Laiks pasūkstīties par #firstworldproblems
kas notiek, ja divus gadus nelieto datorpeli?
Varu padalīties ar savu pieredzi. Mazliet vairāk kā pirms diviem gadiem mainījās ikdiena, pārvācāmies uz Kambodžu, aizgāju prom no galda datora lietošanas, iegādājos MacBook Air un tiku pie iespējas veikli mainīt darba vietu. Dators somā, prom uz kafijotavu un darba diena var sākties.
Atceros, ka sākumā apsvēru, ka būs pie viena jāiegādājas arī pele, bet pēc pirmajām pāris dienām bija skaidrs, ka Air trakpads pēc savas būtības ir krietni funkcionālāks par jebkuru peli.
Tagad esmu “atpakaļ pie galda” – joprojām ar Air, bet tas ir aizvērts un pieslēgts pie monitora. Sēžu pie ārējās klaviatūras un pie viena esmu pieslēdzis uzticamo Logitech peli, kura vienmēr likusies megaērta un kalpo jau gadiem ilgi.
kaut kas trūkst
Pirmās sajūtas ir precizitātes trūkums. Tas noteikti ir pieradums, bet pele vairs neliekas tik precīzi vadāma. Tas vēl būtu sīkums, daudz aktuālāks jautājums ir tas, ka vairs nevaru izpausties ar žestiem. Nezinātājiem tas neko daudz neizsaka, bet tie, kas tos lieto ikdienā sapratīs, cik ērti iespējams darboties ar darba virsmu, ja vien ir zināmas izpalīdzīgi draudzīgās kombinācijas.
daudzpirkstu žesti
(Vieta jēlam jokam par žestiem.) Daudzpirkstu trackpad žesti, droši vien ir, kas tāds, ko liela daļa Mac lietotāju nekad nav lietojuši, tas ir kas tāds, kam uzmanību velta tikai putekļiem klāts Apple web lapas nostūris. Trackpad žesti Mac pasaulē ir tas pats, kas PC pasaulē peles labais klikšķis, kuru, kā izrādās, daudzi neprot lietot vai lieto negribīgi un izvairīgi.
Šeit es gribēju aprakstīt visu to jaukumu, ko var paveikt ar žestiem, bet es sapratu, ka tas ir neiespējami, tas ir jāredz un jāizmēģina katram pašam.
Lai nu kā tur būtu. Ikdienas darbs bez šiem žestiem ir tieši tik grūts un neiespējams, lai es piespiestu sevi aprakstīt savas mokas blogā. Ja agrāk es nekādi nevarēju saprast, kāpēc, lai kāds peles vietā pirktu Maģisko trakpadu, tagad man jājautā: “kāpēc, lai kāds pirktu peli maģiskā trakpada vietā?”