Šodien atgriezos no Brēmenes muzikantu pilsētas. Vēlējos pastāstīt, kā man tur klājās, bet vēl to nedarīšu, jo diemžēl visas bildes, kuras grasījos izmantot ilustrācijām joprojām ir fotoaparātā, bet nepieciešamais kabelītis ir laukos. Lai slavēta mana tieksme mantas izkaisīt pa pasauli! Žēl. Laiku pavadīju ļoti labi un varēju nestaidzoties nodoties bildēšanai. Sabildēju kādu strēķīti, manuprāt, lielisku bilžu.

Taisnā ceļā no lidostas devos uz forumcinemas, kur mani neizprotamā kārtā jau gaidīja Toms Bauģis no radošās apvienības pointless.lv, kurš iepirka biļeti uz filmu 300 un ir jau paspējis atspoguļot savus iespaidus un daļēji arī manas domas par filmu 300.

Devos uz filmu Sunshine. Režisors, kā jau iespējams būsiet reklāmās pamanījuši ir Danny Boyle tas, pats, kas filmām Trainspotting, Pludmale un 28 dienas vēlāk.

Protams, ja režisētas šādas filmas, tā vien gribas sagaidīt, ko vēl labāku par iepriekšējām filmām. Saules gaismas sākums tā vien vedināja, ka kuru katru brīdi varētu palikt interesanti. Sliktā ziņa ir tāda, ka nepalika. Labā ziņa – man tik un tā filma patika.
Filma ir vizuāli krāšņa, taču brīžiem skaņa neatbilda tam, ko es būtu vēlējies dzirdēt. Troksnis ir troksnis, bet cik man zināms izplatījums ir tāda klusa vieta, turklāt, klusums vai klusināta atmosfēra labāk uzsvērtu Ikarā notiekošo drāmu, nekā lielais trobelis, kas nāk no saules sakarsētajiem paneļiem (?). (bet varbūt tā nav)

Mūzikas zinātājiem patiks ziņa, ka skaņas celiņu ir palīdzējuši radīt arī puiši no Underworld.

Pasaules bojāejas tēma nav nekas jauns fantastikas žanrā. Parasti tādā gadījumā tiek pētīta pāri palikušās, izolētās cilvēku saujiņas attiecības un pārdzīvojumi, bet šoreiz nebija ne izteikta galvenā varoņa, ne komandas dalībnieku attiecību saspringuma atainojums.

Aktieri, kļuva interesanti tieši neilgi pirms vai jau nedaudz pēc savas nāves. Ņemot vērā, ka varoņu nemaz nebija tik daudz filmu varētu pastiept garāku, un vairāk uzmanību vērst tēlu atklāšanai.

Un uz filmas baigām gāja aizvien “trakāk” – sižets kļuva neglābjami holivudisks un zuda niecīgais ticamības moments. Tika izmantots mūžvecais neveiksmīgu beigu atrisināšanas paņēmiens – “dievišķā” ārējā spēka iejaukšanās. Šajā gadījumā, tas bija pilnīgi lieki un nejēdzīgi nesaprotami.

Interesantumi

Nekļūst skaidrs, kāpēc galvenais dators pats nevarēja veikt šo cilvēces glābšanas misiju.

Cilvēki skafandros izskatās līdzīgi tritoniem, pietiekami smieklīgi, lai cilvēki zālē sāktu smīkņāt.

Filmas laikā nepamet sajūta, ka šis tas jau kaut kur ir redzēts. Varbūt Kubrika 2001: A Space Odyssey?

Tas arī īsumā viss. Atgādināšu, ka filma noteikti ir jāskatās uz lielā ekrāna. Domāju, ka tā patiks visiem zinātniskās fantastikas cienītājiem un citu režisora filmu faniem.

Tiem, kas mucā treileris:

[flash http://www.youtube.com/watch?v=WNZwrgFo3GE]