Miks Latvis

Search

velobrauciens kopā ar Deividu

Svētdien es piecēlos neiedomājami agri, pieci taču ir neiedomājams skaitlis, vai ne? Piekarināju kameru pie ķiveres un devos velo izbraucienā kopā ar Zanes kolēģi Deividu, matemātikas skolotāju no ASV.

Šoreiz braucām daudz īsāku velo maršrutu nekā parasti, pārbraucām pāri Mekongai un tālāk lēni un mierīgi gar upes krastu. Vairākas reizes nepaklausījām vietējiem un iebraucām strupceļos, tādos brīžos ir skaidrs, ka viņiem mēs liekamies pēdējie dunduki. Mēs pretēji loģikai izvēlamies braukt pa taku, kas apstājas krūmos un pēc tam braucam atpakaļ tur, kur mums skaidri un gaiši rādīja pareizo virzienu.

Pēdējā posmā centos uzturēt tempu, lai varētu kārtīgi pasvīst, citādi pārāk reti sanāk aiziet uz pirti. Mēs speciāli ieplānojām, ka brauciens beigsies pirms deviņiem, jo Deivids bija dzirdējis, ka tajā laikā no dzelzceļa stacijas izbrauks tvaika lokomotīve ar dažiem pasažieru vagoniem. Tvaika lokomotīvi varēsiet redzēt un dzirdēt jau pavisam drīz.

Mekonga

5 Responses

  1. jautājums par valodu apguvi… un tas protams nav par eng, bet gan par vietējo. Kā sokas? Kādu laiku atpakalj bija reportāžas par plāniem to apgūt gramatiski pareizi. Vai esat atmetuši šo domu?

    1. Ar valodas apguvi ir tā, ka lēnām ejam uz priekšu. Šobrīd jau ir tā, ka mums ir iekrājies vārdu krājums katrā ikdienas dzīves sfērā un ņemot vērā, kā khmeru tiek veidoti vārdi un teikumi, bieži var izlīdzēties ar vienkāršākiem vārdiem no cita lauciņa.

      Joprojām reizi nedēļā ejam uz valodas nodarbībām, bet ar to vien ir par maz, jo valodu vajag praktiski pielietot, tāpēc brīvdienās kārtīgi cenšamies “parunāties” un izmantot jaunapgūtos vārdus un frāzes. Pašiem liekas, ka mums tempi ir švaki, bet, kad dzirdam, cik maz zina citi, tad jau laikam ir ok. Viena reize nedēļā tomēr ir par maz, turklāt es regulāri uz vēlāku laiku atlieku privātskolotāja meklējumus.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *