Neilgi pirms iekļuvu ķezā un attapos Gaiļezera slimnīcā ar muļķīgo apendicītu es noskatījos video par cukuru, fruktozes sīrupu, kokakolu un iemesliem kāpēc visa pasaule paliek resna.
Teikšu atklāti, ka līdz šim kokakolu lietošanu īpaši neierobežoju – katru reizi, kad uznāca vēlme, dzēru tik iekšā par spīti faktam, ka kōla ir vispāratzīts ļaunais dzēriens. Līdz ar video noskatīšanos es beidzot labāk sapratu, kādi ķīmiskie un fizioloģiskie procesi notiek pēc kōlas iedzeršanas. Tagad kōla manās acīs vairs nav sliktais bubulis, bet gan īsta inde.
Bet stāsts nav tikai par kōlu, stāsts ir par fruktozes sīrupu, kas ir riktīgi slikts maita un maitā mūsu veselību. Trakākais, ka publiski nemana nekādus brīdinājumus par fruktozes postošo dabu.
[youtube]http://www.youtube.com/watch?v=dBnniua6-oM[/youtube]
Saite uz video: Sugar: The Bitter Truth
Man neatbildēts palika tikai viens jautājums: ko lai es tagad ēdu? Jo tā nu sanāk, ka lielveikalos praktiski visos produktos ir iekšā fruktozes sīrups, kuru es vairs i redzēt negribu pēc pārliecinošā stāstījuma, kurā parāda, ko tas dara manā vēderā.
arī citur blogos raksta par šo: sapnis.com – Rūgtā patiesība par cukuru
P.S.
Es pilnā nopietnībā taisos lasīt uzrakstus uz ēdiena iepakojumiem un pēc iespējas izvairīties no fruktozes. Kādas ir jūsu domas, cik tas ir reāli?
42 Responses
interesanti, ka manam bērnam ārsts piemēram ieteica dzert kolu, kad sāpēja vēders. bez jokiem.
Cocacola = “trubu tīrītājs” ;)
Čomam mamma rozes smidzina ar cocacola pret kaitēkļiem. Tāpat to ieteicams lietot, kā “trubu tīrītāju”.
Lietoju ļoti reti un viss tevis tikko jaunatklātais man vienmēr licies kā pašsaprotams :)
Tu tiešām gribi teikt, ka zināji, kā fruktoze tiek šķelta un kā uzkrāta organismā? Ja tā tad respekts.
Mans stāsts ir par to, ka man bija pilnīgi vienalga, ka 100 cilvēki no ielas saka, ka kōla ir slikta, tas man neko nenozīmēja. Tagad, kad esmu noskatījies video un paracies pa vikipēdiju es zinu faktus, kas uz mani strādā daudz labāk kā vienas tantes teiktais: “kōla ir slikta.”
mazāk gan pieturos zinātniski izpētītu faktu meklējumiem, jo tad man nāktos pētīt arī ko dara kotletes ar manu kuņģi vai arī kā svaigi spiesta ābolu rada skābes vēderā. Tas nav vajadzīgs! Vai tiešām tev nepietiek ar savām garšas kārpiņām, lai pagaršojot nojaustu dzēriena “indīgumu”!? Manuprāt jebkurš normāls vecāks teiks savam bērnam, lai ikdienā nelieto to draņķi.
Šis “viena tante teica” izklausās kā pusaudža dumpīgums , jeb neticīgā “Toma” gadījums – neatminos, ka aptaukošānās problēmas būtu bijušas īpaši izplatītas laikā, kad dzīvoja mūsu vectēvi/vecmāmiņas – vai tas nav labākais pierādījums viņu vārdu patiesumam?
Man ir grūti ticēt visam pēc kārtas it sevišķi tāpēc, ka apkārt klīst tik daudz mītu, no kuriem liela daļa radušies nezināšanas dēļ. Uzskatu, ka ir atšķirība tam vai tu tici pamatojoties uz faktiem, vai ļaužu runām. Bet katram jau pa savam.
Piemēram, izplatītais apgalvojums, ka lasīšana nepietiekamā apgaismojumā bojā acis. Bērnībā, lai iedzītu laicīgi gulēt man vienmēr teica, ka sabojāšu savu redzi, jo es, lūk, lasot grāmatu pustumsā. Tas pats attiecas uz TV skatīšanos utt. Palasot, ko saka acu ārsti var viegli atrast, ka šie ir tikai mīti, bez dziļāka pamatojuma.
redzi, ar zinātni arī ir tā baigi slideni – viens pasaka, itkā pierāda, paiet vēl 5 gadi – atkal cits pierāda, izpēta pretējo viedokli… nekas nav 100% balts vai melns.
ja kādu piemēru iz dzīves tad par smēķēšanu – kopumā nav labi veselībai, bet ir man pazīstamiem cilvēkiem dažiem pienācis dzīves mirklis, kad pat ārsti saka, lai labāk neatmet, jo organisms pārāk pieradis un adaptējies.
Jā, kola labi palīdz pret laputīm un maz kaitē pašam augam, tāpēc tas ir perfekts vieglas darbības insekticīds.
Mūsu kolā nav fruktozes, tur ir cukurs. Bet kā jau video stāstija, viņi abi ir ļauni, tik fruktoze papildus nerada sāta sajūtu un dzer vēl vairāk.
cukuru un kofeīnu (lielā daudzumā) atmetu pirms diviem gadiem un ir baigi OK.
kur vajag ko saldu, iztieku ar medu.
Cik sapratu cukurs klasiskajā izpratnē nav nemaz tik traks, turklāt parasto cukuru mēs dzīvoklī lietojam totāli niecīgos daudzumos. Šķiet, ka pēdējos 4 gadus mums aiziet 1 cukura paciņa gadā. (ja kļūdos, labojiet mani, dzīvokļa biedri :)
patiesībā tas fruktozes sīrups sastāv no fruktozes un glikozes pusi uz pusi. tas tikai tāds nosaukums un ķīmiskais sastāvs tam ir gandrīz kā medum, bet cukurs ir sukroze, kas ir fruktozes un glikozes savienojums ar saiti.
http://en.wikipedia.org/wiki/High-fructose_corn_syrup
man šķiet, ka problēma ir nevis tajā, ka fruktoze ir slikta, jo fruktoze (vai glikoze) pati par sevi nav kaitīga, tā ir sastopama dabā ikvienā auglī un dārzenī, bet tajā, ka to sanāk lietot pārāk daudz, ja ēdam sintētiskus ēdienus (kas tagad lielveikalos ir vairāk nekā parastie).
bet kā jau ar tām “sliktajām” lietām mēdz būt – mazos daudzumos nekas traks tas nav, turklāt nomirt ar pilnīgi veselu ķermeni jau būtu izšķērdība un necieņa pret dzīvi un dabu..
Iesaku tev to video noskatīties līdz pašam galam, jo tajā tiek izstāstīts, ka nav tik svarīgi no kā sastāv fruktozes sīrups, bet kā tieši tas ir veidots (struktūra) un kādas ir saites starp fruktozi un glikozi. Runa ir par to, ka fruktozes sīrups neizraisa sāta sajūtu un neieslēdz insulīna izdalīšanos, kas nozīmē, ka tā glikoze, kas atrodas fruktozes sīrupā netiek pienācīgi sašķelta (principā tiek sašķelta nepareizi).
O! medus ir laba manta. vasarās dzeru tēju bez medus vai cukura, bet ziemā gan litriem medus aiziet uz urrā.
Jā, tā jau ir – kamēr nekas nenotiek, pie kājas.
Es arī pirms sasitu mašīnu, domāju, ka nekas nevar notikt. Pats stulbākais ir mācīties tikai no savām kļūdām, bet tāda jau ir tā cilvēka daba.
Es gan kolu nedzeru un nekādos hesīšos neeju ēst tos mēslus.
Piekrītu ka nekas nav ne balts ne melns! Kolu lietoju reti, man vispār nepatīk gāzēti dzērieni, bet ir reizes kad kola ir noderīga, piemēram:
-Rūsas noņemsanā
-kā jau iepriekš minēts sāpju noņemšanā
-piedegumu noņemšanā uz traukiem
u.c.
Šis jau vien parāda Kolas indīgumu!
Vienkārši palasi sastāvu produktiem, ko pērc. Tas nav tik grūti. Ja atceries video, tad tur nebija kategoriski minēts, ka viss cukurs ir slikts. Cukurs ir slikts tikai tad, ja tu neuzņem papildus nepieciešamās šķiedrvielas, kas palīdz organismam cukuru pareizi sašķelt. Var iedzert kolu šad tad, ja ir tāda vēlme. Tikai nevajag to darīt pārlieku daudz. Ja cilvēkam ir labs, veselīgs un sabalansēts uzturs, tad ar epizodisku cukura pārslodzi (kola, utt.) organisms tiks pats galā ļoti labi.
Man arī agrāk neietkemēja viss sacītais par kolu
kas liekā daļa ir patiesība,kāds ir teicis kad ar kolu var vilnas zeķi
izsķīdinat nesmu meiģinājis,bet laikam būs jāizmeiģina.
par zeķi nezinu, bet par gaļas gabaliņiem, kas iemesti colas glāzē gan brīnumi dzirdēti ;)
Esmu arī dzirdējis par žileti, kas pec laika ir saēsta (nav mēģināts)! Bet esmu izmēģinājis nospodrināt jubilejas monētu-rezultāts tiešām bija parsteidzošs, jo monēta pēc noturēšanas kolā spīdēja un laistījās :)
Muahahaa.. es parasti nelasu komentārus un arī tagad to nedaru, tāpēc iespējams kāds jau būs izteicis same as I do..
Par lielveikaliem un produktiem – vajag pašam taisīt ēst.. neatceros, kad vārot zupu, cepot pankūkas, gatavojot dārzeņus, cepot zivis, galju, uzlejot putru būtu pievienojis fruktozes sīrupu :D
Laikam jau vajadzēs sevi pabiedēt un noskatīties to filmu… Vēl nezinu īsti, kā un kāpēc tas darbojas, bet es kōlu (vai līdzīgas lietas) dzeru tad, kad nav spēka. Tiešām palīdz. Kā šodien atceros, kā braucu no Rīgas uz Liepāju ar velo, pēdējos 30 km bija pilnīgs spēku izsīkums, likās, ka vairs nespēšu pakustēties, pat ne paiet. Iebraucu tankštellē, nopirku Nestea, izdzēru, pēc kādām 15 minūtēm radās tāda enerģija, ka Liepājā ierullēju ar 32 km/h, neskatoties uz to, ka visu dienu biju minies..
Lasīju nesen rakstus par pusaudzi, kas piedalās ūdens formulas sacensībās, viņš pirms sacensībam izderot 4 l kolu un apēd vairākas paciņas čipšus, lai varētu izturēt sacensības. Domaju ka no medicīniskā viedokļa priekš pusaudža tas ir ļoti slikti, bet kā redzam dzīvē to izmanto bieži :(
Ja ķermeņa slodze ir tik ļoti liela, tad tas nav nekas slikts, jo visu apēsto viņš nodedzinās. Tāpēc tas varbūt nav nekas slikts arī no tā paša “medicīniskā viedokļa.”
Jā bet tās vielas mēdz uzkrāties musu organismā,un tas gan nav tik labi
atceros kā agrāk cēsīs kolas budziņas dalīja bezmaksas kurām daļai bedzies derīgumtermiņs un protams pirms iedošanas ataisīja
nesprotu kāda no tā vispār bija jēga?
fufelis tas video, atsaucas uz visādiem mistiskiem pētījumiem, utt. klientiem vieniem apkopoju pētījumus par to, lai izceltu viņu izplatītās zāles – teikšu kā ir, jebkam var piemeklēt pētījumu, pat vispārdrošāko.
Štrunts par pētījumiem, pēc tiem seko teorētiskais pamatojums, kurš nav atkarīgs no pētīšanas. Ja vien kāds pacenstos un noskatītos visu līdz galam un iedziļinātos stāstītajā tad saprastu.
Par šo tēmu ļoti laba filma ir “Food Inc.”. Tajā arī ir runa par corn syrup kurš US and A tiek gāzts klāt praktiski visām pārtikas precēm.
Te ir saistosha info:
*** Raksts pārpublicēts no signis.lv lapas ***
Man ir tāds, varbūt pat patiess, stāsts. Kādas firmas īpašnieks, iespējamo jauno darbinieku, uzaicina pusdienās un visas darbā pieņemšanas sarunas veic ēdot. Gadījumā, ja kandidāts ir beidzis ēšanu pirmais, tad viņš dabū kāroto amatu, daudz neskatoties uz citiem faktoriem. Nu ar domu – ja tu ātri ēd, tātad tu ātri arī strādā. Es strādāju ļoti ātri un pēc visiem ēšanas likumiem man vajadzētu būt resnam. Par pārējiem ēšanas likumiem tālāk.
Maikls Pollans (Michael Pollan) ir amerikāņu žurnālists un veselīgas pārtikas aktīvists. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas, kuras ir kļuvušas par ļoti pārdotām – The Omnivore’s Dilemma: A Natural History of Four Meals, In Defense of Food: An Eater’s Manifesto. Kā arī trāpīgas un daudziem nepatīkamas slejas The New York Times avīzē. Viņa pēdējā grāmata tā arī saucas – Food Rules. Ēdiena likumi. Ēšanas likumi. Vienalga kā to tulko, bet tā ir gana plāna (pirmā grāmata angļu valodā ko izlasu no vāka līdz vākam un vienā vakarā) un precīza dažādu tautu ēdienu teicienu, iesūtītu padomu un viņa paša novērojumi par un ap ēšanu.
Grāmatas galvenais moto – ēdiet pārtiku, ne pārāk daudz, pārsvarā augus. Šī grāmata ļoti sasaucas ar angļu pavāra Jamie Olivera uzrunu TED. Viņš ieradies Amerikā uz skatuves izbēra ķeru ar cukuru un parādīja, ka tik daudz viens bērns uzņem ar skolas veselības programmas lepnumu: bezmaksas pienu. Kā arī mazākās klasēs rādot bērniem tomātus un kartupeļus, saņēma ļoti interesantas atbildes par to kas tad tas tāds ir. Nav ko te daudz runāt par Ameriku un viņu ēšanas paradumiem, tāpēc izrakstīju jums dažus ēdienu likumus, kurus vajadzētu ievērot gan tev, gan man pašam.
Uzturā nevajadzētu lietot neko, ko tava vecmāmiņa neuzskata par ēdienu.
Neiegādājies pārtikas produktus, kuru sastāvdaļas normāls cilvēks neturētu savā pieliekamajā.
Nelietojiet produktus, kuriem jebkura cukura forma ir pirmajās trīs pozīcijās sastāvdaļu sarakstā.
Nelietot produktus, kuri sastāv no vairāk kā piecām sastāvdaļām. Protams, autors piebilst, ka ja tu pats kaut ko gatavo, tad tur sastāvdaļu skaits ir neierobežots.
Neiegādāties produktus, kuru sastāvdaļas nevar izrunāt trešās klases skolnieks.
Nepērc pārtiku, kur uz iepakojuma rakstīts, ka tā ir veselīga. Diētiskā kola tik un tā ir kola.
Nepērc neko ko reklamē pa televīziju.
Uzturā lieto pārtikas produktus kas var sabojāties. Interesanti ka liels izņēmums ir medus. Tas varot glabāties gadsimtiem ilgi.
Lieto pārtikas produktus kurus pagatavojot nepieciešams cilvēks.
Neēd neko, kura pagatavošanai ir nepieciešama aizsargmaska.
Neēd neko, ko tu dabū caur mašīnas logu. Šis man pašam baigi patika un vēl viens likums ir – neiegādājies sev degvielu tur pat kur tava automašīna. Amerikā degvielas uzpildes stacijas lielāku peļņu gūst nevis no degvielas, bet pārtikas pārdošanas.
Nelietot uzturā pārtikas produktus kuru nosaukums visās valodās ir vienāds. BigMac kā lielākais piemērs.
Pārsvarā ēd augus un visbiežāk tieši tā lapas.
Gaļu uzturā lieto īpašos gadījumos. Nu svētkos, piemēram.
Vislabāk ir ēst tos kas stāv uz vienas kājas. Labi ir ēst tos kas stāv uz divām. Visretāk ir jāēd tos kas stāv uz četrām. Sēnes un augi ir vienkāji, putni ir divkāji, bet četrkāji ir zīdītāji – cūkas, liellops, aitas. Starp citu ķīniešu sakāmvārds.
Ēd brīvā dabā iegūstamas lietas.
Saldini un sāli pārtiku pats.
Neēd brokastu pārslas kas maina piena krāsu.
Jo maize baltāka, jo ātrāk tu nomirsi. Gan ebreju, gan japāņu teiciens.
Ēd vairāk kā francūzis, japānis, itālis vai grieķis.
Maksā vairāk, mazāk ēd. Pērc kvalitatīvu pārtiku, bet mazāk.
Ēd kad esi izsalcis un nevis izmisis.
Ēd lēni.
Ēdiena ēšanai tērē tik pat daudz laika cik ēdiena pagatavošanai.
Brokastis kā karalim, pusdienas kā princim, vakariņas kā ubags. Vēl viens līdzīgs sakāmvārds ir – „Pēc pusdienām paguli, pēc vakariņām izstaigājies.”
Vienmēr ēd pie galda un centies neēst viens.
Un pats pēdējais likums ir pats labākais – Reizi pa reizei pārkāp likumus. Kā esot Oskars Vailds teicis – „Visā ievēro mērenību. It sevišķi mērenībā.” Jā un gatavojiet paši.
Visas pasaules aptaukošanās nav kolas vaina. Lielākā problēma ir mūsdienu attīstītā ķīmija un garšas pastiprinātāji t.s. mononātrija glutamāts. Agrāk cilvēki ēda vārītus kartupeļus un bietes, tad nebija tādu problēmu. Šodien cilvēki rij pārtiku, kurai reāli nav garšas, bet ir tikai garšas pastiprinātāji un mākslīgās garšvielas. Cilvēki vēl nav paspējuši izaugt evolūcijā, lai stātos pretīm garšas pastiprinātājiem un mākslīgām garšvielām, tāpēc mūsdienās cilvēku receptori uztver šīs garšas kā Hirosimas eksploziju un apēd visu lielo čipšu paku, vai visu spaini kentucky fried chicken… thats the problem.. cilvēki ne tikai ēd nepilvērtīgu pārtiku, neuzņem nepieciešamos vitamīnus un minerāl vielas, bet vēl pārslogo sevi ar taukiem… galu galā uzdzer kolu… jebkura saldā limonāde ir fruktoze un glikoze… pat ēdod persikus var palikt resns, tur fruktozes netrūkst
Noskaties video. Es taču neteicu, ka visa pasaule aptaukojas kolas dēļ.
Pag, tad cukuru nedriikst lietot vairs???
Cukurs ir štrunts, fruktozes sīrups gan ir riktīga sliktā figņa. Zinu, ka tas ir neiespējami, bet video ir vēlams noskatīties maksimāli tālu, vēlams līdz beigām :)
Atsauce no mxz komentāra: “….Cukurs ir slikts tikai tad, ja tu neuzņem papildus nepieciešamās šķiedrvielas, kas palīdz organismam cukuru pareizi sašķelt….”
Onkuli, mazāk vajag vienkārši lietot, tur tā problēma. Nekur nav rakstīts, ka kola ir ūdens aizvietotājs, nevajag dzert 2 litrus dienā, un pēc tam brīnīties, ka esi resns un viss sāp. max stikla pudelīti, ja tik ļoti gribas katru dienu dzert. Nav nekādas starpības kāds cukurs tur tiek lietots, ja par daudz dzer un ēd. cukurs, sevišķi biešu ir augstvērtīgāks par kukurūzas sīrupu, cik atceros. video daudz par garu, to visu varētu pateikt 2 minūšu video.
Nevaru atcerēties, kad pēdējo reizi būtu ieēdis kādu fruktozes sīrupu vai citu nepazīstamu vielu. Risinājums vienkāršs – lasi, ko ēd un ēdienu gatavo pats.
Burgerus esmu nomainījis pret kebabiem, tās ir situācijas, kad gribas paēst, bet neesmu mājās, visbiežāk ceļā. Colu lietoju reti, bet noskatoties video, varētu tagad arī atteikties vispār ,kamēr ir 0 atkarības.
Sāksim ar to, ka fruktoze ir konkrēts cukura paveids, kas tipiski sastopams augļos. Un tas ir pilnībā OK. Īstenībā, padomju laikā diabētiķiem ieteica lietot un bija pieejama fruktoze (uz taloniem :) parastā cukura vietā, tieši dēļ tā, ka metabolisms savādāks (kad es saku “ieteica lietot”, es domāju — cukura vietā, nevis papildus).
Tālāk ir visādi savienojumi, gan fruktozes, gan citu cukuru, sīrupi. Kas ir pilnībā lieki jebkādos dzērienos un ēdienos (atskaitot varbūt specifiskus desertus) un kalpo tikai garšas “uzlabošanai”. Pie cukura garšas cilvēks pierod un viņam sāk šķist ēdieni un dzērieni bez tās negaršīgi. Tāpat ar sāli. Tipiskākais piemērs ir padomju laika kvass, Veselības dzēriens un tamlīdzīgie. Kas vismaz man principā garšoja daudz labāk, jo nebija tik neganti saldi kā tagad — proti, tur, iespējams taupības nolūkos — vai arī tāpēc, ka ražoja varbūt dabiskākā ceļā, nezinu,– bet nelika klāt vēl cukura sīrupu.
Bez sīrupiem ir diezgan daudz kas veikalā nopērkams, bet no ikdienā lietojamām lietām (jā, es lasu etiķetes vienmēr), man visvairāk derdz, kad to liek klāt rupjmaizei. That’s evil.
Bet principā tirgus pielāgojas patērētāju gaumei, kura prasa arvien saldākas lietas, jo patērētāji uzsēžas uz cukura. Un tas aŗī ir saprotams, jo gadu tūkstošiem problēma bija nevis pārēšanās, bet nedaēšana un jebkas, kas signalizēja smadzenēm par enerģijas jūru, bija tā vērts, lai apēstu.
Nu, Onkuli, kā veicas ar “Nedzeršu-nekad-kolu” solījuma pildīšanu? :)
Kolu neesmu dzēris, esmu pamanījies izvairīties no jogurta ar fruktozes sīrupu un šķiet, ka bija vēl šis tas. Apstiprinājās fakts, ka LV burbuļdzērienos īstenībā nav fruktozes sīrups, bet ir tikai cukurs. Tas mazliet iedrošina tos tomēr dzert. Redzēs kā būs tālāk.
Vispār daudzos “burbuļdzērienos” ir tas fruktozes sīrups, kaut vai Viva fresh sērijā vai tajos Gutta saldinātajos dzērienos, aŗī sulās.. gandrīz visos saldumos ir tas sīrups, arī snickers batoniņos un kellogs pārslās :( cik sapratu, tad fruktoze, glikoze kā tāda nav nekas slikts, bet gan rūpnieciski iegūtais “fruktozes-glikozes sīrups”
Ну если все всем известно, что Кока-Колу пить нельзя, так почему ее не запретят ?