netici tam, ko redzi TV jeb manipulācija ar valsts parādu

LTV sižets stāsta par publiskajā telpā izskanējušu informāciju, ka Latvijas valsts parāds pārsniedz 5 miljardus latu. Manipulācija ar valsts parādu.

Lai ilustrētu valsts parāda izmaiņas TV skatītājiem tiek parādīta stabiņu diagramma:

Domāju, ka kļūdas šajā diagrammā varētu saskatīt pat 5. klases skolnieks.

kļūdas

Galvenās kļūdas:

  • skaitliskajām vērtībām un stabiņu augstumiem, nav gandrīz nekādas sasaistes
  • salīdzinot katrus divus stabiņus redzams, ka vienāds naudas daudzums tiek apzīmēts ar atšķirīgu y ass vērtību
  • februāra stabiņš ir augstāks par maija stabiņu, lai gan skaitļi apgalvo pretējo
  • vizuāli redzamā tendence ir maldinoša

Neskatoties uz skaitļiem, šis LTV ziņu dienesta veidotais grafiks man rāda, ka valsts parāds aprīlī ir krities un maijā sasniedzis februāra līmeni. Palūkojamies uz skaitļiem un redzam, ka ir noticis neiespējamais un 4,495>4,892. Lai pierādītu manipulāciju, tiek radīta jauna manipulācija?

Man šķiet, ka ar šo zaļo grafiku, kāds ir vēlējies parādīt, ka parāds krīt uz leju tik pat strauji, cik pirms tam, tas ir pieaudzis – vizuāli tā arī izskatās (lai arī tas ir ļoti tālu no patiesības).

Uz ātru roku izveidoju jaunu grafiku ar šiem pašiem datiem, lai salīdzinātu, cik smagi ir kļūdījies LTV ziņu dienests.

Šis ir Google Docs standarta piedāvātais skats, kurā y ass sākas no 4,3 miljardiem:

Kā redzams, uz gada pirmo mēnešu pieauguma fona valsts parāda kritums aprīlī un maijā ir diezgan niecīgs. Stabiņu diagrammā daudz ko nosaka y ass diapazons. Šajā gadījumā visas valsts parāda izmaiņas vizuāli izskatās ļoti būtiskas.

Sākot y asi no brīvi izvēlēta punkta, var vizuāli radīt ilūziju, ka parāds divkāršojas, lai gan patiesībā pieaug tikai par, piemēram, 10%

Iespējams, klasiskāka pieeja būtu y asi sākt no nulles:

Pēc šīs pieejas skatoties marts, aprīlis un maijs izskatās ļoti līdzīgi un rodas sajūta, ka ar valsts parādu šajos mēnešos “nekas nenotiek.” Atkarībā no vēlamās sajūtas izvēlamies “pareizo” grafika veidu un viss notiek.

Secinājumi

Uz dažām sekundēm TV ekrānā parādītam grafikam tikai retais paspēj aplūkot skaitliskās vērtības. Zināms, ka vizuālo informāciju cilvēki uztver daudz labāk tāpēc ar neprecīzu grafiku ir iespējams iebarot neprecīzu sajūtu par, piemēram, valsts ekonomiku. Nākamreiz būsim uzmanīgāki?

23 Responses

  1. paldies par lielisko rakstu ;)

    Cerams, ka vidējā latvieša ticība tam ko rāda TV ir sagrauta. Neesam mēs gluži Krievija vai Baltkrievija, taču varas struktūras un viņu vēlme manipulēt ar sabiedrības apziņu visur ir vienāda.

  2. Vispār medijiem pa pakaļu par šitādu izgājienu, sab. TV un šitā izrīkojas.
    Tagad tik jāuzzin vai tas dēļ nemācēšanas vai speciāli.
    Pieļauju ka noplīsis horizontālais taimkods.

    1. Nu LNT savukart atkal gazas gravi ar savu saimnieku cildinashanu – no pirksta izziz ciparu un pieliek kaut kadu pieaugsanas koeficientu. Un vel atlaujas pazinjot, ka to, redz Dombrovskis un ko esot panjemis! Tas, ka taukmulju laika 1/2 no tas summas bija panemta, par to kaut ka kautrigi nokluse :)

  3. Tieši par kādu neprecīzas sajūtas iebarošanu tu runā? Faktu, ka PLL vienkārši LNT ēterā meloja, ka parāds pieaug katru sekundi un ka tas ir pāri 5 milijardiem? :)

    Grafiku viņi varēja labāku uztaisīt, bet viss pārējais bija taču taisnība, vai arī nē? Es tam grafikam pat nepievērsu uzmanību, jo iepriekš zināju, kāda ir ārējā parāda dinamika.

    1. Vai vienīgais veids, kā cīnīties ar meliem ir meli?

      Viena lieta ir LNT smadzeņu skalošanas raidījums, kuram tic tikai garā vājie, cita lieta ir sabiedriskā televīzija. Es ticu, ka grafiks ir nejauša kļūda, bet es ticu arī tam, ka daudzi no šī grafika paspēja pamanīt tikai to, ka tas smuki sarūk (kas ir tālu no patiesības).

  4. p.s. Tas, ka liela daļa cilvēku grib uzturēt sajūtu ka “ekonomika ir d…ā un valdība neko nedara, lai mūs izglābtu”, un tāpēc meklē kur piekasīties, ir jau nu liela viņu pašu iekšējā problēma :)

  5. Tikko kā reiz noskatījos un man liekas, ka galvenā doma tomēr ir, ka parāds nedaudz samazinās. Pieļauju domu, ka uz padsmit collu “parastā” ekrāna tava grafika pēdējie stabiņi būs identiski un cilvēki būs “wtf, tie stabiņi ir vienādi” :)

  6. katrs visu groza ta, ka vinam izdevigak :)
    Bet vispar ir divaina cilveku skatishanas uz virtualiem stabinjiem, nevis uz cipariem. Un tad brinamies, ka mums iet gaisa pozitivisma kampanjas, kas nav balstitas ne uz ka reala!

  7. onkulis: tagad pārdomājot, domāju, ka De Facto gribēja uzsvērt, ka tas sarūk, tāpēc tas tika samazināts mazāk nekā būtu proporcionāli. Katrā ziņā es domāju, ka tu pārāk daudz saskati vienā grafikā, kas tikai uzsvēra skaitļus. Starp citu, skaitliskā izteiksmē samazinājums bija 2 – 4 milijoni, tā ka summa nav maza.

  8. BTW, par horizontālo taimkodu runājot. To filmu tak tā arī neparādīja. Joprojām nav sačiņījuši taimkodu (kas tas tāds?)? Toties visādām, atvainojos par tiešumu, XUYņām, tip Pažaram, gan i laiks, i reklāma, i kas tik vēl ne pietiek.

  9. nujā – manipulatori.
    To raidījumu neskatījos, bet droši vien ja redzētu arī lielāku uzmanību pievērstu grafika stabiņu attiecībām nevis cipariem. Pat iedomāties nevarēju ka kaut ko tādu var samahinēt.

    Viss – ticība presei kā informācijas sniezējam ir sadragāta. Jau pirms šī bija neuzticība, jo piemēram ziņu portālos virsrakstus regulāri pārspīlē un sagroza. Bet kad izlasu, saturs ir ievērojami savādāks nekā varētu spriest pēc virsraksta.
    Arī TV bieži tiek izteikti dažādi pieņēmumi un varbūtības, kurus cilvēki ar mazāku kritikas devu vēlāk atceras kā patiesu. Atliek secināt, ka skatoties un lasot ziņu medijus patiesu ainu par notiekošo iegūt ir grūti, un absolūti viss jāuztver ar lielu devu neuzticības.

  10. Esmu viens no tiem, kurš ievēro tikai vizuālo izkārtojumu … mēdijiem vispār nevar uzticēties, lielākā daļa tiek grozīti fakti, lai atsevišķas lietas padarītu pieņemamākas vai arī tieši otrādi no sīkuma uzpūstu sensāciju …

  11. Ja tāda ir “vārda brīvība”, tad jau labāk būtu ’91 gada barikādēs pieļāvuši domu, ka okupē Valsts Radio un Televīzijas padomi. Tāpat jēgas nekādas – ziņas, kurās jau diktori melo visiem tikpat kā acīs skatīdamies un ziepju operas. Toreiz gan viss likās daudz cilvēcīgāks vismaz…

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *