Miks Latvis

Search

kā droši publicēties internetā?

546878452_0d4157462d.jpg
foto: net_efekt

Pirms diviem gadiem internetā tika publicēta organizācijas/kustības “Žurnālisti bez robežām” rokasgrāmata – Handbook for Bloggers and Cyber-Dissidents. Tā ir paredzēta, lai cilvēki bez apdraudējuma no varas struktūrām varētu brīvi paust savu viedokli internetā. Rokasgrāmatā paustā informācija šobrīd jau ir diezgan novecojusi, taču pamata principi paliek tie paši. Cilvēkiem, kas vēlas aktīvi rīkoties noteikti būtu jāpārzina rokasgrāmatā minētie paņēmieni un principi, lai jūsu darbošanos internetā neviens nespētu ierobežot.

Šo rakstu gribēju publicēt jau pirms diviem gadiem, bet izskatās, ka šī informācija šobrīd ir aktuālāka, kā nekad iepriekš.

Daži piemēri no rokasgrāmatas:

  • Aprīkojums. Programmatūra.
    Nepieciešams lietot firefox+tor, vai nedaudz ērtāks variants xbrowser, kas ir uzstādāms uz USB, pārnēsājams, un kurš maina ārējo IP adresi un dzēš ārā visus cepumus. Jāsaprot, ka šāda veida rīki kā cimdi – bez cimdiem jūs visur atstāsiet neizdzēšamus nospiedums. Ja vēlaties veikt kaut ko, kas ir uz likuma robežas, tad labāk būtu pirkstu nospiedumus neatstāt un visu aiz sevis notīrīt. Bez šī vai cita drošo programmu komplekta nav jēgas pat sākt darboties.
  • Drošs epasts.
    Jums ir nepieciešams epasts, kuru lietot reģistrējoties bezmaksas blogu servisiem blogger.com, wordpress.com u.c.. Kur veidot drošos epastus droši vien būs jāmeklē internetā, lai saprastu, kuri epasti šobrīd tie, kas garantē anonimitāti. Šādiem mērķiem izveidotus epastus, nedrīkst publicēt nevienā citā servisā.
  • Drošs interneta pieslēgums.
    Lietojiet internetu (ar papildus programmatūru) brīvi pieejamos wifi tīklos, regulāri mainiet pieslēgšanās vietu. Principā izmantojiet internetu tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai publicētu informāciju.
  • Pēdu jaukšana.
    Rakstus jāpublicē ar viltus laikiem. Izveidojot rakstu norādi nākotnes laiku. Pēc pāris stundām, vai vēl labāk – pēc dienas. Šo intervālu arī ir jāmaina. Tādā veidā, pat konstatējot, ka raksts veikts no konkrētas interneta kafejnīcas, viņi atradīs neīsto cilvēku, jo tajā laikā, kad tu norādīji viltoto laiku, tur droši vien darbosies, kāds, kas ir pilnīgi bez vainas.
  • utt. utjp.

Ja kādam ir zināmi vēl kādi materiāli par šo tēmu varat droši komentēt/sūtīt epastus un es pievienošu tos saišu sadaļā.

Saites:

17 Responses

  1. Tas nozīmē, ka ir jālasa grāmata un jāmeklē informācija internetā, jo iespējamie soļi un drošības metodes (skaita un daudzveidības ziņā) ir pieejamas katram cilvēka paranojas līmenim.

  2. + vēl pāris idejas
    opsistēma tiek bootota vai nu no CD vai no USB (pat xp ir bootojams no usb)
    cardbus wifi adapters (un, protams, mac maiņa)
    viesnīcu/kafejnīcu wifi, pēc iespējas publiskāki (koku labāk slēpt mežā)

  3. Gribētu piebilst, TOR lietošana noteikti jākombinē ar Privoxy vai citu lokāli anonimizējošu proxy. Ja netiek lietots Privoxy, var uzrauties ar Device Fingerprinting. Informācija, ko browseris par sevi atklāj (valoda, pluginu versijas, utt) bieži ir unikāla (skat. https://panopticlick.eff.org/).

    Otra problēma ir DNS leakage – ja nepareizi lieto TOR, tad HTTP saturs iet caur TOR, bet DNS saturs – caur defaulto DNS serveri. Ja no kāda datora nāk izejošie DNS pieprasījumi uz http://www.loti_slikta_lapa.lv, bet pārējais saturs ir šifrēts, nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, kura lapa tiek apmeklēta.

  4. 12 gadus atpakaļ izmantoju PROXY, pat portus skanēju un “sakainos” datorus izmantoju tādos nolūkos, un laikam arī šodien tas strādātu.

    Man bija katra programma uz citu Proxy. Lai trafiku nemanītu.

    Lietotājs kas slēpj par sevi visu informāciju, ir kā zaļš zvirbulis. Tāpēc vajag dezinformēt, pat ja tev OS ir Linux uzrādi XP sp2, dators Intel uzrādi AMD, ekrāna izšķirtspējai būt truli būt nezināmai, tādi lietotāji ir maz un viegli atrodami.

    Sagatavot iespēju dažādiem interneta pieslēgumiem … Bifri, Zelta zivtiņa, Okarte caur atrastu mobilo, un ja gribiet to lietot atkārtoti jāmāk kaut kas pārrakstīt.

    Pats labākais, neizmantot … vispār, pašam, un cīnīties ar sūdainu valsti jūs tīrākus nepadarīs. Tāpēc daudzi kļūst par bandītiem. Dibini mafiju vai jaunu valsti!

    :)

  5. nu pirmkaart iegaadaajies kaadu atsevisku kompi shaadaam padariishanaam, maksaa skaidraa naudaa, lai nevar datora pirceeju atrast, savus privaatos kompjus lieto tikai diletanti

  6. Es saskatu vēl vienu izsekošanas veidu – veikalā varētu būt video novērošanas kameras… Ja pērc kaut kādu ierīci – piemēram SIM karti mobilajam Internetam – vai ko citu, un, ja attiecīgi atklāj attiecīgās ierīces ID (neesi pratis un/vai varējis to noslēpt), var izsekot vietu, kur tā notirgota, un palūkot vai var tevi redzēt uzfilmētu… Risinājums – izmantot citus cilvēkus, kuri piegādā nepieciešamo un neuzdod jautājumus (piemēram, bezpajumtnieki vai izbadējušies studenti), vai arī apmeklē tirdzniecības vietas, kurās iespējams nav video novērošanas kameru.
    Un vispār – liec lietā izdomu un mācies no filmām! ;)

  7. Var pirkt sim karti un priekšapmaksas karšu kodus arī vietās, kur ir kameras. Tikai tad apmēram mēnesi nevajag tos izmantot.

  8. Nu cik pa tēvē galvas nokārušie onkuļi stāsta, arī ar parastu anonīmo proxy neviens tevi latvijā neatradīs. Nav mums tie datorveči tik gudri, un nav viņiem tādu resursu. Bet protams nekad nevar būt pārāk uzmanīgs, un ieteikumi rakstā un komentāros ir lieliski. Labs sākums tā teikt.

    Es ceru ka Neo nav stulbs, un izmanto _vismaz_ to kas šeit aprakstīts.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *