Dienas kadrs

Gada pēdējās dienas pastaiga

Izgājām Japānas ielās izpētīt, ko japāņi dara vecgada dienā.

Varbūt īsti labi to nevarēs redzēt, bet viena no svarīgākajām lietām, kas esot jādara vecgada dienā ir mājas/auto tīrīšana. Visur karājās izmazgātas segas un palagi. Vēl ir jāēd soba nūdeles, bet mūsu “brīvība” vēl nebija sākusies tāpēc nevienā nūdeļu ēstuvē iekšā negājām.

Citrusa koki ir mūsu vājība. Grūti tiem paiet garām neizvelkot fotoaparātu
Eleganta garāža
Žēl, ka Eiropā nemana šādus japāņu lielģimenes mobīļus
Varētu teikt, ka neparasta māja, bet šādas un līdzīgas "kūkas šķēles" var sastapt pietiekami bieži
Varētu teikt, ka neparasta māja, bet šādas un līdzīgas “kūkas šķēles” var sastapt pietiekami bieži
Ielas galā skola, un aiz skolas ir vairākas lielās mājas. Vienā no tām arī dzīvojam
Ielas galā skola, un aiz skolas ir vairākas lielās mājas. Vienā no tām arī dzīvojam
Tāds tipisks spēļu laukumiņš
Tāds tipisks spēļu laukumiņš
Šī vieta mani nebeidz sajūsmināt. Klints ir vecais krasts un auto stāv tur, kur agrāk skalojusies jūra. Tagad klints ir nostiprināta un vismaz kāds kilometrs no jūras ir pārvērsts par ostas rūpniecisko rajonu.
Šī vieta mani nebeidz sajūsmināt. Klints ir vecais krasts un auto stāv tur, kur agrāk skalojusies jūra. Tagad klints ir nostiprināta un vismaz kāds kilometrs no jūras ir pārvērsts par ostas rūpniecisko rajonu.
Te arī var redzēt veco krasta klinti.
Te arī var redzēt veco krasta klinti.
Iespaidīgi, kā tiek izmantota visa brīvā vieta. Priekšā, kur zaļo zāle agrāk bija milzīgi baseini, kas vēl ir redzami google maps kartēs. Tagad jāgaida, kas tiks būvēts to vietā.
Iespaidīgi, kā tiek izmantota visa brīvā vieta. Priekšā, kur zaļo zāle agrāk bija milzīgi baseini, kas vēl ir redzami google maps kartēs. Tagad jāgaida, kas tiks būvēts to vietā.
Klintī augšā ir parks, kurā var itin jauki pastaigāties.
Klintī augšā ir parks, kurā var itin jauki pastaigāties.
Lai arī parks atrodas tieši pie milzīgas šosejas un rūpnīcām, te dzīvo krietni daudz putnu. Var pat sastapt zivju dzenīti, kuru šoreiz neizdevās nofotografēt.
Lai arī parks atrodas tieši pie milzīgas šosejas un rūpnīcām, te dzīvo krietni daudz putnu. Var pat sastapt zivju dzenīti, kuru šoreiz neizdevās nofotografēt.
Fudzi vulkāns noslēpies mākoņos.
Fudzi vulkāns noslēpies mākoņos.
Beidzot saņēmos tikt pie drona kadriem.
Beidzot saņēmos tikt pie drona kadriem.
Šis laikam ir mans dienas mīļākais kadrs. Var redzēt gan zaļumus, gan ātrgaitas šoseju, naftas/gāzes rūpnīcas un Fudzi vulkānu.
Šis laikam ir mans dienas mīļākais kadrs. Var redzēt gan zaļumus, gan ātrgaitas šoseju, naftas/gāzes rūpnīcas un Fudzi vulkānu.
Te agrāk bija ūdens atrakciju parks un milzīgs baseins.
Te agrāk bija ūdens atrakciju parks un milzīgs baseins.
Sakombinēju panorāmas kadru.
Sakombinēju panorāmas kadru.
Te var redzēt diezgan lielu daļu no mūsu rajona (Honmoku). Ir daži dzīvokļu nami, bet pārsvarā privātmājas.
Te var redzēt diezgan lielu daļu no mūsu rajona (Honmoku). Ir daži dzīvokļu nami, bet pārsvarā privātmājas.
Mūsu mīļais tradicionālais japāņu dārzs - Sankeien. Tālāk vēl daži parki un pavisam tālāk Yokohamas centra debesskrāpji. Tie nemaz nav tik tālu. Reizi pa reizei nostaigājam visu to gabalu līdz pat mājām. Ar velo pavisam ātri.
Mūsu mīļais tradicionālais japāņu dārzs – Sankeien. Tālāk vēl daži parki un pavisam tālāk Yokohamas centra debesskrāpji. Tie nemaz nav tik tālu. Reizi pa reizei nostaigājam visu to gabalu līdz pat mājām. Ar velo pavisam ātri.
Kamēr darbojos ar kameru, ģimene parkā izklaidējas ar radiovadāmo auto.
Kamēr darbojos ar kameru, ģimene parkā izklaidējas ar radiovadāmo auto.
Vecgada, jaungada dekorācijas, tādas gandrīz pie katras mājas durvīm un vārtiņiem. Dažkārt izrotātas arī automašīnas, piekrastē mazie zvejas kuģīši utt.
Vecgada, jaungada dekorācijas, tādas gandrīz pie katras mājas durvīm un vārtiņiem. Dažkārt izrotātas arī automašīnas, piekrastē mazie zvejas kuģīši utt.
Te tāds pavisam rūpīgs paskaidrojums, par ūdensvada maiņu. Sīki un smalki parādīts, kādi ir būvdarbu posmi un kas kurā brīdī tiks darīts. Ar lapiņām atzīmē, to, cik tālu ir darbi.
Te tāds pavisam rūpīgs paskaidrojums, par ūdensvada maiņu. Sīki un smalki parādīts, kādi ir būvdarbu posmi un kas kurā brīdī tiks darīts. Ar lapiņām atzīmē, to, cik tālu ir darbi.

Pirms pavisam aizmirstu, te ir kadrs, kas tapis tieši pirms pastaigas. Bija ļoti skaidrs laiks, kā jau parasti Yokohamas ziemās mēdz būt, tāpēc varēja redzēt pāri visam Tokijas līcim līdz pat Chibai. Tie debeskrāpji ir apmēram 40 kilometru attālumā.

Vakarā vēl mazliet pabildēju kuģus, kas no mūsu balkona bija ļoti labi redzami.

Garākā karantīnas laika pastaiga

Bija pagājusi nedēļa Japānā un bijām gatavi doties garākā pastaigā līdz Negishi parkam.

Šis ir viens no mūsu mīļākajiem Yokohamas parkiem. Tas ir liels, plašs un tur var vienmēr satikt zirgus. Parka stūrī ir zirgu muzejs un tam blakus ir speciāli ierīkoti staļļi, kur bērni var mācīties un nodarboties ar jāšanu un zirgu aprūpi. Pirms dažiem gadiem, kad Māra bija vēl pavisam maza, es stāvēju un 45 minūtes kopā ar viņu vēroju, cik rūpīgi tiek mazgāts zirgs. Ar visu nosusināšanu, sukāšanu un ko tik vēl ne. Citā reizē redzējām, kā tiek mainīti pakavi.

Sestdienās parasti ir iespēja šiem zirgiem arī pieskarties un viņus pabarot. Šoreiz neko no tā nedarījām un noskatījāmies tikai pa gabalu.

Ieņēmām jauku piknika vietu pie galdiņa, kas palicis aizkadrā
Ieņēmām jauku piknika vietu pie galdiņa, kas palicis aizkadrā

Ēdām līdzi paņemtos rīsus ar tunci, kārtīgi izspēlējāmies parkā ar radiovadāmo auto, kuru meita nosaukusi par Bitīti. Izklājām piknika deķi. Atpūtāmies. Spēlējām bumbu. Kad Viesturs pamodās, arī viņš kārtīgi izkustējās pa dzelteno zālāju.

Ziemā parks ir itin dzeltens. Bet pavasarī zied sakuras un vasarā viss zālājs ir pilns ar ģimenēm, kas atpūšas, sporto un pikniko
Ziemā parks ir itin dzeltens. Bet pavasarī zied sakuras un vasarā viss zālājs ir pilns ar ģimenēm, kas atpūšas, sporto un pikniko
Man grūti paiet garām Japānas paziņojumu dēļiem, vienmēr interesē, kas tad ir tas svarīgais, kas tur ir sarakstīts.
Man grūti paiet garām Japānas paziņojumu dēļiem, vienmēr interesē, kas tad ir tas svarīgais, kas tur ir sarakstīts.
8,5 kilometri
8,5 kilometri
Mani allaž piesaista visi šie industriālie skati
Mani allaž piesaista industriālie skati

Trešā fotopastaiga Yokohamā

Satikām pastnieku, gājām apkārt Sankeien dārzam un redzējām zivju gārni.

Ne pārāk liels pastaigu aplis, bet liela vides daudzveidība. Industriālā ostas puse, zaļumi, klintis, parki un putni.

Otrā pastaiga kopš karantīnas sākuma

Tagad, kopš uzzinājām, ka drīkstam iet laukā, mēs katru dienu dodamies pastaigās.

Ejam pa mazajām ielām, netālu no dzīvokļa. Tādas mazas 3-5km pastaigas. Gadījās arī tālāks 8km gājiens, bet par to citu reizi.

Ievērojam piesardzību tāpēc neesam gājuši uz pilsētas centra pusi, kur ir lielie un populārie parki. Ejam tikai uz mazajiem piemājas parkiem, neesam gājuši arī uz mūsu iecienīto Sankeien dārzu, kurš ir diezgan populārs tūristu apskates objekts.

Šādi džungļi redzami parkā, kas atrodas, apmēram 10 minūšu gājienā no mūsu dzīvokļa.
Šādi džungļi redzami parkā, kas atrodas, apmēram 10 minūšu gājienā no mūsu dzīvokļa.

Pirmā karantīnas pastaiga Japānā

Trešajā karantīnas dienā uzzinājām, ka drīkstam iet ārā no dzīvokļa.

Izrādās, ka nav tik traki ar to karantīnu. Varam iet ārā pastaigāties. Nedrīkstam iet veikalos un citās sabiedriskās vietās. Visu, kas nepieciešams, pasūtam ar Amazon.

Izstaigājām nelielu apli, cauri piemājas parkam, atpakaļ pa lielāko ielu, kas iet cauri Honmoku (mūsu rajonam). Te daži kadri no pastaigas.

Jā, no mūsu parka var redzēt Fudzi vulkānu.
Tālumā redzams Yokohamas centrs ar visiem debeskrāpjiem. Ar velo kādas 20-30 minūtes.
Skats no parka augstākā punkta.
Te tirgo pavisam svaigas zivis
Policijas iecirknis un ginko koks. Tas mazais skabūzis arī ir viss iecirknis. Un mazais mopēds. Vairāk tur nekā nav. Ir tādi lielie un nopietnie policijas iecirkņi, bet šādus mazos var redzēt krietni biežāk.
Japāņiem patīk Amerikāņu kultūra un man patīk vērot, kā tas viss ir sajaucies kopā.
KFC ir ziemassvētkiem gatavi.
Pie veikala. Te tikai kāda puse no veo redzama. Un veikals nav nekāds diži lielais. Tāda parasta viena X maxima vai pat mazāks.
Zem šīs mašīnas ir noslēpums. Tur ir vēl 2 mašīnas apakšā. Un tā zem katra metāliskā vāka, kas patiesībā ir lifta jumts.
Lielākais piemājas veikals.
Magnolijas jau pumpuros.
Skats no mūsu ēkas balkona.
Maiznīca
Fascinējoši sīkās celtnieku/darba mašīnas. Sīkas un ietilpīgas.

Atpakaļ Japānā

Tikko esam atgriezušies atpakaļ Japānā.

Bija pienācis laiks lidot uz Japānu. Kā mēs ģimenē smejamies, tagad vai nekad. Izmēģinājām, kā ir “ceļot” šajos interesantajos laikos. Šis gan noteikti nav ceļojums. Pirkām biļeti vienā virzienā. Lidmašīnas patukšas, lidostas mierīgas. Cilvēku maz. Nav jāstāv rindās. Citiem vārdiem sakot – ideāli. Ja vien pirms lidošanas nebūtu jātaisa nepatīkamais deguna tests, tad vispār nebūtu nekādu sūdzību.

Labi nodomi, bet galīgi greizas karoga krāsu proporcijas :(
Tukši plašumi
Helsinkos viss ir slēgts. Vismaz tranzīta zonā. Rīgas lidostā veikali turpināja darboties.

Lidojums bija tik mierīgs, cik nu vien tas ir iespējams, ja lido ar diviem maziem un kustīgiem bērniem. Garo lidojumu nodrošināja JAL, viņi pierādīja, ka ir īsta Japāņu avio kompānija, jo viesmīlība un apkalpošana bija visaugstākajā līmenī. Garšīgs japāniskas ievirzes ēdiens un ļoti atsaucīgas stjuartes. Kad mūsu 11 mēnešus vecais dēls sāka raudāt, viņas atnesa improvizētu grabulīti: mazu krūzīti ar aizvērtu vāciņu, kurā iekšā grabēja kečupa paciņa. Nakts vidū, kad meitai sākās skaļa raudāšanas lēkme un viņa nespēja iemigt pie mums ieradās viena no darbiniecēm un vēlējās zināt, kā viņa varētu palīdzēt. Māra paziņoja, ka viņai esot ļoti karsts. (nebija pārāk karsts) Stjuarte teica, ka palīdzēs. Pēc brīža atgriezās un teica, ka kabīnes temperatūra esot uzlikta +24 un viņas esot pamainījušas uz +23 grādiem. Neesmu drošs, ka viņas tiešām tā pagrozīja temperatūru mūsu dēļ, bet meita drīz vien tiešām iemiga.

Nakts vidū pamodos, jo lidmašīnā bija neliela kņada. Izrādās piloti bija padevuši apkalpei ziņu, ka ārā pa logu ir redzama ziemeļblāzma. Tiešām. Skaidri saskatāma bez nekādām garo ekspozīciju fotogrāfijām. Fanstastiski. Manuprāt, mums ir ļoti paveicies, jo esam lidojuši pietiekami bieži, bet šādu skaistumu redzējām pirmo reizi.

Virs Krievijas. Atgādinājums par to, kāpēc šo milzīgo valsti ir gandrīz neiespējami šķērsot braucot pa sauszemi.

Pirms nolaišanās, pa lidmašīnas logu redzējām Fudzi vulkānu. Zinām, ka tā ir veiksme, jo var speciāli braukt pie vulkāna un to vispār neredzēt, jo Fudzi patīk slēpties mākoņos un miglā.

Japānā mūs sagaidīja apmēram 3,5 stundu garas formalitātes. Jau Latvijā Zane bija aizpildījusi neskaitāmas formas un papīrus, lai spētu ielidot valstī. Helsinkos aizpildīju garu elektronisko formu par katru no mums. + protams, parastās ikdienas formas, kas bija arī pirms vīrusa laikos.

Lidostā bija jāveic vēl viens tests. Jāstaigā pa gariem, vēsiem = labi ventilētiem, gaiteņiem. Ik pa brīdim kāds japānis iedod kādu lapiņu, kaut ko paprasa, kaut ko liek aizpildīt. Un tad tu nes to lapiņu pie nākamā japāņa. Un tad tālāk, ir vēl kāds, kas tikai pārbauda, vai tiešām tev ir lapiņa. Tikai paskatās un palaiž tālāk. Itkā vispār būtu iespējams tik tālu tikt bez tās konkrētās lapiņas. Ir dzeltenas un baltas un sarkanas. Un katram jāparāda pareizā lapiņa. Kad visas lapiņas sadarītas, kad ir nodota siekalu mēģenīte, tad ir jāgaida rezultāti. (Tas viss notiek ar vairākiem mazajiem koferiem un bērnu ratiem pie rokas)

Rezultātu gaidīšana nebija pārāk ilga. Droši vien kāda stunda. Pēc tam, atkal, papīrīši. Tad, atkal, jākārto visi mūsu iebraukšanas dokumenti, rezidentu kartes, muita un vēl visādas gaidīšanas. Līdz beidzot tikām pie saviem koferiem un varējām doties uz taksometru. Tas bija iepriekš organizēts un “speciāli aprīkots”, jo ar parastu sabiedrisko transportu mums nekur neļautu doties.

Mūsu īpašais taksometrs.

Arī taksometrā braucot redzējām Fudzi vulkānu un bijām itin priecīgi. Speciāli izvēlējāmies Hanedas lidostu, jo ar auto līdz mājām bija ne vairāk kā 25 minūtes.

Kad beidzot tikām savā dzīvoklī, varējām mierīgi uzelpot. Beidzot maskas no sejas nost. “Mazliet” satraucoša sajūta, jo zināms, ka tagad 14 dienas būs jāsēž dzīvoklī un nevarēs iet laukā.

(Tikai trešajā dienā uzzinājām, ka tomēr drīkstam iet ārā un staigāties svaigā gaisā. Nevaram tikai doties veikalos un pūļos.)

Skati no mūsu dzīvokļa:

Dzīvoklī mūs jau gaidīja mazliet piepildīts ledusskapis, ziedi un kūkas, kā arī mums ik pa laikam kāds atnesa ēdienu. Negausīgi metāmies virsū mūsu iemīļotajam katsudon :)

Dzilnītis

Daži kadri ar dzilnīti. (Sitta europaea)

Dažreiz ļoti gribas fotografēt putnus. Stundu stāvēju pie barotavas un centos tikt pie labiem kadriem.

Burst režīmā safotografēju ļoti daudz tukšos, kadrus, kur nekas nenotiek. Neiesaku. Pēc tam milzīga krāmēšanās, lai atrastu labos kadrus.

Zivene

Turpinu klīst pa piemājas mežiem un pētīt agrāk nepieejamas vietas lidinoties virs tām ar dronu.

Šoreiz izpētīju ezeru, no kura iztek Teitupe. Dzīvojot pie jūras un tālu prom no nopietna izmēra upēm man vienmēr interesēja arī šādas pavisam mazas upes. Pat ietekot jūrā no upes tur vairs nekas diži daudz nebija palicis, kur nu vēl tālāk augšā pa straumi. Kādas nu bija tuvumā ar tādām jāiztiek.

Zivene ir diezgan nepieejams ezers ar aizaugušiem krastiem. Bet ar fotoaparātu palidinoties varēju ieraudzīt šī mazā ezeriņa skaistumu. Brāzmās vējš kļuva mazliet par spēcīgu Mini drona motoriem tāpēc neriskēju celties vēl augstāk, lai vienā kadrā ietilpinātu visu ezeru. Šo kadru vajadzēs pataupīt kādai citai reizei.

Vispirms Zivenes ezera kopskats no droša augstuma, lai drons netiktu aizpūsts pavisam prom.
Selfijs ar “topošo mežu” un drona kasti
Augstāk nelidoju
Atradu bebra dzīvokli
Bebra māja
Teitupes izteka
Selfijs

Rudens purvs

Rudens krāsas “piemājas” purvā.

Ņemot vērā, ka šim purvam nav nosaukuma es to nosaucu par Teitupītes purvu.

Mācos un lidinu dronu, fotografēju, filmēju. Tagad mazliet jāpiebremzē, jo ir sakrājusies kaudze ar bildēm un video. Mazs ieskats skaistākajos kadros.

Šo purvu izvēlējos pētīt tāpēc, ka tas ir pavisam tuvu pie vecāku mājām un tajā agrāk nekad nebiju ielūkojies. Grūti pieejams purvs, kurā parasti nav iespējams pat kāju iespert, bet ar dronu var pavisam viegli visu izpētīt. Man bija ļoti interesanti, ceru, ka arī citiem patiks ielūkoties rudens purvā.

Selfijs ar dronu.
Te jānāk ziemā, kad viss ir sasalis, lai varētu taisīt vēl tik pat lielu kaudzi ar bildēm.