Šodien saņēmu epastu no kādas svarīgas bankas darbinieces un ieraudzīju, ka viņas epasta paraksts ir spilgts piemērs tam, kādiem noteikti nevajadzētu būt korporatīvajiem epasta parakstiem 21. gadsimtā.

Minētajā epastā ir iekļauti trīs aplami, lieki un glupi apgalvojumi.

Pirmais:

Šajā e-pasta ziņojumā, iespējams, ir sniegta konfidenciāla informācija. Ja Jūs esat saņēmis šo e-pasta ziņojumu kļūdas dēļ, lūdzu, informējiet tā sūtītāju, atbildot uz saņemto ziņojumu. Pēc tam izdzēsiet šo e-pasta ziņojumu, neizveidojot, neizplatot un nepaturot šā e-pasta ziņojuma kopiju.

Nezinu, kurš bija pirmais, kas iekļāva savā epastā šo tekstu, bet varu saderēt, ka viņš bija varen apmierināts ar sevi. Riktīgs malacis. Uzsita sev uz pleca un aizgāja glaunās pusdienās. Viņš izsūta epastus un jūtas, kā slepenais aģents no “Mission impossible” filmām. Sēdēja, domāja tekstu un vēl sabēdājās, ka nekādi nevar uzspert gaisā tavu datoru, līdz ar nosūtīto epastu.

Cik esmu runājis ar likumus zinošiem cilvēkiem šādam parakstam epastā nav ne mazākā spēka. Iemesls ir gauži vienkāršs, tev nav pienākums piekrist un sekot tur rakstītajam, līdzīgi, kā tev nav pienākums, sekot norādījumiem, kas brūnā pirkstrakstā rakstīti uz publisko tualešu sienām.

Otrais apgalvojums:

Lai gan uzskatām, ka šajā e-pasta ziņojumā un jebkurā tā pielikumā nav vīrusu un citu kļūdu, kuras varētu ietekmēt to IT sistēmu vai datoru darbību, kuri izmantoti, lai saņemtu un lasītu šo e-pasta ziņojumu, tā saņēmējs uzņemas visus riskus, kas saistīti ar šā e-pasta ziņojuma atvēršanu. Mēs neuzņemamies nekādu atbildību par iespējamajiem zaudējumiem un kaitējumiem, kas var rasties līdz ar šā e-pasta ziņojuma saņemšanu un lietošanu.

Īsumā. Mums liekas, ka mēs vīrusus nesūtam, bet ja sūtam, tad paši vainīgi, ka jums nāksies tīrīt datoru.

Šo noteikti izdomāja kāds jurists ar advancētām MS Word zināšanām un piespieda IT departamentam šo iekļaut zem katra izsūtītā epasta. IT čalis sākumā smējās, jo viņam likās, ka tas nu gan ir viens labs joks, bet viņa seja saskāba, brīdī kad viņš saprata, ka teksts tomēr ir radīts pilnā nopietnībā.

Epasta noslēdzošais teikums:

Saudzēsim apkārtējo vidi, lieki nedrukājot!

Šis ir tīrs zelts. Pieci vārdi, kas uzņēmumu automātiski padara par zaļi domājošu, ekoloģiju saudzējošu, dabu mīlošu hipiju un bio hipsteru pulciņu. Viņi saka “saudzēsim vidi” ar tādu svaru it kā, katrs epasts būtu līdzvērtīgs vienam jauniestādītam mežam. Skaties, kā mēs “saudzējam vidi”, sūtam epastus un esam baigie malači.

Epastus drukā 1%? Labi, varbūt 2% epastu saņēmēju. Vieni to dara, jo nevar izlasīt mazos datora burtus un viņiem patīk papīrs – citiem vārdiem sakot pensionāri. Otri to dara, jo viņi ienīst apkārtējo vidi. Viņi nevar ciest kokus, tāpēc katru rītu izdrukā Delfus un Googli un citus internetus.

Šis pamudinājums, noteikti domāts dabas nīdējam, epastu printētājam, sliktam cilvēkam ar melnu dvēseli. Viņš lasīja epastu un prātoja vai tomēr nav to saņēmis kļūdas pēc un vai viņam nevajadzētu strauji aizmirst par lasīto. Viņš satraucās par vīrusiem, kas droši vien sabojās datorā glabātos ģimenes foto krājumus. Bet nonākot pie pēdējā teikuma viņa acis kļuva miklas un uz svaigi drukātā epasta uzkrita milzīga asara. Viņš tikko bija līdzdarbojies vides iznīcināšanā, bet, lai slavēts sirdsšķīstais uzņēmuma darbinieks, kas uzveda uz pareizā ceļa – vide ir jāsaudzē lieki nedrukājot.

Cilvēks, kas bija izlēmis epastu printēt un izlasīja, līdz šim maģiskajam teikumam, nonāca pie atklāsmes – ja viņš neizdrukās šo epastu viņš iekļūs vienā kompānijā ar Greenpeace aktīvistiem, kuri vējainā jūras krastā ik dienas berž naftu no nosmērētiem putnu mazuļiem.

Atceries, saudzēsim apkārtējo vidi, lieki nedrukājot!