Izrādās to, vai zobu pasta ir veselīga, vai bīstama var viegli noteikt pēc tā, kādas krāsas taisnstūris ir atrodams uz tās iepakojuma.
Krišjānis savā blogā aprakstījis pieredzi ar dažādām zobu pastām un viena no interesantākajām lietām (nu jau zināms,ka tie bija maldi) man šķita zobu pastu iedalījums:
Vispār, zobu pastas iedalās 3 kategorijās pēc to sastāva. Pa TV, protams, neko tādu nesaka, ja nu vienīgi zinātniski pētnieciskajos raidījumos, bet ne reklāmās, jo reklamējas jau tas švakākais gals. Tātad, 3 kategorijas: melns (slikts), zils (normāls), zaļš (labs). Kur tās krāsas var redzēt? Viņas ir iezīmētas uz zobu pastu tūbiņām pašā apakšā. Ja tūbiņas ir kastītēs, tad skaties kādā krāsā ir svītru kods. Uzreiz saku, ka Rimi un Maxima zaļās krāsas neatrast. Ja gribi zaļo krāsu, tad jāiet uz aptieku.
http://krishjohnb.blogspot.com/2009/02/eu-sito-mute-bazt-drikst.html
Atvainojos par maldināšanu. Izrādās, ka nekādas saistības starp krāsu uz paciņas un veselīgumu nav. Precīzāka informācija ir atrodama tepat komentāros:
N.R.:
Onkulis prasīja pierādījumus, rekur vēl, no BIOTĒKA (kas vispār pārdod eko produktus no bioloģiskām izejvielām, tapēc melnas svītriņas to produktiem būtu absurds):
Biotēka | 5. novembris, 2007 @ 12:48
Mēs nezinām, kā dara visi ražotāji un poligrāfisti pasaulē, un tādēļ arī neņemamies kaut ko apgalvot globāli un absolūti.
Taču Biotēkas gadījumā svītriņas krāsa vienmēr saskan ar iepakojuma burtiņu vai bildītes krāsu.
Vēl, no poligrāfistu teiktā esam sapratuši, ka visi krāsu toņi veidojas, sajaucot 4 vai 5 pamatkrāsas. Tādējādi, iespējams, ja svītriņa atšķiras, tad kontrolēta tikusi nevis gala krāsa, bet gan vienas pamatkrāsas piejaukuma procents gala krāsā.
Vēl viens arguments, kas runā par labu poligrāfijas vajadzībām, nevis sastāva ilustrēšanai, ir tāds, ka likumdošana neprasa norādīt uz iepakojumiem jelkādas krāsainas svītriņas, tāda apzīmējuma marķējuma prasībās nav – tas nozīmē, ja ražotājs gribētu kaut ko slēpt vai padarīt neuzkrītošāku, tad būtu tikai loģiski, ka viņš vienkārši vispār neliktu nekādas svītras, ja reiz tās nav obligātas. Vai ne?
Un visbeidzot – ir lietas, kuras ražotājam OBLIGĀTI IR jāliek uz iepakojuma, un kuras atbilstību realitātei un likumiem kontrolē valsts. Un tas ir sastāvdaļu saraksts. Lai būtu droši, lai Jūs nemaldinātu nekādas mistiskas strīpas, par kuru nozīmi vēl zinātnieki strīdas, lai Jūs nemuļķotu kaut kādi tukši apgalvojumi vai “viena tante teica” informācija – mācieties atpazīt sastāvdaļu nosaukumus, lasiet sastāvu, un pieņemiet uz zināšanām balstītu lēmumu: ir piedāvātā prece laba, droša un dabīga, vai nav.
Par spīti tam ir cilvēki (Mārim un viņa klasesbiedriem nav paveicies), kam šādas aplamības ir pat skolā mācītas:
Māris: Onkuli, es atceros, ka man pamatskolā vai vidusskolā šo mācīja, arī par visiem E un dažādiem citiem apzīmējumiem (ieskaitot tās birkas, kas uz apģērba mazgāšanai).
30 Responses
mik, nu kas par lietu, šitās lietas tak pamatskolā māca ;)
Māris:
Nopietni? Man patiešām šī bija pirmā dzirdēšana (un cik es saprotu ne man vienam). Līdz šim zobu pastas pirku pēc brenda un tā, kāda ir pastas garša :D
Ņaz, pirmā dzirdēšana kaut kā, būs jauzprasa pazīstamai zobārstei, kas un kā. Taču, kas nosaka krāsu, kādu drukāt jeb nedrukāt? Kapēc gan, lai paši blendamed neštapmātu virsū visām paciņām zaļo krāsu?
Onkuli, es atceros, ka man pamatskolā vai vidusskolā šo mācīja, arī par visiem E un dažādiem citiem apzīmējumiem (ieskaitot tās birkas, kas uz apģērba mazgāšanai).
Māris:
Laikam būsi kopā ar meitenēm gājis uz “mājturības” stundu. Drēbju birkas? Tad jau arī šūšanu apguvi :) Katrā ziņā, kad es augu nekādu E vispār nebija un par zobu pastām skolā nemācīja.
Jā šī ir interesanta lieta, paldies nezināju.
Tagad iešu mājās drīz čekot kāda tad man ir :)
Lietoju tikai sensodyne un paradontax, par krāsām nav ne jausmas… jāiet drogaas skatīties būs :D
http://www.dr.lv/phorum/read.php?3,222114,222267
Miks, man liekas, ka tas viss bija saistības ar “veselības mācību”, kurā arī stāstija par visām narkotikām, dzemdīdām (šeit bija episki pretīgs video)
Es arī nonācu pie secinājuma, ka kādā krāsā burti, tādā arī strīpa.
Māris:
Hmm, varbūt, atceros tikai to, ka mums rādīja aborta video, kuru es atteicos skatīties.
Lēti gan ticat:
Gribētos gan atrast precīzāku saiti, kura noliedz vai apstiprina šo teoriju.
Stingri apgalvot nevaru, bet saku, ka tās ir basņas. Ja neaizmirsīšu, pajautāšu specialistam.
Vai tad Mazais Krišs melotu? =)
Em, pie šī info nonācu caur pazīstamu cilvēku. (noteikti ne zobārsts) Viņš visu laiku atgriežoties no ārzemēm veda zobu pastas un apkārtējie brīnijās, vai tad Latvijā nav zobu pastu. Tad viņš izskaidroja šo teoriju.
Cik esmu apkārt skatījies, tad līdz šim vēl nekas nav apgāzis viņa sacīto.
Bet noteikti derētu paprasīt kādam baltsvārcim.
P.s Laikam pirmais raksts, kura daļu kāds pārpublicē. *paklanos*
tas ir poligrāfijas apdrukas tests. tādas krāsas ir arī avīzēm, žurnāliem un konfleiku pakām! :D
jūs naivie, tas taču ir TIK LOĢISKI ka ražotājs šitik atklāti atdzīsies ka indē pircēju :D
trūkst vārdu :D
(galvenais ka neviens nav pamanījis sakrītības starp to krāsu un paciņas dominējošajām apdrukas krāsām). āksti
Onkulis prasīja pierādījumus, rekur vēl, no BIOTĒKA (kas vispār pārdod eko produktus no bioloģiskām izejvielām, tapēc melnas svītriņas to produktiem būtu absurds):
Biotēka | 5. novembris, 2007 @ 12:48
Mēs nezinām, kā dara visi ražotāji un poligrāfisti pasaulē, un tādēļ arī neņemamies kaut ko apgalvot globāli un absolūti.
Taču Biotēkas gadījumā svītriņas krāsa vienmēr saskan ar iepakojuma burtiņu vai bildītes krāsu.
Vēl, no poligrāfistu teiktā esam sapratuši, ka visi krāsu toņi veidojas, sajaucot 4 vai 5 pamatkrāsas. Tādējādi, iespējams, ja svītriņa atšķiras, tad kontrolēta tikusi nevis gala krāsa, bet gan vienas pamatkrāsas piejaukuma procents gala krāsā.
Vēl viens arguments, kas runā par labu poligrāfijas vajadzībām, nevis sastāva ilustrēšanai, ir tāds, ka likumdošana neprasa norādīt uz iepakojumiem jelkādas krāsainas svītriņas, tāda apzīmējuma marķējuma prasībās nav – tas nozīmē, ja ražotājs gribētu kaut ko slēpt vai padarīt neuzkrītošāku, tad būtu tikai loģiski, ka viņš vienkārši vispār neliktu nekādas svītras, ja reiz tās nav obligātas. Vai ne?
Un visbeidzot – ir lietas, kuras ražotājam OBLIGĀTI IR jāliek uz iepakojuma, un kuras atbilstību realitātei un likumiem kontrolē valsts. Un tas ir sastāvdaļu saraksts. Lai būtu droši, lai Jūs nemaldinātu nekādas mistiskas strīpas, par kuru nozīmi vēl zinātnieki strīdas, lai Jūs nemuļķotu kaut kādi tukši apgalvojumi vai “viena tante teica” informācija – mācieties atpazīt sastāvdaļu nosaukumus, lasiet sastāvu, un pieņemiet uz zināšanām balstītu lēmumu: ir piedāvātā prece laba, droša un dabīga, vai nav.
Nu re, varu nemaz ij laiku netērēt. Pilsētas leģendas te Onkulis izplata.
Latvijas likumdošana neprasa, ticu, bet ne jau Latvijā ražo tās pastas. Kādas viņas te ieved, tādas arī pārdod. (tik uzliek uzlīmi ar lv tulkojumu).
Galīgi neticās, ka viņi tāpat vien liek virsū tos taisnstūtus. Tagad taču modē atškirties pēc iespējais vairāk citam no cita, lai izceltos. Tā nu viņi visi štampās tik tās 3 veidu krāsas virsū.
Tad jau reālāka versija ir, ka viņi tos taisnstūrus liek virsū, lai parādītu, kur beidzas zobu pasta.. ;)
Šo apgalvojumu pirmo reizi esmu dzirdējis sen- no tā sauktajiem izplatītājiem lai parādītu, ka viņu produkts ir zaļš. Par laimi saskaroties ar produktu ražošanu zinu, ka šo svītru izmanto lai fasējamais aparāts varētu nogriezt iepakojumu tam paredzētajā vietā. Galvenais lai krāsa stipri atšķirtos no fona un tādēļ, ja ir balts fons uz zaļi burti tad strīpa arī zaļa. Neviens nemaksā papildus par kādu krāsu uz iepakojuma. Melnā vislabāk izceļas, ir vislētākā un tādēļ to lieto visbiežāk. Pēc šīs teorijas arī visi pārtikas produkti Latvijā ir slikti jo uz to iepakojuma ir melna strīpa :).
Ir vien vēl universālāks veids, kā pateikt, kura zobupasta kaitīga, un kura nav: cena. Normāla zobupasta sākas virs 3 latiem, laba pie desmit. Ja rēķina, ka vidēji tūbiņa aiziet pāris mēnešos, nav tik traģiski – netaupiet uz veselības rēķina ;)
Taapat, tas jau izklausās ticami un loģiski!
Atvainojos par pārsteidzīgajiem spriedumiem.
nu ne jau obligāti cena nosaka nekaitīgumu, drīzāk brendu. es varu tikai ieteikt skatīties sastāvdaļas, piemēram ir tādas Himalaya zobupastas no dabiskām sastāvdaļām (var nopirkt Maxima un pie Indiešiem uz Barona ielas), tāpat var iepirkties Eko veikalos kur visas sastāvdaļas ir dabīgas un nekaitīgas:
http://blog.sapnis.com/2008/12/18/veseligu-produktu-veikali-riga/
Lai pastiprinātu savu teoriju iesaku pievērst uzmanību iepakojumam, kurā tās strīpas redzamas. Kā likums- tās ir griezuma vietā, vai noteiktā attālumā no tās. Tiem iepakojumiem, kuriem nav svarīgi nogriezšana vieta (cukura paka, sviesta paciņa utt..) svītras nebūs. Nebūs arī tiem ražotājiem, kuriem aparāti ir primitīvāki, un griež pēc iestādīta garuma, nevis optiska devēja (iepriekš minētie).
Onkuli, E vielas bija arī stipri pirms tu piedzimi :D bez E vielām tev nebūtu iespējami nekādi lielveikali tādā izpratnē, kādā tos redzi, labākajā gadījumā tie eksistētu un varētu nopirkt tikai saldētu pārtiku. :D
N.R., jā, jo dabisks ir tas pats, kas labs un veselīgs. Piemēram, puse sēņu sugu tāpēc nav dabiskas, jo ir indīgas un var tevi nogalināt. Augi, kas izraisa alerģiskas reakcijas, arī nav dabīgi.
Tas var skanēt sensacionāli, bet arī organiskās vielas ir ķīmiskas. Ja tās ir sintezējusi daba, nevis cilvēks, tas tās nepadara obligāti par labām, un nereti ir tieši pretēji. Aspirīns ir tipisks piemērs, kurā sintētiskā vielas versija ir tīrāka par dabā (kārklu mizās) sastopamo.
Es brīnos, ka te dažiem lasītājiem to esot skolā mācījuši. Pašā būtībā šā iedomātā strīpiņu krāsu vērtēšana ir muļķības, jo to neprasa neviens likums. Kādēļ tad ražotājs skaidri norādītu, ka viņa produkts ir slikts.
Es visu noskaidroju pie speciālistiem.
Ir tā, ka mūsdienās tas noteikti vairs neko nenozīmē. Pirms pāris gadiem esot pacēlies šis jautājums, bet tas visdrīzāk saistīts ar dažādiem izplatītājiem, tā teikt, sava produkta celšana gaismiņā izplatot baumas.
Šādai:
http://www.blanx.it/immhome/index_05.jpg
Nu nav nekādas strīpas atrodamas.
īsāk: atver vaļā makdonalda maisiņu izklājumā, atradīsi tur pat vairāku krāsu kvadātiņus (vai aplīšus, krustiņus). ja atradīsi sarkanu, dzeltenu un zilu – tas liecina, ka pārtika ir augstākās kvalitātes… vai arī tie ir krāsu reģistri, kas, protams, ir mazāk ticams :)
Īstenībā ir gan nozīme tām krāsām, tikai vēl visam pa vidu ir sarkanā – Melns (100%) ķīmija, zils (80-70%), sarkanais (ap 50%) un zaļās esot eco