TVNET ziņo, ka: “Sekmīgi noris kinofestivāla Baltijas pērle pārprofilēšana par izcilu filmu parādi, kas tapušas dažādos laikos, par agrāk neredzētu šedevru un pat neiepazītu žanru skati un kinovēsturē izcilu personību retrospekciju. Baltijas pērles jaunais veidols savā ziņā ir nepieciešamības radīts vai, precīzāk, to rosināja skumjā atziņa, ka ikviena jauna kinoskatītāju paaudze nāk ar milzīgiem robiem zināšanās kinomākslā.”

Tas nozīmē, ka būs iespēja uz lielā ekrāna redzēt dažādas filmas, kuras daudzi nav redzējuši pat uz mazā ekrāna. Jāpiekrīt, ka Tieši aizgājušo laiku kulta filmu nepieejamība skatītājiem traucē izbaudīt jaunā kino nianšu smalkumus un zemtekstus.

Man jau patīk. Šogad uzmanības centrā ir trīs autori — amerikāņu neatkarīgā kino guru Džims Džārmušs; britu režisors, multimediju mākslinieks, intelektuālis Pīters Grīnevejs; viena no XX gs. pretrunīgākajām personībām, Vatikāna rekomendētā Mateja evaņģēlija un daudzās Eiropas valstīs aizliegtās filmas Salo jeb 120 Sodomas dienu autors Pjērs Paolo Pazolīni, kurš savā daiļradē apvienojis neslēptu seksualitāti un hrestomātiskas tēmas, ielas žargonu un izsmalcinātu kino teoriju, kristietiskas jūtas un komunistiskas idejas, kā arī pretstatījis geju estētiku fašisma atdzimšanai.

Visvairāk gaidu Džārmuša 6 filmas, bet arī pārējo čomiņu gabalus gribu dikti redzēt. Džārmušam esmu jau redzējis Mironi (Dead man), Salauztos ziedus, Nakts uz zemes, un Kafiju un cigaretes. Katrā ziņā, vismaz šī ziņa šodien ir priecīga. Iesaku iemest aci TVNET rakstā varbūt radīsies vēlme ko labu noskatīties Latvijas kino, jo tādas lietas bieži negadās.