Vasaras vidū radās lieliska izdevība apmeklēt Parīzi.

Parīzē netrūkst skaistu parku, laukumu un ieliņu, kur var izstaigāties pilnīgi bez citu tūristu klātbūtnes, bet pilsētas apmeklējums bez Luvras nav iedomājams, tāpēc laicīgi devos interneta plašumos, lai uzzinātu, kāds ir nesāpīgākais veids, lai iekļūtu pasaulē lielākajā un krāšņākajā mākslas muzejā.

Izrādās, svarīgākā lieta, kas jāatceras ir tā, ka muzejam ir nevis 2, bet gan 3 ieejas. Luvru gribējām apmeklēt laicīgi, bet kamēr tikām galā ar brokastīm, bija jau gandrīz pusdienas laiks. Parīzē sāka līt lietus un izkāpjot no metro mūs Luvrā gaidīja tik gara rinda, ka neredzējām tai ne sākumu, ne galu. Iznācām virszemē, un pamanījām, ka arī pie centrālās ieejas – stikla piramīdas – cilvēki stāv lietū ar lietussargiem, bet rindas sākums pat nav saredzams.

Skaidrs, ka jādodas uz trešo ieeju, kas saucas Porte des Lions. Gājām mazliet bažīgi, jo nemanījām nevienu cilvēku, kas stāvētu rindā. Domājām – tad jau ieeja droši vien ir ciet un šodien nav pieejama. Bet viss bija kārtībā. Iegājām Luvrā kādu 60 sekunžu laikā. Likās, ka šī ieeja bija būvēta tieši mums, jo nevienu citu, izņemot darbiniekus, tur nesatikām. Bijām vienīgie, kas gāja cauri drošības pārbaudei, kas aizņēma vienu mirkli. Biļešu iegāde bija otrs, tik pat īss mirklis un viss – mēs varējām uzsākt muzeja izpēti nestāvot rindā ne sekundi.