Kamēr Ansis Egle rūpīgi pieraksta savus Šanhajas piedzīvojumus, es savu pirmo ierakstu par Madrides apciemojumu esmu saņēmies veikt tikai tagad – ceturtās dienas pirmajās minūtēs.

Madridē ierados 12. datuma pēdējās minūtēs, divas dienas pirms pārējās letiņu Campus Party delegācijas. Šis bija apzināts gājies, lai es varētu atpūsties, atklimatizēties un vienatnē paklīst pa Madrides ielām un mākslas muzejiem.

Dzīvoju ūķīgā, lētā hostelīti, lai lieki netērētu naudu, jo man bija nepieciešama tikai naktsmītne un nekas vairāk. Hostelī bija jauki, sanāca iepazīties un aprunāties ar dažādiem iemītniekiem no “visām pasaules malām.”

13. aprīlī visu dienu klīdu pa Madrides ielām. Biju vairākos parkos, tirgos, miljons mazās ieliņās un vietējiem iedzīvotājiem domātos tirgos. Necilā krodziņā nogaršoju garšīgāko bocadillo de calamares savā mūžā. Izstaigājos gan centra tuvumā, gan arī nomaļākos nostūros, nostaigāju savus 15 kilometrus noteikti, turklāt vēl braukājos ar metro, un vakarā aizdevos uz Prado muzeju, kur, protams, redzēju slaveno “Las Meninas”, un virkni ar citiem darbiem, kuri pirms tam bija manīti tikai kultūras vēstures grāmatās. Laikam jau nav jāskaidro, ka dzīvē gleznas ir daudzkārt lielākas un iespaidīgākas, ir pilnībā iespējams izjust krāsas un smalkās detaļas. Vēl pabiju La Latina meklējot vēl gardāku kalmāru maizīti, bet bez panākumiem.

14. aprīlī izvācos no hosteļa un iekārtojos La Caja Mágica, kur notiek Campus Party. Atkal kārtīgi izstaigājos, apmeklēju Monē gleznu izstādi un vēlreiz izstaigājos. Aizbraucu ar metro paskatīties uz Madrides augstceltnēm un devos atpakaļ uz Campus Party norises vietu, kur sapazinos ar kolumbiešiem, kuri pastāstīja par dzīvi Dienvidamerikā.

Un vēl es piedzīvoju vēl miljons citu lietu, kuras šeit nav pieminētas.