Ar šo ierakstu es sāku nelielu ierakstu-interviju sēriju, kurā tiks apskatīti tie blogi, kurus es lasu un kuri man labi iet pie sirds, bet par kuriem plašajā pasaulē vēl nav pietiekami daudz informācijas.

Pirmais blogs ir baltaisruncis.lv, es pie baltā runča vērsos ar veselu rindu standartizētiem un klasiskiem jautājumiem.

Par ko ir tavs blogs?
Tā vien prasās atbildēt uz šādu jautājumu – par šo, to un it neko. Bet, ja nopietni, tad laikam jāsaka, ka šī ir telpa, kur es varu pastāstīt par jautrību bēdīgos brīžos, par bēdām priekpilnos brīžos un par kaitinošām lietām mierīgā dzīvē. Par pasaules uztveri no privāta skatupunkta. Tā ir vieta, kur varu atstāt savas dzīves diktētus pierakstus.

Kā radās tavs pseidonīms/bloga nosaukums?
Vienkārši gribējās sev radīt tēlu, kas būtu labs, gaišs ar pozitīvu auru un pirmais, kas ienāca prātā, bija balts runcis. Pretstatā melnajam runcim, kuram ir piedēvēta pārstāvniecība pie ļaunajiem. Tā radās baltais runcis, kurš pagaidām laikam nemaz tik balts neizskatās, bet gan jau ar dažām pozitīvisma kampaņām panākšu labāku rezultātu.

Kāda ir tava pamatnodarbošanās?
Bez piecām minūtēm brīvs darbinieks vienā no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Darbs ir (bija) labs, šefs arī, bet pēdējā laikā jutu, ka trūkst gaisa, lai ievilktu pilnas plaušas, tāpēc arī nolēmu mainīt pamatnodarbošanos. Šobrīd esmu pamatnodarbošanās maiņas procesā.

Kāpēc sāki rakstīt blogu?
Neko oriģinālu es uz šo jautājumu atbildēt nevaru – bija uznākusi vēlme izteikties un blogs ir lielisks līdzeklis sava viedokļa paušanai. Vietu uz skatuves, ar skatītājiem pilnā zālē man neviens nepiedāvāja (un nepiedāvās), tāpēc mierīgu sirdi izmantoju interneta sniegtās brīnišķīgās iespējas.

Nekādi smalki aprēķinātu mērķu man nav – ir tikai vēlme uzrunāt savu lasītāju. Sākumam vajadzētu ar to pietikt.

Cik sen jau raksti blogā?
Esmu vēl zaļš gurķis – pirmais ieraksts tapa salīdzinoši nesen, tikai 5.martā. Tā, ka vēl neesmu pat pusgadu vecs.

Sākot rakstīt blogu, biju tādā kā iesildīšanās stadijā – taustījos pēc bloga izskata, taustījos pēc rakstīšanas stila, taustījos pēc visa tā, ko gribētu izlikt savā blogā. Nezinu vai iesildīšanās ir beigusies, bet tagad jūtos jau daudz omulīgāk.

Raksturo sava bloga vidējo aritmētisko lasītāju/komentētāju!
Mans lasītājs ir garastāvokļa cilvēks – vienu dienu viņš atnāk parunāties un aizsēžas tā ilgāk. Citu dienu viņam nav vaļas un viņš tikai ieskrien pateikt labdien. Vēl retu reizi viņam nemaz negribas nākt iekšā un viņš tik pa logu paskatās kas jauns.

Bet nē, nav viņš nepieklājīgs vai rupjš – viņš ir labi audzināts un izglītots lasītājs, kuram ir savas intereses un mērķi. Manā blogā viņš parādās tad, kad viņam ir garastāvoklis un manā rakstā ir vismaz kāda kripata no viņa interesēm.

/Atvainojos dāmām, ka ‘’lasītājs’’ ir vīriešu dzimtā – es to biju domājis kā ‘’cilvēks’’/

Kādiem cilvēkiem (pēc vecuma, hobijiem, izglītības līmeņa utt.) tavs blogs varētu šķist interesants?
Ar saviem, nevienos rāmjos neieliekamajiem rakstiem, es īsti nevaru pateikt, ka man varētu būt kāda mērķauditorija, kurai konkrēti mans blogs varētu likties kā savējais. Drīzāk mans blogs ir kā ‘’Prozit’’ konfekte – vienam patīk spīdīgais iepakojuma papīrītis, otram atkal šokolādes apvalks, trešais kā vienīgo jēdzīgo lietu uztver alkoholisko pildījumu, bet vēl kādam patīk viss kopā- pat spīdīgo papīrīti patur par piemiņu.

Cik ilgi un cik bieži notiek radošais process, rakstīšana un informācijas meklēšana?
Laikietilpīgākais ir raksta noformēšana – man reti kad sanāk uzrakstīt tā, lai rezultāts būtu lasāms un skatāms. Vienmēr nākas šo to pamainīt vai pielabot. Bet tas jau pieder pie lietas – domas izlikt uz papīra 1:1 bez kļūdām spēj vienīgi lieli meistari.

Informāciju reti kad meklēju, parasti tā pati atnāk pie manis. Nav man tik specifiski zinātniski tehnoloģiski sarežģīti un ar grūtībām sagremojami temati, tāpēc arī bloga rakstīšanas pauze sanāk nepiespiesta un īsa. Ceru, ka lasīšana citiem sanāk tikpat nepiespiesta. Grūtākais ir nepazaudēt raksta ideju un domas lidojumu.

Kāpēc kādam būtu jāparakstās uz tavu RSS, vai arī jāpievieno tavs blogs pie grāmatzīmēm?
Negribu apgalvot, ka mani raksti ir augstākās raudzes un ka tie vienmēr sakritīs ar lasītāja viedokli, bet tie, kuri ir (būs) parakstījušies, regulāri savā lasāmrīkā saņems kādu ziņu no manis, kurā vienmēr pastāv iespēja atrast ko interesantu vai izklaidējošu. Ja ne ar pirmajā rakstā, tad nākamajā. Ja arī nākamajā nebūs, tad kādā no turpmākajiem rakstiem kaut kas jau interesants būs.

Tāpat arī nebūs jāuztraucas par to, ka palaidīs garām testa jautājumu.

Kuri ir 3 tavuprāt veiksmīgākie raksti no taviem krājumiem?
Šo jautājumu es labāk atstātu lasītāja ziņā, jo man pašam liekas, ka visi mani raksti ir turpinājumi vai papildinājumi viens otram.

Nezinu vai mana bloga arhīvā ir tādi raksti, kas spētu uzreiz piesaistīt lasītāju. Ir bijuši raksti, kur tauta aktīvi komentēja un lasīja (Topošais brīnums ciparos), ir bijuši raksti, kuros ļoti liels lasītāju skaits ienāca no googles, bet komentēja mazāk (par ceļošanu uz Lietuvu pirmais, otrais un trešais). Tikai, vai tos es gribētu nosaukt par saviem veiksmīgākajiem? Varu tikai atbildēt ar vārdu – nezinu.

Nezinu vai mani raksti ir veiksmīgi, bet ceru, ka tie ir noderīgi. Vismaz kādam.

Kas ir jaunā sadaļa Tests?
Tests bija iecerēts jau sen, tikai nekādi nesanāca piemeklēt kādu gatavu produktu, kuru varētu pielāgot savam blogam. Tāpēc arī atliku, bet visu laiku paturēju prātā, ka maniem lasītājiem vajag kādu pārmaiņu no lasīšanas. Tā teikt – nelielu, interesantu piešprici pie bloga. Ar tēmas maiņu man ienāca ideja, kā testa jautāšanu un atbildēšanu pasniegt vienkāršāk. Tāpat arī sapratu, ka cilvēkiem, lai būtu vēl interesantāk, vajadzētu arī kādu balvu. Lai būtu azarts un sacensības gars. Ceru, ka projekts izdosies un lasītāji to akceptēs.

Esmu dzirdējis, ka tu strādā pie jauna naudas bloga…
Ideja par naudas blogu, man kā monētu kolekcionāram, radās pabeidzot rakstu par samērā jaunu, ar numismātiku saistītu, interneta vietni (moneta.lv). Likās, ka pie horizonta ir parādījies kāds, kurš entuziasma vadīts veidos informāciju par numismātiku, bet informācijas straume šajā vietnē apsīka.

Pabeidzot savu rakstu, man iešāvās galvā ideja, ka šādam mērķim var kalpot blogs. Lai arī saprotu, ka neesmu ne tuvu tāds naudas pazinējs un speciālists, tomēr, ar septembra sākumu, centīšos sagatavot gana lasāmus rakstus, gan arī ar foruma palīdzību ļaut numismātiem apmainīties ar jaunumiem un papildināt savas kolekcijas.

Kāds ir tavs padoms tiem, kas prāto uzsākt blogošanu?
Padoms (drīzāk jau aicinājums) būs tik nenopietns, ka to droši var neņemt vērā:

Ja uz blogu nesas prāts,
Blogot liek pat taro kārts,
Raksti, tēmas domas jauc,
Zini – Tevi blogu saime sauc.