Pamodāmies un devāmies uz “lēno” laivu lai beidzot nokļūtu Koh Mak. Sākumā brauciens pa stāvu un slapju serpentīnu, kuru laimīgā kārtā kontrolēja vairāki cilvēki ar rācijām. Vadītāji pieredzējuši, diena gaiša tāpēc vairs nebija uztraukuma, likās ka viss būs ok. Vienā brīdī gan pārsteigumu sagādāja auto, kas gandrīz nespēja pieveikt slideno kalnu (skat. video).

Piestātne bija ļoti interesanta, žēl, ka mūsu vadītāja dēļ mēs kavējām laivu un tāpēc nevarējām uzkavēties ilgāk, lai iemūžinātu to, kā uz pāļiem turas gandrīz vesels ciems ar veikaliem, viesu namiem un ēdinātavām. Izskrējām cauri burzmai ar lielām acīm un tikām iesēdināti laivā, kura vēl kādu brīdi pakavējās, līdz mēs atkal devāmies ceļā.

Sākums ļoti interesants. Skati, kā no filmām, salas, klintis, laivas, bet kādā brīdī bija gana un es izmantoju laiku, lai palasītu grāmatu pasaules skaistākajā lasītavā – laivā, kas kursē no Koh Chang uz Koh Mak.

Krastā mēs tikām pie “takša,” kas mūs aizveda uz viesnīcu. Sākumā ceļš bija gandrīz kā īsts ceļš, bet ātri vien nokļuvām uz pavisam šaura, bedrēm piesēta neceļa. Grūti iedomāties, ka ceļš tiešām ved uz viesnīcu.

Viesnīcā mūs sagaidīja saimnieces suns.

Salas karte. Mēs dzīvojām Koh Mak Buri Hut resort pie Ao Baan Lang līča.

Beidzot satikām mūsu draugus, Zanes bijušos kolēģus, kuri tagad strādā Bangladešas skolā. Pateicoties viņu ierosinājumam mēs uz dažām dienām bijām nonākuši uz šīs burvīgās salas.

Vietējie mūs, protams, kārtīgi aplaistīja.

Braucot garām šim koka mobīlim Zane ieminējās, ka tā ir ideāla vieta geokešam. Vēlāk viesnīcā izrādījās, ka tur tiešām tāds ir paslēpts. Tāpēc nolēmām, ka vakarā piebrauksim un neuzkrītoši to apmeklēsim.

Šādi koka mobīļi nav nekāda atrakcija tūristiem, tie tiešām tiek lietoti salas satiksmē.

Vakars klāt.

Nakts bija skaista un silta tāpēc devos uz mūsu viesnīcas piestātni un paspēlējos ar nakts kadriem.

Tālumā zibeņoja, zibens bultas paslēpās mākoņos, tomēr atblāzmas bija skaidri redzamas.