Kadrs no ziloņu dienas, Mondulkiri, Kambodžā.
Brīžiem, pa taku ejot, biju krietnu gabalu priekšā visai grupai. Vienā no tādām reizēm es satiku vīru, kas nesa banānu grozu. Sasveicinājāmies. Pamāju roku uz takas pusi un skaidroju, ka esmu kopā ar grupu. Sasmaidījāmies un devāmies tālāk. Viņš raiti soļoja uz priekšu, bet es lēnā garā turpināju savu foto pastaigu.
Pēc laika atkal satiku banānu vīru. Šoreiz viņš bija piesēdis atpūsties nelielā pīpauzē. Atkal pārmijām dažus vārdus un šoreiz palūdzu, vai varu uztaisīt vienu foto. Parādīju viņam rezultātu un devos tālāk.
At times, walking along the trail in Mondulkiri, I was well away in front of the whole group. In one of those times I met a man who was carrying a basket of bananas. We greeted each other. And I explained that I was with a group. He just smiled and nodded and so we went on. He marched ahead swiftly, but I continued slowly, stopping and taking photos on the way.
After a while I met him once again. This time he had sat down to rest. I asked whether I could make a photo. I showed him the result from the camera screen and went on.