Ubuntu katrs pats var izvēlēties savas papildprogrammas un fīčas. Mint tās kāds jau ir bez prasīšanas salicis. Tur arī visa atšķirība. Gribi kontrocentru? uzliec:
http://beatnik.infogami.com/Gimmie
Taadaa gadiijumaa tev vajadzeetu lietot nevis Ubuntu bet Linux from scratch, jo arii Ubuntu daudzko saliek bez prasiishanas. Lieta taada, ka man neviens nelika instaleet Mint – pats izpeetiiju, ko kursh distro piedaavaa, un izleemu pameegjinaat Mint. Taapeec viss man ir uzinstaleets ar manu piekrishanu. Ja gribeetu kaadu citu distro, tad uzliktu. Es neesmu nofikseets uz Ubuntu. Turklaat Mint ir salikts faktiski tieshi tas pats, ko lielaakaa dalja Ubuntu lietotaaju taapat peec tam uzliek, chakareejoties ar automatix.
Paldies par linku, tomeer cik saprotu, tad shajaa gadiijumaa nekaadas jaunas funkcijas netiek piedaavaatas. Joprojaam izjuutu YaST truukumu.
tikai dažu funkciju dēļ lietot OS bez garantijām kādas dod Ubuntu? Čakarēšanās ar automatix? nekādu čakarēšanos neesmu manījis.
Kaadas garantijas dod Ubuntu? Balts uz melna rakstiits – no waranty. Bet par automatix labaak nevajag muldeet – interesanti, kaapeec gan jaunajaa Ubuntu ir integreets skripts papildus softa uzstaadei? Taapeec, ka taa ir eertaak. Iedomaajies njuubi, kursh uzliek Ubuntu. Lai speeleetu mp3, vinjam ir jalien forumos un jaapeeta, kaa var dabuut kodekus, kur var uzlikt automatix, manuaali jaakonfiguree repozitoriju fails, jaainstalee automatix un tikai tad vinsh tiek pie kodekiem. Njuubim taa ir puse dienas. Mint tas ir out of box. Tas ir eertaak.
Kaarteejo reizi jaapaarliecinaas, ka Ubuntisms aizmiglo praatu.
Euxodus: tu tak vienreiz uzliec jauno ubuntu un tad spriedelē. mp3 atbalstu tagad ir tik vienārši uzlikt kā divus pirkstus. Amarok pats konstatē, ka nav mp3 atbalsta un to uzliek. Nekāda komandrinda, vienkāršs GUI un nekādi manuāļi. Attopies.
Jaunais Ubuntu veel nav iznaacis un ar betaam es neeksperimenteeju.
Joprojaam neesmu sapratis, kaa rodas tas Ubuntu sektantisms. Lielajaa ubuntu forumaa, ja prasa paliidziibu un pasaka, ka straadaa ar Mint, tad neviens nesaak spriedeleet par to, kaapeec taadas drazas kaadam jaaliek, un kaapeec gan nabadzinsh nav uzlicis sveeto Ubuntu, kas tak visiem buutu jaadara. Nee. Bez nekaadas njemshanaas cilveeki paliidz ar padomu sniegshanu. Te pie viena nevainiiga komenta saakas Ubuntu guru vaaji argumenteetas tiraades par Mint – cik tas suudiigs. Attopies Onkuli! Mint ir kustomizeet Ubuntu. Tieshi taapat kaa Mepis, Pioneer un citi distro. Un cilveeki tos ir briivi izmantot, atkariibaa no vinju veelmeem un vajadziibaam.
Padomaa pats, Onkuli, kaa tas iet kopaa – no saakuma saki, ka Mint izmantot ir stulbi, jo nav nekaadas garantijas, bet peec tam iesaki likt jauno Feisty Fawn, kas veel ir testeeshanas versijaa. Aprodi kaut kaa ar domu, ka ne visi slapina biksees no Ubuntu.
Kāds laikam jūtas aizskarts :)
Godiigi sakot, itin nemaz. Mazliet, protams, kaitina ja kaads “redzeejis nav” bet “pavisam droshi var teikt”. Bet taa jau nav mana probleema.
Man iepatikās termins “no kastes”, nebiju dzirdējis. :)
It kā jau fīča laba, taču tā reāli es neatceros, kad pēdējo reizi no *nix`iem lūrēju, kas notiek NTFS partīcijā. Tur stāv tikai plika winda un softi, viss pārējais glabājas uz lielas ext3 partīcijas. Un windā, savukārt, ir draiveris, lai pie tā ext3 tiktu klāt.
Eudoxus: ir tāds šovs saucās Little Britain, kurā ir tāds varonis džeks, kurš staigā apkārt geju drēbēs un skandina, ka viņš ir gejs mazpilsētā un neviens viņu nesaprot. Kad tas gejs satika kādu citu geju tad viņš teica, fuj cik pretīgi. Kaut kā rodas asociācijas ar tevi. Nu lieto savu mazpazīstamo mint, kas tev liedz to prieku, bet es neredzu iemeslu izvēlēties subproduktu, ja ubuntu var izdarīt to pašu. Ja tu saki, ka ir čakarēšanās tad tā ir tikai tavas nemācēšanas dēļ.
Es gan nekur ar savu mācēšanu neesmu dižojies. A tev pašam, onkuli, nerodas pārdomas par to, kāpēc tik slimīgi reaģē uz visu, kas ir ne-ubuntu? Mint ir mazpazīstams subprodukts? Sorry, bet laikam dižais linux guru onkulis neseko līdzi infai. Tak uzšķir kaut Distrowatch – Mint ir 12. vietā. Palasi distrowatch komentārus – lielākoties cilvēki ir apmierināti ar to kā darbojas mint. Patiesībā, neesmu tur sastapis nevienu sliktu atsauksmi. Un vēl – tas, kas es kaut ko māku darīt nenozīmē, ka man tas ir jādara, vai ne? Es varbūt māku gatavot ēst, bet var gadīties, ka negribas man krāmēties ar gatavošanu un es eju uz restorānu. Tā es ietaupu laiku. Tā ka nevajag savā apmierinātībā bakstīt citiem ar pirkstu un runāt par viņu nemācēšanu.
Bet no kurienes, onkuli, tava uzpūtība nudien nezinu. It kā es tev liktu to mint lietot. Tak lieto kaut skaitāmkociņus, bet mēģini saglabāk kaut kādu izsvērtu skatu uz citām distribūcijām un mēģini nerunāt lietas par kurām nezini. Faktu, ka citi nelieto tavu mīļoto Ubuntu taču nevajag uztvert kā personīgu apvainojumu, un tāpēc gānīt par subproduktu cita lietotu OS. Pats tak zini, ka ne mazums cilvēku arī Ubuntu uzskata par subproduktu. Bet par Ubuntu ieguldījumu open source katlā daļi runā viņu ieguldījuma procents kerneļa izstrādē, vai ne?
12. vieta tipa skaitās kaut kas dižs? Kad mint būs pirmajā lietā tad arī runāsim :)
Diivaina logjika. Pirmkaart, patieshaam domaaju, ka prieksh tik jauna distro 12. vieta ir ljoti labi – tas ir uzreiz aiz Knoppix un labaak par Gentoo. Uztaisi distro, kas tiek kaut liidz 50. vietai. Austrumi, starp citu ir 73. vietaa. Pirmajaa divdesmitniekaa ir veeraa njemamas distribuucijas, un noliegt sho faktu noziimee atziities aklumaa.
Veel tikai beigaas gribeeju pieziimeet, ka neesmu nekaads mint fans (vispaar neesmu neviena distro fans), lietoju to, kar ir eertaak, nevis to, par ko visi slapina biksees.
nu tad lieto. es arī nelietoju to, par ko visi slapina biksēs. Biksēs slapina win un mac lietotāji :)
Jau lietoju.