Ja Rainim būtu…

Kur pie velna ir jaunie literāti?

Internets taču ir iespēja palaist pasaulē viņu dzemdētos stāstus un dzejoļus.

Ja Rainim būtu internets, tad viņam būtu arī blogs. Kur ir Latvijas literatūras nākotne? Kāpēc viņi raksta tikai savās nobružātajās kladēs?

Ja Veidenbaums savus sērīgos dzejoļus publicētu sviesta cibā…

Latvijas internetā trūkst patiesi laba satura.
Pārpublicētas ziņas, pārtulkoti raksti, atmiņas par vakardienas filmu, domas par apmeklēto koncertu, sajūsmas noskatīto seriālu ir cik uziet, bet interesanta lasāmviela nav.

24 Responses

  1. Nezz, es tā kā piederu pie jaunajiem literātiem, taču manī trūkst ticības, ka no darbu publicēšanas internetā būtu kāda jēga. Tāpēc arī blogoju klasisko sviestu.

  2. Onkuli, tā nav atpūta… Pēdējie raksti viena vienīga demogoģija ;) Tu paliec neapmierināts un pie tā nav vainīgi tie, kas neraksta internetā priekš tevis dzeju, bet gan tas, ka tev vairs nav, ko darīt… Atpūta ir beigusies – nu jau tev tā atpūta ir nomācošs darbs!

  3. Onkuli, kaa lai nosauc sho tavu pukstu? Beidz sedeet pie taas kastes un baudi vasaru, pastraadaa, atpuuties nevis demagogjee un puksti mulkjiibas.
    Un sorry, ne es te viens taa domaa. :(

  4. Manuprāt blogs nav lasāmviela. Tā ir rakstāmviela.
    Katrs savā blogā raksta to ko grib rakstīt. Šeit nav pavēles, pieprasījuma, tirgus izpēte, sekošana modei…
    P.S.
    Vairākkārtīgi nolikt citos blogos rakstīto ir, maigi sakot, nekoleģiāli.

  5. Nevar būt, tikai tagad pamanīji ?
    Pa visu mūsu blogosfēru un tikai pāris lasāmi cilvēki, pārējie ir vai nu garlaicīgi pēc savas būtības, vai arī slinko kaut ko sakarīgu radīt.

    Problēma ir meklējama faktā, ka pie mums blogus veido tehniski orientēti cilvēki (no kuriem liela daļa ir jaunieši), bet viņu vidū sakarīgu rakstnieku maz. Tie kam ir patieši iekšā kaut ko sakarīgu uzrakstīt, tie vai nu ar to naudiņu pelna, vai arī uzspļauj visam internetam.

  6. kopš pāris dienām sekoju līdzi tā saucamajiem blogiem un secinājums ir tāds, ka patiesībā tos raksta cilvēki paši sev un škiet ka ar to viniem ari pietiek. nav virzības tādā ziņā, ka tiek dota kāda pievienotā vērtība, kas konkurencē ar citām vērtībām rada ko jaunu. viss patiešām galvenokārt ir līdzīgs daudzos blogos – tas nav orientēts mērktiecīgi uz auditoriju. tas nav ne labi ne slikti – tas vienkārši tā ir. katrs izvēlas savu ceļu. un tāpēc nevar nevienam to pārmest. tikai naivi būtu iedomāties, ka tādā veidā tiks kaut kas dots sabiedrībai. ja nu tāds ir blogu mērkis latviešu blogotājiem. motivācija katram sava, taču patiesībā no tā arī viss atkarīgs. kaža un zanders ir tas, kas ir vērtīgs patiešām – te ir gan mērkis, gan arī rezultāts.

  7. “Nav nekā labāka par laimi.
    Tas nekas, ka adatas galā.
    Mēs kontrolējam šo procesu.
    Runā, ka narkotikas nogalina.
    Tie nu gan ir meli,
    atkarīgi kļūs tikai vājie.

    Nav nekā labāka par laimi.
    Tas nekas, ka adatas galā.
    Jo no vienas reizes vispār nepierod,
    no vienas reizes vispār nepierod.
    Un, ja tu duries reti,
    vispār nepierod…

    Nav nekā labāka par vilni,
    kas šūpo adatas galā.
    Runā, ka šņabis, ripas un zāle
    var mierināt tevi.
    Apšaubāmi, ka nodzeras tikai vājie,
    muļķi un gļēvie, kam bail
    no laimes adatas galā.

    No vienas reizes vispār nepierod
    no vienas reizes vispār nepierod.
    Un, ja tu duries reti,
    vispār nepierod…
    nepierod…
    vispār nepierod…”

    Lūk tev mūsdienu dzeja!

  8. esmu par Onkulja izteikto! Iespeejams ka potenciaalie rakstnieki, dzejnieki, scenaaristi nemaz neapzinaas interneta un bloga priekshrociibas.
    un jaa, it kaa Onkulis pukst, bet kapeec ne? peedeejaa laikaa es arii esmu noveerojis garlaiciibu latvijas tiiklaa.

  9. Tad nesēdi tajā tik daudz! Though, manuprāt, jāblogo, ja gribas pašam, nevis, lai izdababātu konkrēta laika sprīža sabiedrības vēlmēm. nothxbye – blogs ir tāda vieta, kur var saglabāt kaut ko sev svarīgu, arī netā atrastas adreses n stuff. Viņiem pašiem interesējošas. Tu ar šo gribēji piespiest cilvēkus rakstīt “labāk”?

  10. ir, ir visi literāti un tā tālāk, tikai, šķiet, ar globālo tīmekli viņi īpaši nesaistās. un GALU GALĀ: daiļliteratūru daudz baudāmāk ir lasīt drukātā veidā ar tējas krūzi rokā [un iespēju apliet žurnālu/grāmatiņu :)], nevis pie dūcoša sistēmbloka un mirgojoša monitora. jebšu var painteresēties, kur tiek rīkoti kādi lasījumi/pasākumi utt. un doties viņus klausīties dzīvajā. brīnišķīgi!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *