Savā pēdējā Mondulkiri dienā mēs paņēmām mocīšus un kārtīgi izbraukājām provinces lielāko pilsētu Sen Monorom.
Mums atkal līdzi bija “gids,” jauns čalis, kurš nodarbojas ar mocīšu nomu un pie reizes parāda un pastāsta, kur, ko var redzēt. Kopā ar viņu mēs pirmajā dienā braucām uz Kambodžas lielāko ūdenskritumu. Aramiss, kā jau ierasts, sēdēja uz gida mocīša aizmugurējā sēdekļa un mēs kopīgi izbraukājāmies pa skaistajiem Sen Monorom ceļiem. Daudz kalnu un daudz līkumu, bija bauda braukt un vērot apkārtni. Ja mums būtu jaudīgāki braucamie, tad gan būtu vēl jaukāk, bet mazie rolleri arī spēja tikt galā ar visiem uzbraucieniem, turklāt tie daudz labāk iekļaujas kopējā ainavā.
Diena pagāja ātri, mēs aizbraucām uz dažām gleznainām kalnu virsotnēm, nopeldējāmies nelielā ūdenskritumā, paēdām pusdienas un devāmies atpakaļ uz Pnompeņu, lai paspētu iebraukt pilsētā pirms tumsas iestāšanās (18:00 ir piķa melna nakts, tāpēc šajā laikā labāk gribas būt galā nekā braukt pa Kambodžas “ceļiem”).
2 Responses
Šķiet zīmīgi ievērot, ka šis video ir par “otru lielāko Kambodžas pilsētu”. Samērā liels kontrasts :).
Interesanti vai bez tās vienas asfaltētās ielas bija arī vēl citas? :)
Tā nu gluži nav. Sen Monorom ir ļoti maza pilsēta, tā nav pat desmitniekā. Lai arī Mondulkiri pēc platības ir lielākā province, tā vienlaikus ir ar vismazāko iedzīvotāju blīvumu.
Asfaltētas ielas tur ir bet, jāsaka, ka pati pilsēta ir ļoti maza. Iedzīvotāju skaits ap 7000. Un centrālā iela izskatās šādi: http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/69/Sen_Monorom%2C_Mondulkiri%2C_Cambodia.jpg/800px-Sen_Monorom%2C_Mondulkiri%2C_Cambodia.jpg