Pnompeņā pagājušā jūlija beigās ieradāmies katrs ar vienu koferi. Līdz ar to mums bija tieši tik daudz drēbes, cik koferī var salikt, atstājot vietu kurpēm, dažām grāmatām un visām pārējām lietām, ko obligāti vajadzēja paņemt līdzi.

Lai gan te ir daudz tirgu un tiem līdzīgi veikali – lielākā daļa drēbju domātas daudz mazākiem, īsākiem un smalkākiem cilvēkiem. Arī par apaviem stāsts ir līdzīgs, lai arī uz kurpes rakstīts 41. izmērs – manai 38tā izmēra kājai tā neder.

Laika gaitā dažus labus veikalus, tomēr izdevās atrast, un šis tas ir iegādāts. Bet ne par to ir šis stāsts. Ļoti populāri šeit ir šūt savas drēbes un, lai gan taisījos jau sen, tikai tagad esmu beidzot tam pievērsusies. Šodien saņēmu savu pirmo šūto blūzīti. :) redzama arī bildē.

Iespējas ir vairākas, pirmkārt vajadzīgs audums, to var par lētām naudiņām nopirkt kādā no netālu esošajiem tirgiem. Otrkārt, jāzina, ko šūt – ir jābūt vai nu uzzīmētai vai labāk izdrukātai bildei ar vēlamo apģērbu. Otra iespēja, ko izmantoju arī es, ir ierasties pie šuvējas ar apģērbu, kuru gribi “atkārtot”. Tā nu man ir jauna blūzīte tieši tāda pati kā jau esošā – tikai citā krāsā. :) Izdevusies ļoti labi – der kā uzlieta :)

Drīz jābūt gatavai arī kleitai – to pasūtīju no izdrukātas bildes. Tagad galvā jau plānoju, ko šūšu nākamo, nevaru sagaidīt, kad viss būs gatavs un varēs vilkt mugurā!

Vietā, kur pasūtīju savas drēbes strādā visamz 4 šuvējas (ej nu saziņas varbūt ir vēl kāda), viena no viņām nedaudz runā angliski, varbūt arī tāpēc ir mazliet augstākas cenas. Cik nu esmu tur bijusi izskatās, ka darba viņām netrūkst. Tā kā savu blūzīti pasūtīju tieši pirms Khmeru jaunā gada, tad sanāca gaidīt diezgan ilgi, parasti drēbes esot gatavas apmēram (pus) nedēļas laikā.

Drēbju šūšanas šeit nav “nenormāli” lēta – tāda tā esot Vjetnamā. Par topiņa šūšanu man paprasīja 10 $, bet par kleitu būs jāmaksā 15$ (attiecīgi 5 un 7.50 Ls). Taisnības labad gan jāsaka, ka šis tiek darīts vienā no centrālākajām vietām. Parasti cenas esot 6 un 12 dolāri (tātad 3 un 6 Ls).