Pirmdien tiku pie savas otrās Olympus XA 3 filmiņas. Pirmajā bija nieki. Bet otro jau var mēģināt rādīt publiski. Par fotoaparātu liels paldies Reinim. Domāju, ka visdrīzāk ar šo ne, bet ar kādu no nākamajām bilžu partijām noteikti būšu pierādījis, ka aparāts ir nonācis labās rokās.
Izrādīšanos jāsāk ar vecākajiem kadriem, kas bija atrodami filmiņā.
Tā nu sanāca, ka tad, kad viss apkārt bija pa smuko es vairāk gremdējos domās un baudīju pilsētu, nekā fotografēju. Ar digitālo kameru paķēru dažus kadrus, kurus rādīt mājiniekiem, bet nereti sanāca, ka aparātu vilku ārā tad, kad mācās virsū garlaicība.
Madridē, starp citu, pierādījās, ka labs aparāts galīgi nav svarīgs, lai sasniegtu interesantu rezultātu. Piemēram, nākamo kadru es noķēru ar iPhone:
3 Responses
He, tieši iPhone bilde šķiet visforšākā, bet laikam jau ne bez apstrādes.
Čau, prieks, ka kaut kas sabildējās ar XA3. Pamēģini nākamreiz mazāk ainavas un vairāk cilvēkus. Cilvēki vienmēr interesantāki, pietam XA3 mazais objektīviņš ir ļoti silts, maigs un patīkams krēslas gaismā un fokusējoties uz kaut ko “portreta režīmā”, kas ir apmēram 1,1-1,6 metri tālu.
Labprāt lasu tavus rakstus, bet bildes nesaprotu, piedod. 3. un 5. bilde vismaz kaut kā. Par pārējām — lielu vienmuļu krāsu laukumu gabali, tūristu stuffs no sērijas “es-tur-biju”, kādus 90-os bija jāskatās albūmos, ja gāji ciemos pie kāda, kas tad braukalēja apkārt. Tavs blogs, protams, es vienkārši īsti neizprotu laikam.