Ikdienā man nav ne mazākās vēlēšanās trakot par visu, kas notiek ap sociālo mediju “haipu un buzzu”. Pilnīgi noteikti, neesmu sociālo mediju eksperts un nedomāju, ka par šo jautājumu zinu vairāk kā vidusmēra Latvijas blogeris.

Bet, tā kā man rakstiski tika uzdoti jautājumi, uz kuriem es centos atbildēt pēc iespējas godīgāk, es gribēju izmantot izdevību un publicēt savas atbildes publiski. Es vēlējos šo visu publicēt, lai pēc pusgada vai gada atskatītos un saprastu, kā mainījušās manas domas un zināšanas par šo jautājumu. Pēc gadiem diviem vai trīs šis liksies kā slikts joks, ceru, ka spēšu sasmīdināt sevi un citus lasītājus no nākotnes (gan jau kādam būs smieklīgi arī šodien).

Ķeramies klāt.

Kā tu raksturotu sociālo platformu vidi Latvijā?

Uzskatu, ka lielākie vietējie sociālie portāli stipri stagnē, un par lietotājiem (viņu interesēm un vērtībām) ir pilnīgi aizmirsuši. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējā gada (divu) laikā ir novērojama strauja Latvijas interneta lietotāju ienākšana starptautiskajos portālos: facebook.com, twitter.com, youtube.com, flickr.com u.c. Ticu, ka šo tendenci (lietotāju plūsmu uz ārvalstu portāliem) vietējie portāli ir pamanījuši un esmu drošs, ka 2010./2011. gada laikā varēsim sagaidīt nopietnāku pienesumu no, piemēram, lielākā sociālā tīkla Latvijā – draugiem.lv, kuri sāks ieviest konkurēt spējīgus tehnoloģiskos risinājumus, kas varētu noturēt cilvēkus vietējos portālos.

Tavuprāt sociālo platformu augstākais punkts Latvijā jau ir sasniegts vai viss vēl ir priekšā?

Es uzskatu, ka viss vēl ir priekšā. Ja draugiem.lv dati liecina, ka viņu portālu lieto gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji, tad uzskatu, ka ir laiks spert nākošo soli un šo lietotāju spēku vērst sabiedriski noderīgā virzienā. Portāliem būtu jānodrošina papildus funkcijas, kas darbotos nevis atsevišķu cilvēku, bet visas sabiedrības interesēs. Ir projekti, kuri jau strādā pie šādu virzienu attīstīšanas, piemēram, apkaimes.lv un gomap.org.

Daudz ir atkarīgs no tā, cik pieejamas būs jaunākās mobilās tehnoloģijas un kādās cenās tiks nodrošināts mobilais internets. Piemēram, diena.lv centieni pilsoniskās žurnālistikas jomā (diena.lv/8778) pagaidām ir gaužām vāji. To varētu skaidrot ar to, ka šobrīd cilvēkiem mobilajos telefonos (un citās ierīcēs) piedāvātās tehnoloģijas joprojām ir pārāk sarežģītas, lietošanā neērtas vai dārgas un neizdevīgas augsto interneta tarifu dēļ. Redzot, ka ierīces kļūs vienkāršākas un lētākas, kā arī tarifi kļūst izdevīgāki uzskatu, ka jauno (mobilo) mediju bums vēl ir priekšā.

Kādas ir spilgtākās tendences Latvijas sociālo platformu vidē?

Viens no plašāk pielietotajiem piemēriem ir visu veidu (arī sociālās) kampaņas, kas tiek realizētas sadarbībā ar lielāko sociālo tīklu draugiem.lv. Viena no pēdējām viral akcijām (kurā izmantota draugiem.lv platforma) ir, piemēram, no “Zelta Zivtiņas” puses (personalizēti Ziemassvētku apsveikumi video formātā). Vēl kā tendenci gribu minēt bezmērķīgu twitter.com konta izveidošanu produktiem vai kompānijām. Konti ir – mērķu un realizācijas plāna nav. Uzskatu, ka no katriem 100 komerckontiem, kas reģistrēti twitter.com, pieminēšanas vērts ir tikai viens. Viena no visjaunākajām tendencēm ir SMR (sociālo mediju relīzes), kuru šobrīd aktīvi sāk popularizēt buzzpodium.lv.

Kuri uzņēmumi tavuprāt Latvijā ir veiksmīgi iesaistījušies sociālo platformu vidē? Un kas ir viņu noslēpums veiksmīgā darbībā?

Gribētos saukt dažus redzamākos piemērus: Bite un Lattelecom. Veiksmes atslēga, visbiežāk ir uzņēmuma spēja ar savu interneta komunikāciju piedāvāt lietotājiem bezmaksas pakalpojumus. Piemēram, gan Bite, gan Lattelecom ar twitter.com palīdzību aktīvi atbild uz jautājumiem (sniedz bezmaksas konsultācijas). Es to uztveru kā vērtību, sev ērtā laikā, vietā un formā saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. Šeit arī slēpjas sociālo mediju sāls – uzņēmuma ir jādomā nevis, ko tas iegūs, ja sāks lietot, twitter, facebook, vai citus portālus, bet gan, ko tas spēs dot tiem cilvēkiem, kuri ikdienā uzturas šajos portālos. Ja uzņēmums sociālās platformas lietotājiem neko nespēj dot, tad cilvēki ātri pārstāj sekot un interesēties par uzņēmumu.

Kāds tavuprāt ir lielākais ieguvums uzņēmumiem atrodoties tviterī?

Vislielākais ieguvums ir iespēja sekot līdzi un ietekmēt twitter.com dienas kārtību. Ja twitter.com konts netiek izveidots, tad jūsu uzņēmumu un pakalpojumu katru dienu komentē, kritizē un apspriež tūkstošiem cilvēku. Šis publiskais apspriešanas un uzņēmuma tēla veidošanas process notiks ar vai bez uzņēmuma klātbūtnes, un tikai atrodoties šajā vidē būs iespējams diskutēt ar pārējiem un šos viedokļus ietekmēt.

Kādas ir uzņēmumu lielākās kļūdas darbojoties tviterī?

Droši vien, viena no lielākajām kļūdām ir uz sevi vērstu ziņu pārlieka akcentēšana. Ja uzņēmums ieiet twitter.com apritē tikai un vienīgi ar domu, lai visiem pastāstītu, cik šis uzņēmums ir foršs un labs, tad nekas spožs tur nesanāks. Neviens lielākoties nevēlas klausīties: “es, es, es, mēs, mums” utt. Twitter.com vispār ir portāls, kurā dominē ieklausīšanās citos, un tālāk: atbildēšana, palīdzēšana, iesaistīšanās. Tas nav tirgus laukums, kurā skaļi izkliegt reklāmas saukļus.

Kādas zināšanas nepieciešamas, lai darbotos tviterī?

Es teiktu, ka, lai darbotos twitterī ir nepieciešams pamata zināšanas par šo portālu, tā darbības vēsturi un iekšējo etiķeti. Rakstus par šādām tēmām internetā var atrast ļoti viegli. Grūtāk ir atrast atbildi uz jautājumu: “kāpēc mums ir vajadzīgs twitter?” un “ko mēs tur darīsim?”

Vai saredzi ilgu dzīvošanu tviterim?

Pilnīgi noteikti. Es būšu optimists un teikšu, ka twitter.com vēl būs dzīvs vismaz 3-5 gadus, kas interneta videi ir milzīgs laika posms. Pat, ja twitter.com “mirs”, tad mēs runāsim par citu portālu, kas piedāvās līdzīgas iespējas un sagādās PR cilvēkiem līdzīgas problēmas.

Vai tviteris kļūs populārāks Latvijā?

Noteikti, jā. Šobrīd twitter.com esot reģistrējušies aptuveni 21 000 lietotāju (pēc http://televizors.soon.lv/ datiem). Mans pieticīgākais minējums, būtu, ka līdz 2010. gada beigām twitter.com būs reģistrējušies vismaz 35 000 – 40 000 lietotāju. Pētījumu, kurā apskatīta informācija par praktiski visiem Latvijas twitter lietotājiem, ir sagatavojis SIA Soon (pdf formātā).

Vai tavuprāt tvitera lietotāji pieņemot gala lēmumu par kādu produkta iegādi par svarīgu aspektu uzskata uzņēmuma komunikācijas veidu tviterī?

Divi uzņēmumi, kuri ar darbību twitter.com ir tikuši pie jauniem klientiem noteikti varētu būt Bite un Lattelecom. Šeit lieta nozīme ir uzņēmumu pakalpojumu kvalitātei – Bite piedāvā vienus no lētākajiem mobilajiem sakariem, Lattelecom piedāvā ātrāko internetu Latvijā. Abi šie konti ir pierādījuši, ka cilvēki vēršas ar jautājumiem tieši uzrunājot uzņēmuma kontu, gan arī citi twitter.com lietotāji, redzot, ka kādam ir jautājumi par šiem pakalpojumiem, novirza cilvēkus pie minētajiem uzņēmumu kontiem.

Atbildot uz jautājumu, ne vienmēr ir svarīgs tas, kā/vai uzņēmums komunicē twitter.com, drīzāk svarīgāks ir to draugu un paziņu viedoklis, kuri aktīvi lieto šo portālu.

Es domāju, ka twitter.com noteikti kalpo kā kanāls, kur visātrāk apkopot viedokļus par konkrētu produktu. Latvijas mazie mērogi ļoti labi nodrošina iespēju, ka viens vai vairāki twitter lietotāji būs šo produktu lietojuši, un spēs dot salīdzinājumu, ar ko konkrētais produkts ir labāks vai sliktāks par citu.

Kā jau parasti, gaidu jūsu viedokļus, komentārus un labojumus.