Netieši pasludinot sevi par abstraktu tipisko skatītāju, K. Streips paziņo, ka skatītāji, I. Lasi redzot nevis svētdienas vakarā LTV, bet gan V. Zatleram pie sāniem, «būs pilnīgi tiesīgi justies, ka viņi ir pievilti».
mosties.org/diskurss
Tagad atzīstas visi, kas jūtas pievilti! Es nejūtos pievilts. Es zinu tikai to, ka žurnālistiem būs grūtāk ķengāties, ja pretī stāvēs tāds miesas sargs kā I.Lase.
Frontes puses: žurnālisti pret sabiedrisko attiecību speciālistiem.
Vieni tiek godāti, kā objektīva viedokļa paudēji, otri tikai pūš pīlītes pēc darba devēja stabules. Tagad pasakiet kuri ir kuri?
Sabiedrisko attiecību (SA) speciālistu galvenais uzdevums ir nodrošināt savas puses uzvalku tīrību. Žurnālistu galvenais uzdevums ir izzināt patiesību un dalīties informācijā ar sabiedrību. (VCD – vienkāršā cilvēka definīcija)
Hmm… no patiesības paušanas pārmesties uz uzvalku tīrīšanas biznesu. eh, tik un tā nejūtos pievilts.
13 Responses
Neprecīz. Korektu analītisku žurnālistu LV praktiski nav. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Visi pūš savas politiskās aizmugures melodiju. Diena, NRA, LA (mazāk), VA, LTV, LNT… visiem ir sava nostāja un tas manāms arī reportāžās, ziņās un rakstos.
Žurnālistam būtu jādarbojas pēc elementāras formulas: sauss notikumu izklāsts viens viedoklis pretējais viedoklis.
Vai tā šeit ir? Nav. Un patiesība – tā vispār ir relatīva. ĻOTI!
Un PR nav uzvalku spodrinātāj. PR ir cilvēki, kas māk un prot (nu labi, LV viss ir bērna autiņos, bet tomēr) runāt ar sabiedrību, atšķirībā no uzvalkiem, kas ne vienmēr vispār prot runāt (Ainārs senākās dienās). Mēdiji ir tikai viens no PR instrumentiem.
ThA-B – Žurnalistiem arī gribās maizīti nopelnīt, ko pie kaviāra uzkost. Tāpēc arī jādanco pēc darba devēja stabules. Un ja vajag, jānogāž pāris darvas spaiņi pāri amatvīru galvām.
Nesaprotu par ko cilvēkiem ir tāds satraukums. Labāks piedāvājums -> karjeras virziena maiņa! Darīt laikam nav par ko ļautiņiem..
pievilts nejūtos.
bet, kad A.Kalvītis pa TV saka, ka tautai derētu dzīvot drusku pieticīgāk, jūtos kā izdrāzts.
Vienkārši pretīgi.
ThA-B, ne tik vienkārši.
Tavs žurnālistikas raksturojums der tikai ziņu aģentūrām, savukārt presei, ja tā vēlas izdzīvot, nepieciešama radošāka pieeja. īstas analītiskas žurnālistikas pie mums no tiesas nav, taču materiāls pēc Tavas formulas – “sauss notikumu izklāsts viens viedoklis pretējais viedoklis” – nevienam nav vajadzīgs, un arī analītiskumu tādā veidā nesasniegt.
Nitro, pasaki to Aināram Dimantam :D Laigan, ja tu esi viņa students, labāk nesaki.
ThA-B, Dimants studentiem tā māca?
Dimants māca, ka žurnālistam ir jāpiegādā precīza informācija lasītājam, lai tas pats izlauž patiesību pats priekš sevis. Viedokļiem ir komentāru lappuse (parasti – otrā)
Nevajag jaukt kopā divas atsevišķas lietas – komentēšanu un skaidrošanu. Komentāriem tiešām ir paredzēta otrā lapa, taču ziņu materiālos nepieciešami skaidrojumi un analīze. Savukārt sausais viedokļu atreferēšanas stils vairāk par lasītāju informēšanu sniegt nespēj.
a es piekrītu, ka tautai jādzīvo pieticīgāk – vairāk man paliks. :)
Profesionāls žurnālists, pat tāds, kuram ir savs viedoklis par konkrēto jautājumu, savā publikācijā/radījumā/whatever vienmēr prezentēs abu pušu viedokļus. Tāpēc L-jā var droši teikt ir ļoti maz profesionālu žurnālistu.
Savukārt t.s. investigative journalism L-jā neeksistē, jo nevar parastais žurnaļuga veltīt vismaz pāris mēnešus tikai vienas tēmas padziļinātai izpētei. Tā var tikai badā nomirt. Tā vietā viņš skrien mēli pār plecu, kaut ko sagrābsta šeit, kaut ko tur un top L-jas stila “pētošie raksti” par kuriem nozares profesionāļi var smīkņāt bārdās…
Konkrētā Inta Lase? Parasts zaķēns, kam piesolīja lielāku kāpostu.
K. Streips arī aizstāv kāda intereses. Agrāk likās tīri sakarīgs analītiskais žurnālists, bet nu jau vairākus gadus ir sajūta, ka galīgas auzas.