Joprojām nevaru sagaidīt, kad, kādā lielākā informācijas nesējā parādīsies ziņa par rūpnīcas PET Baltija atklāšanu*. “PET” nenozīmē, ka rūpnīca ir domāta mājdzīvniekiem, bet gan plastmasas pudeļu pārstrādei.
Viena no retajām lietām ar kuru varam būt lepni ir tā, ka mums (Jelgavā) būs lielākā plastmasas pudeļu pārstrādes rūpnīca Baltijas valstīs. Savukārt lieta, kuru visi bremzē un noklusē ir depozītu sistēma. Tādas ir katrā civilizētā valstī – automātu tīkls, kuros var ielikt plastmasas pudeles un saņemt pretī daļu plastmasas pudeles “vērtību”.
Depozītu sistēma labi darbojas Igaunijā. Viņi nodod pudeles, saņem naudiņu, bet mēs tik gatavojamies pārstrādāt. Vai nebūtu laiks arī mums pašiem nākt pie prāta un nodot pudeles? Cik esmu dzirdējis, Latvijā šāda sistēma ir plānota, jau no nākamā gada, lai gan visas iesaistītās puses apgalvo, ka nav veikti sagatavošanās darbi un tāpēc varam domāt tikai par 2010. gadu. To varētu nosaukt tikai par atpalicību. Kāpēc mēs mūždien atpaliekam pat no savām kaimiņu valstīm? Un vēl stulbi smejamies, ka igauņi ir lēnīgi. Ar pāris izņēmumiem šādi automāti ir manāmi dažos galvaspilsētas lielveikalos, taču ar to ir krietni par maz.
Mūsu dzīvoklī jau kādu laiku notiek šķirošana, brīžiem mums veicas labāk brīžiem sliktāk, bet mēs visu laiku cenšamies savus atkritumus sašķirot. Pavisam reāli varam novērot, ka 60% no atkritumiem ir iespējams nodalīt no “pārējiem” un ielikt speciālajos konteineros. Stikls, papīrs un plastmasa sastāda lielāko daļu no atkritumiem. Tātad, visi, kuri nešķiro, laiž postā “labu mantu.” Jāatzīst, ka neesmu tas naskākais šķirotājs, jo tas tomēr prasa piedomāt par savu rīcību – piena pakas ir jāizskalo pirms salocīšanas un ielikšanas papīru grozā, bet kopumā šis process jau kļūst pavisam dabisks.
Vai tu jau šķiro atkritumus?
Neskaidrību gadījumā dodies uz zalais.lv:
*Līdz šim visur manāma tikai oficiālā pirmsrelīze un nekas vairāk.
14 Responses
man atkal šausmīgi uzjautrina tā skalošanas ideja.
skatījos uz konteinera rakstīts- pudeli pirms izmešanas izskalot. jā, protams. ja visi sāks skalot pudeles, tad gan būs hārdkora dabas katastrofa, jo patērētā ūdens apjoms daudzkāršosies. it sevišķi, ja sāksim mazgāt arī netīros maisiņus un jogurta iepakojumus.
un tā ‘Depozītu sistēma’ manā uztverē arī ir sūds. tā nauda, ko tu vari ‘dabūt’ jau ir ierēķināta preces cenā, un dod man izvēles iespējas-
a) kā stulbenim stāvēt pie automāta rindā aiz bomžiem, kas salasījuši pudeles uz ielas, un gaidīt, kad man atdos manis jau samaksātās kapeikas.
b) zaudēt piķi.
nepatīk man abi varianti. atceros, ka Portugālē arī bija šī ģeniālā sistēmā, kā rezultātā kaut kādā zemcenu veikalā 0,5 ūdens cena pieeauga apmēram trīskārši. t.i. ūdens pats bija šausmīgi lēts, bet cena tika mākslīgi palielināta. un es jau nu noteikti iešu svešā valstī ar savu vienu ūdens pudelīt meklēt kaut kādu automātu.
Nevar tik viennozīmīgi apgalvot, ka automāti ir labāk (lētāk, efektīvāk, pareizāk utt). Dažas valstis pamazām atsakās no pudeļu savākšanas un atgriežas pie šķirošanas. Nesen laikrakstā ”Diena” bija raksts par šo tēmu.
Biju Igaunijā un redzēju tos automātus un ”pilnām” pudelēm pie cenas pierakstīto taras vērtību. Bet tā, ka pie viņiem šī sistēma darbojas labi es nebiju dzirdējis.
Uldis:
to, ka darbojas labi es sapratu no tā, ka letiņi ļoti daudz, ko grasās kopēt no igauņu pieredzes. cik sapratu, tad pie mums būs ļoti līdzīgs modelis, kā pie viņiem.
vilhelms.meisters:
pudeles jāskalo arī tāpēc, ka viņas sāks smirdēt tavās mājās. jo papīra piena pakas nesakrājas pienācīgā ātrumā.
depozītu doma ir tāda, ka tev ir iespēja samaksāt tikai par dzērienu. ja dodies uz rimčiku paķer līdzi vīna pudeles no pēdējā pārtija, un dodies atkal pēc jaunām.
Savukārt bomžu jautājums jau ir pavisam labs. Tas nozīmēs to, ka uz ielām nemanīs nevienu pudeli, ne stikla ne plastmasas. Kāpēc gan atstāt naudu uz ielas?
Kanādā šis jautājums ir visumā aktuāls, jo aktuāla ir kolas dzeršana no skārdenēm (0.33l), tad nu lūk sistēma jau augstāk minēta un vienkārša tu samaksā naudu par kolu + depozīt naudu par skārdenēm – nauda tiek atgriezta pudeļu pieņemšanas punktos. Tie atrodās gan pašos alko veikalos, gan arī kā atsevišķas institūcijas.
Katrā ziņā, ja tev ir slinkums to darīt, tad tavā vietā to izdarīs bomzīts, jo depozītu tu maksā par visu iespējamo taru un atgūsti tieši tāpat. Šeit ir pozitīvā puse tev negribās tos santīmus tu nomet uz ielas pudeli, bundžu etc. etc. Bomzim gribās naudu (dzert, pīpēt etc.etc.) – viņš aizies un savāks to pudžiņu – un pilsēta tīrāka un bomzītim naudiņa.
Kanādā tā diezgan novērota parādība, tos bomžus (Transit – tā tos mēdz dēvēt) pat atšķirt nevar! Piebrauc pie misenes tads sakarigs virelis (ne slikti ģerbs) un iztira to no visam bundžām – par ielu nerunajot! Ja savac normalu daudzumu bundžu tad tā naudas summa viņiem pat ne tik peļama sanāk – kā saka viss atkarīgs no tā cik ļoti gribās strādāt – no sērijas pats sev priekšnieks :)
peech: principā šāda pati depozītu sistēma darbojas arī Vācijā. Un paiet patiešām īss brīdis, kamēr pierod un tad jau viss ir vienkārši. Pie tam vēl viens plus ir tas, ka nodot taru iedspējams Visos pārtikas veikalos!
jā šķirot ir lieliski, bet pēc tam, kad palasi kaut vai ārčija blogu, kā un kādos apjomos viņi piedirš okeānu (un ne viņi vienīgie), šķiet samērā bezjēdzīgi kaut ko šķirot, atlasīt, kārtot, vākt, nodot utt.
labpraat shkjirotu, ja buutu dota taada iespeeja. savaa rajonaa (centrs) neesmu nekur redzeejis nezin cik km radiusaa nevienu shkjirojamo konteineru. diemzheel.
ebw:
cik saprotu, tad šādos gadījumos ir jāuzdarbojas pašiem nama iedzīvotājiem. Jāatrod vieta un jāpārliecina atkritumu kompāniju, par to, ka būs pietiekami liels šķirotāju skaits.
…jo mazāk kopēs igauņus jo labak mums… :|
Kādu laiku atpakaļ atradu šādu te rakstiņu par atkritumu šķirošanu un tā bezjēdzību šobrīd Ķekavas pagastā:
http://kekavai.wordpress.com/2008/05/14/atkritumu-skirosana-vai-tiesam/
http://www.diena.lv/lat/politics/sabiedriba/kur-likt-pudeles-2008-08-25-1
kā jau kāds minēja. nekas nav tik viennozīmīgi.
Veikli darbonji ir sareekjinaajushi ka ir izdeviigi razhit pet pudeles lai taas nodotu automaatos……
nav tik daudz entuziastu un visdaru kā onkulis, kas varētu zvanīties un pārliecinātu visus par šķirošanas konteineru ieviešanu. vismaz 10 santīmu cenā jāmaksā tarai, lai tā sistēma labi darbotos.