Meža kaķī beidzot pabiju. Patika! Ja būtu iespēja brauktu jau atkal nākošajā nedēļas nogalē. Melnā trase bija laba rokām. Vispār gribētu vēl kautko līdzīgu padarīt. Bija interesanti apzināti pakavēties tur, kur vertikālais tīkls un izbaudīt svelmaino sajūtu pirkstos un rokās. Tas ir ģeniāli. Tu zini, ka tev tūlīt pietrūks spēka turēties, kājas nevari/negribi iebāzt tā tīkla caurumos, un tu turi sevi ieķēries “pēdējiem” spēkiem tīklā. Tipa, ja nepaveiksi nokritīsi no aizas un kaput! Tāda pasapņošana un spēle ar sevi. Man patika! Nebija laika domāt par naudu, darbu un sīkumiem, viss prāts strādā par drošību, par kājām un par dzeltenā trīša aiztaisīšanu/noturību. Nožēloju ka nepakavējos trasē vēl ilgāk. Vienkārši mani nervi nevar izturēt bērneļus kas kavē operu, un kas ar dzelteno trīsi brauc pa sarkano trosi, (tas nav atļauts) jo savādāk viņi nevar tikt tālāk, jo trasē drīkst doties tikai virs 1,4m garie. Kopumā lieliski pavadīts laiks. Pēc dušas vispār neko negribas izņemot vēsu veselības dzērienu.