Vārda brīvības pārkāpumi, nopratināšanas un apcietinājums nav tikai Ķīnas ikdiena. Arī mūsu pašu “drošības” struktūras sākušas iebiedēt blogerus tikai tāpēc, ka viņiem nepatīk internetā publicētā informācija.
krizdabz.lv, Ierindas pilsoņa raksts – Drošības policija – skats no malas:
Iesauca mani iekšā un sākās pārrunas – vai jūs pazīstat tādu Krizdabzu? Atbildēju, ka esmu par tādu dzirdējis. Vai jūsu segvārds ir Ierindas pilsonis? Palaboju jauno cilvēku sacīdams, ka kļičkas parasti ir noziedzniekiem, man ir pseidonīms. Un tad sekoja jautājumi, kurus es uzreiz pat nesapratu – kas jums drukā rakstus? Pārprasīju, ko viņš ar to domā? Nu jūs uzrakstāt, bet kas drukā? Ar kaunu nācās atzīties, ka sekretāres man nav un drukāju pats. Bet kas jums ievieto rakstus internetā, kas nosūta jūsu rakstus? Te nu man pielēca, ka inspektors uzskata mani par nespējīgu nospiest dažus taustiņus uz klavieres vai arī par tik atpalikušu, ka nevaru iemācīties, kā lieto e-pastu. Laikam jau aprindās, kurās apgrozās DP inspektori, datorlietošanas prasme ir pielīdzināma augstākajai matemātikai vai kvantu fizikai.
Drošības policija – skats no malas
Par šo gadījumu var lasīt arī angliski Jura Kažas vārda brīvībai veltītajā blogā: Paranoia runs deeper : Blogger questioned by Security Police
12 Responses
“Arī mūsu pašu “drošības” struktūras sākušas iebiedēt blogerus tikai tāpēc, ka viņiem nepatīk internetā publicētā informācija.” – vai zini skaidri, ka pasākums ir iebiedēšana, un ja tā patiešām ir iebiedēšana, tad kāds ir tās patiesais motīvs? :)
Es izlasīju pie krizdabz.lv to rakstiņu, un man neradās iespaids, ka kāds tur kādu biedē. Un ja kaut kas šaubīgs ir publicēts un DP to noskaidro, vai pret to kas iebilstams? Vai šajā procesā kādam ir nodarīts pāri vai citādi pārkāpts likums?
Jānis:
Šajā gadījumā es iebiedēšanu saprotu pavisam primitīvā līmenī. Kārtīgam Latvijas pilsonim, kas internetā pauž savus politiskos uzskatus nav jādodas uz drošības policiju paskaidrot savu rakstīto (džeks nav ne ekstrēmists, ne kāda cita veida nemiera cēlājs). Man joprojām ir tāda naiva sajūta, ka mēs dzīvojam brīvā valstī, kurā valda vārda un uzskatu brīvība. Es uzskatu, ka jau pats fakts, ka nevainīgam cilvēkam ir jādodas uz drošības policiju “parunāt par dzīvi” ir vērtējams, kā iebiedēšana.
Likums šoreiz nav pārkāpts, nav arī tieša nodarījuma, bet tas nebūt nenozīmē, ka DP darbības nevar tulkot kā iebiedēšanu.
blogeri nopratina Drošības policija – http://bit.ly/4g2m4H – @onkulis
Es to džeku neesmu lasījis, tāpēc nevaru nekā komentēt visu tālāko. Tāpēc jau uzdevu jautājumu un neizdaru fiksos secinājumus par viņa vainīgumu vai defaulto nevainīgumu.
Es struktūrām drīzāk pārmestu visprastāko slinkumu un “kā maksā, tā strādājam” sindromu, un pārprastu centību pašiem pēc savas iniciatīvas uzskatu par lielu retumu. Nu nav viņi no citas mīklas cepti, nav. Pilnas valsts un pašvaldību iestādes ir ar līdzīgiem tautiešiem un nedomāju, ka Drošības policijā ir kāda galīgi netipiska izlase. Par to, ka no DP apciemojuma var būt stress, tam piekrītu. Es braucu pārsvarā ievērojot noteikumus un pat tad drusku satrūkstos Ceļu policiju ieraugot un vēl vairāk satrūkstos, ja mani aptur. Bet tāpēc jau es par viņiem nerakstu šausmu stāstus :)
Un vispār, strīdā jāuzklausa abas puses un arī tad reti kad viss ir nepārprotami skaidrs.
Jānis:
Piekrītu par to abu pušu uzklausīšanu. Esmu lasījis viņa ierakstus un sliecos uz to, ka viņš ir nevainīgs, lai gan paturu prātā iespēju, ka Ierindas pilsonis var dažus faktus slēpt un noklusēt.
Man pašam ne tik sen gadījās, ka viens paziņa iztaisīja tādu pigoru, ka mēs visi apkārtējie bijām pilnīgi uz pakaļas, jo neviens neko tādu nebija gaidījis. Kluss, mierīgs, pieklājīgs u.t.t. ģimenes cilvēks, bet stāsta turpinājums krimināls un ar policiju attiecīgi.
Bet ja Ierindas Pilsoni DP atzīs par nevainīgu, tad viņš varēs lepoties, ka ir dubultnevainīgs un viena nevainība pat ir ar apliecinājumu :)
Nu es to viņa rakstu lasīju. Reku te citāts no tā raksta:
“Diemžēl ir tā, ka jaunu un labāku dzīvi Latvijā varēsim sagaidīt tikai un vienīgi uz Saeimas un ministru kabineta drupām, zem kurām būs aprakti paši ministri un deputāti. Ja izdzīvos kaut viens varas mafijas pārstāvis, vis sāksies no jauna – Latvija grims aizvien dziļākā bedrē.”
Tad, kad es šo izlasīju, es uzreiz zināju, ka DP pieteiksies. “Drupas”, “aprakti”, “izdzīvos” – manuprāt, ja arī tas nav _tiešs_ aicinājums uz vardarbību, tad norāde, ka bez vardarbības neiztikt, gan tas ir…
vienkārši omg
http://mikslatvis.lv/2009/09/16/blogeri-nopratina-drosibas-policija/
Armands B, to jau var arī tēlaini saprast – tad, kad iesasies labaki laiki un saeimas nama vietā būs kārtējais triangula bastions ar mahimu pirmajā stāvā, bet esošie mūsu kalpi, sava vecuma nomocīti, vairs nespēs neko darīt :D
Viena no tādas valsts pazīmēm, kurā valstī notiekošo kontrolē mafiozi, ar valsts varu saauguši grupējumi, ir apzināti novājinātas valsts drošības struktūras – policija, zemessardze, drošības policija utt. Vislabākā metode šajā lietā ir sliktu darba apstākļu un zema prestiža radīšana. Piemēram, slikts atalgojums, slikts tehniskais aprīkojums, speciālo mācību iestāžu slēgšana utt. Otrs virziens ir radīt policijai sajūtu ka viņu darbam nav jēgas – jo tiesa vienalga pat smagos noziegumos notvertus un apsūdzētos attaisnos, noteiks minimāli iespējamo sodu utt. Un Latvijā šīs abas lietas faktiski jau ir izdarītas. Tāpēc mani nepārsteidz DP darbības un tehniskais aprīkojums.
Galvenais ir par šādām lietām neklusēt. Tikai tā var piebremzēt represīvos “orgānus”.
ZG – Ne visur ir jāsaskata sazvērestību teorijas. Pietiekami bieži ir gadījumi, kad policisti ir centušies vainīgo notvert, bet nav ievērojuši likumu, noteikumus, procedūras un nav sakārtojuši atbilstoši visus papīrus un rezultātā tiesa, pamatojoties uz šādiem formāliem iemesliem, ir spiesta aizturēto atbrīvot. Un tad rodas leģendas par pērkamajām un korumpētajām tiesām, kas atbrīvo nepārprotami vainīgos. Neenu, es nesaku, ka tiesas vienmēr ir taisnas, bet bieži ir gadījumi, kad viņi citādi nemaz nevar lemt.