Jāatzīst, ka es cerēju, ka šī septiņu slepeno faktu pieminēšanas afēra paies man garām.

Septiņi nejauši un mazāk zināmi fakti:

1. Skolu sāku gadu ātrāk un oficiāli ar otro semestri. Sākumā mani turēja pirmajā klasē, jo bērnudārzs man nepatika un mamma-skolotāja pierunāja pirmās klases audzinātāju mani pieskatīt. Bija plānots, ka es vienkārši skatos, kas tur notiek, un tad pēc gada man būtu jāuzsāk mācības ar vienaudžiem, taču decembrī atklājās, ka esmu iemācījies, vilkt visus nepieciešamos ķeburus, tāpēc mani paturēja kā īstu skolnieku.
2. Skolas laikos man patika un labi padevās matemātika. Mājās kaut kur ir jābūt divām medaļām no valsts matemātikas olimpiādēm. Abas medaļas ir par atzinību, ja nemaldos, tad skaitās, ka godalgotu vietu tā arī neieguvu. Izrādās, ka tomēr bija divas III vietas un divas atzinības, tātad arī godalgotas vietas. Pa sestdienām es braucu uz Rīgu uz LU un mums bija lekcijas, kurās bariņu jauniešu gatavoja Baltijas reģiona olimpiādei (līdz kurai es, protams, nekad netiku).
3. Kā jau visi, es vidusskolā veidoju zinātniski pētniecisko darbu. Mans darbs bija veidots matemātikas sekcijā, taču aizvirzījās līdz valstij filosofijas sekcijā, kur es ieguvu otro vietu, lai gan neko no filosofijas nesapratu un nesaprotu. Man piedāvāja tikt LU filosofos bez iestājeksāmeniem un pa taisno budžetā. Šo iespēju es nopūdelēju.
4. Esmu piedalījies nometnē “Alfa.” Cilvēki, kas tur nav bijuši, nekad nesapratīs nometnes būtību, bet 2002. gada vasara ir jau paspējusi atstāt neizdzēšamas pēdas manā dzīvē. Sešos vārdos, alfa ir gudrīšu un zubrīšu nometne. Tā ir iespēja vasarā trīs nedēļas pavadīt “mācoties” kopā ar citiem jauniem cilvēkiem – “Latvijas nākotni” (ja tajā barā bija mūsu valsts nākotne, tad šai valstij patiešām klāsies plāni).
5. Mans pirmais nopietnais darbs bija Siemens, kur es strādāju helpdeskā. Apkalpojām Rimi. Varu pateikt tikai to, ka Rimi veikalos strādā milzīgs skaits cilvēku, kas ar tehniku pilnīgi un galīgi neprot apieties.
6. Esmu dzīvojis visās labākajās Rīgas kojās – nedēļu Tālivalža ielā, kādu gadu Ķīpsalā un krietnu brīdi Rēznas ielā, kur esmu sagāzis dažāda izmēra podus un iepazinies/sadraudzējies ar ļoti foršiem cilvēkiem. Koju dzīve patiešām ir vislabākais periods, ko cilvēki var savas dzīves laikā piedzīvot.
7. Pie šī punkta, nekas prātīgs vairs nenāk galvā, tāpēc es lieku reizi atgādināšu, ka pusotru gadu savā sadzīvē nelietoju TV kasti un jūtos ļoti, labi. Patiesībā tik, labi, ka es ne brīdi neesmu domājis, par tādas kastes pirkšanu.

Nobeigumā vēlos ieteikt izlasīt šo cilvēku septiņas lietas: Reinis Traidas, Kaspars Foigts

Kā arī aicinu par 7 lietām izteikties šīs personas:  N.R., Toms Bauģis, Pēteris Caune