Dienas kadrs
Yokohama zied
Piektdiena. Ar Viesturu gājām cauri parkiem.
Reizi pa reizei piestājot, izritinājām mūsu deķīti, atpūtāmies un pēc īsas pauzes devāmies un nākamo parku.
Viesturs pirmo reizi izmērcējās vienā no strūklakām. Labi, ka mums vienmēr līdzi ir sausa drēbju kārta.










Lietaina sakuru diena pie Ōoka upes
Izlijām pamatīgi. Līdz pēdējai vīlītei, bet bija varen skaisti.
Labi, es izliju tikai par 50%, jo man bija īsta lietus jaka mugurā, kur kapuce ir tik plaša, ka var ietilpināt pat ķiveri. Bērni arī palika diezgan sausi, jo kariete salīdzinoši labi tika galā ar to trako lietu.
Īss video:
Foto galerija:


















kā fotografēt apdomīgi? krāsu diena Honmoku Sancho parkā
Kā fotografēt apdomīgi?
Pēdējā laikā daudz domāju par fotografēšanu. Kāpēc es to daru? Kāds ir mans mērķis fotogrāfijas jomā? Skaidrs, ka tas ir tikai hobijs, man ir prieks par procesu un par rezultātu, prieks par krāsām un sajūtām, ko rada izdrukātas fotogrāfijas.
Noskatījos video, kur apkopotas 5 biežākās iesācēju kļūdas un saprotu, ka joprojām esmu vistīrākais iesācējs. Laikam, jau tas nekas. Naudu ar šo lietu nepelnu, uz mākslu nepretendēju, gribu izpausties un viss.
Ir vairākas lietas, kuras gribu labot savā procesā, bet pirmās laikam būs šīs: gribu tikai 1 kadru ar katru ainu, lai nav tā, ka mājās pie datora ir jātērē laiks atlasot labāko. Labāk mirkli ilgāk padomāt pirms slēdža nospiešanas un tikt pie viena apmierinoša kadra, nekā 3 minūtes sēdēt pie katras ainas, lai saprastu, kurš no kadriem patīk labāk. Otra lieta, kuru gribu mainīt ir mērķtiecīgums. Gribu izvirzīt mazus mērķus un uzdevumus, ko gribu panākt. Tas varbūt jebkas. Dažreiz es cenšos lietot tikai vienu, konkrētu objektīvu un tas mani ierobežo un liek domāt radošāk.
Sen sapņoju par pāriešanu uz Fujifilm. Mani vilina tās filmu simulācijas krāsas un jpg vienkāršība. Liekas, ka tas būtu vēl ātrāks process. Viens mirklis un foto gatavs un nav jābakstās ar pēcapstrādi. Skaidrs, ka nav tik vienkārši, bet man patīk pasapņot.
Bet tad vēl jautājums, kāpēc vispār pāriet uz, ko citu? Instagramā pamanīju vienu pavisam čīzīgu izteicienu: “rīkojies tā, it kā tas tev jau būtu” es to uztvēru pavisam praktiski. Ja nu man būtu tas jaunais mega dārgais un smukais fotoaparāts? Ko es darītu? Kāds man no tā labums? Vai man būs labākas bildes? (protams, ka nē)
Šodien ar bērniem ejot uz parku, paķēru līdzi fotoaparātu, lai noķertu dažus krāsainus kadrus. Mana tēma bija “krāsas”. Gribēju uzsvērt ziedus, lai atgādinātu, ka tepat pie mājas ir skaistas lietas, ka nav nepieciešams, kaut kur tālu braukt un dzīties.
Te daži kadri. Mans galvenais prieks, ka bija tikai 2 “lieki” kadri. Nākamreiz centīšos vēl mazāk izniekot “filmiņu.” Arī ar pēcapstrādi bija pavisam vienkārši. Te viss pa taisno no fotoaparāta ir nācis. Apstrāde ir tikai trīs kadros, kurus, cerams, var uzreiz atpazīt.











pikniks zem ziedošām plūmēm
Jokohamā uzziedējušas plūmes.
Piedāvāju aplūkot video, par to, kā Jokohamā piknikojām ziedošo plūmju dārzā.



















fotogalerija: Sankeien dārzs 2021.gada 4.februārī
Izstaigājām piemājas japāņu dārzu.
Gandrīz katru nedēļu ejam uz šo dārzu un man nekad neapniks. Katru gadu pērkam speciālo gada biļeti, kas mums ļauj iet iekšā, cik bieži vien vēlamies.





















Gada pēdējās dienas pastaiga
Izgājām Japānas ielās izpētīt, ko japāņi dara vecgada dienā.
Varbūt īsti labi to nevarēs redzēt, bet viena no svarīgākajām lietām, kas esot jādara vecgada dienā ir mājas/auto tīrīšana. Visur karājās izmazgātas segas un palagi. Vēl ir jāēd soba nūdeles, bet mūsu “brīvība” vēl nebija sākusies tāpēc nevienā nūdeļu ēstuvē iekšā negājām.
























Pirms pavisam aizmirstu, te ir kadrs, kas tapis tieši pirms pastaigas. Bija ļoti skaidrs laiks, kā jau parasti Yokohamas ziemās mēdz būt, tāpēc varēja redzēt pāri visam Tokijas līcim līdz pat Chibai. Tie debeskrāpji ir apmēram 40 kilometru attālumā.

Vakarā vēl mazliet pabildēju kuģus, kas no mūsu balkona bija ļoti labi redzami.




Garākā karantīnas laika pastaiga
Bija pagājusi nedēļa Japānā un bijām gatavi doties garākā pastaigā līdz Negishi parkam.
Šis ir viens no mūsu mīļākajiem Yokohamas parkiem. Tas ir liels, plašs un tur var vienmēr satikt zirgus. Parka stūrī ir zirgu muzejs un tam blakus ir speciāli ierīkoti staļļi, kur bērni var mācīties un nodarboties ar jāšanu un zirgu aprūpi. Pirms dažiem gadiem, kad Māra bija vēl pavisam maza, es stāvēju un 45 minūtes kopā ar viņu vēroju, cik rūpīgi tiek mazgāts zirgs. Ar visu nosusināšanu, sukāšanu un ko tik vēl ne. Citā reizē redzējām, kā tiek mainīti pakavi.
Sestdienās parasti ir iespēja šiem zirgiem arī pieskarties un viņus pabarot. Šoreiz neko no tā nedarījām un noskatījāmies tikai pa gabalu.

Ēdām līdzi paņemtos rīsus ar tunci, kārtīgi izspēlējāmies parkā ar radiovadāmo auto, kuru meita nosaukusi par Bitīti. Izklājām piknika deķi. Atpūtāmies. Spēlējām bumbu. Kad Viesturs pamodās, arī viņš kārtīgi izkustējās pa dzelteno zālāju.







Trešā fotopastaiga Yokohamā
Satikām pastnieku, gājām apkārt Sankeien dārzam un redzējām zivju gārni.
Ne pārāk liels pastaigu aplis, bet liela vides daudzveidība. Industriālā ostas puse, zaļumi, klintis, parki un putni.























Izstaigājām tuvas, bet neizpētītas ielas
Izmēģinājām jaunu taku, kas veda prom no mūsu parka.
Paklīdām pa mazām un neizpētītām ielām. Izvēlējāmies mazākās un sev nezināmās sānu ielas.








Otrā pastaiga kopš karantīnas sākuma
Tagad, kopš uzzinājām, ka drīkstam iet laukā, mēs katru dienu dodamies pastaigās.
Ejam pa mazajām ielām, netālu no dzīvokļa. Tādas mazas 3-5km pastaigas. Gadījās arī tālāks 8km gājiens, bet par to citu reizi.
Ievērojam piesardzību tāpēc neesam gājuši uz pilsētas centra pusi, kur ir lielie un populārie parki. Ejam tikai uz mazajiem piemājas parkiem, neesam gājuši arī uz mūsu iecienīto Sankeien dārzu, kurš ir diezgan populārs tūristu apskates objekts.












