Mans pirmais ultramaratons – 67km

Ok, ok, tas nav gluži klasisks ultramaratons.

Runa ir par backyard ultra pasākumu, kuru organizēja Supervaroņi. Desmit apļos (desmit stundās) izdevās pieveikt aptuveni 67 kilometrus.

Esmu itin apmierināts ar rezultātu, jā varētu mazliet pārliecinošāk, bet tad būtu bijis mazliet rūpīgāk jāgatavojas. Pēc 10. apļa sapratu, ka noteikti varētu 11. un gan jau izspiestu arī 12. lai tiktu pie “spožākas” medaļas. Bet bija aizdomas ka turpinot skrējienu, būtu izlijis līdz vīlēm arī trešo un ceturto reizi. Divas reizes skrējiena laikā jau nācās nomainīt visas drēbes, tāpēc šis nebija pārāk vilinošs variants.

Iepriekšējā vakarā biju labi sagatavojies. No rīta atlika tikai iekārtot bāzi pie durvju sliekšņa. Man bija ērts saliekamais krēsls, kaste ar ēdieniem, kaste ar tehniskajām lietām, saorganizētas maiņas drēbes un ierīkots maiss, kur likt visas salijušās un sasvīdušās drēbes.

Noderēja gandrīz viss, kas bija sagatavots. Un tas, kas netika izmantots būtu noderējis, ja mainītos skriešanas apstākļi, citiem vārdiem, biju gatavs gandrīz visam. Ja būtu jāskrien vēl ilgāk, tad gan būtu ziepes, jo beigās visas enerģijas želejas bija iztērētas.

Man bija arī kolosāla atbalsta komanda – sieva un viņas vecāki, kas vajadzīgajā brīdī piegādāja garšīgas japāņu nūdeles, siltu tēju, sausu dvieli un citus labumus.

Pēc 10 noskrietiem apļiem bija laba sajūta, biju možs un beidzu skrējienu ar pārliecību, ka arī 12 apļi ir pieveicama lieta. Pirms skriešanas biju izvirzījis sev 7 apļu minimumu, bet uz nākamo reizi gribu sasniegt 12 apļus. Vairāk gan droši vien ne :)

Ja skrietu vairāk noteikti būtu citi komentāri, bet šādā apjomā es teiktu, ka parasts maratons pat ir grūtāks. Atceros, ka Yokohamas maratonā bija viens mirklis, kurā nevarēju saprast, kāpēc es esmu piekritis skriet, jo kājās bija iemetušies krampji un pāris kilometrus pirms finiša nācās soļot. Savukārt šeit, kad vienā aplī jutu, ka virs ceļgaliem varētu veidoties krampji, varēju atpūtas pauzē iedzert ūdeni un iebērt mutē magnija devu (nezinu vai palīdzēja, vai tikai placebo). Katrā ziņā garantētā atpūta un izstaipīšanās palīdzēja turpināt apļošanu bez īpašām problēmām.

Nākamās dienas sajūtas arī ir pārsteidzoši labas. Jā, ja dziļi iesēdos dīvānā, tad pagāja kāds brīdis, lai tiktu laukā, bet pa trepēm varēju skriet itin knaši.

Apļu rezultāti īsumā:

  1. aplis, sirds: 146, laiks: 38:30 5:44 min/km (21,5 min atpūta)
  2. aplis, sirds: 150, laiks: 37:54 5:37 min/km (22 min atpūta)
  3. aplis, sirds: 141, laiks: 43:22 6:25 min/km (16,5 min atpūta)
  4. aplis, sirds: 144, laiks: 42:59 6:23 min/km (17 min atpūta)
  5. aplis, sirds: 155, laiks: 39:40 5:52 min/km (20 min atpūta)
  6. aplis, sirds: 144, laiks: 47:48 7:01 min/km (12 min atpūta)
  7. aplis, sirds: 151, laiks: 43:03 6:22 min/km (17 min atpūta)
  8. aplis, sirds: 144, laiks: 47:48 7:05 min/km (12 min atpūta)
  9. aplis, sirds: 141, laiks: 48:25 7:09 min/km (11,5 min atpūta)
  10. aplis, sirds: 139, laiks: 50:16 7:24 min/km (9 min atpūta)

Īsās apļu fotoreportāžas:

8:00 no rīta 1. aplis mierīgs, satiku vēl dažus dalībniekus, centos saprast, kādam būtu jābūt labam ātrumam. Neko nefotografēju, mēģinu saprast, kāda būs šī jocīgā diena.

9:00 esmu sapratis vēlamo tempu un to, cik daudz laika paliek pāri. Sāku domāt par padomiem, kurus pirms sacensībām lasīju internetā. Ka nav jēga īpaši daudz atpūsties un ka var taču trasē uzvesties mierīgāk un skriet bez steigas. Šajā aplī sāku arī fotografēt, lai varētu salīdzināt skriešanas apstākļus.

Priecājos, ka biju pielāgojis savu apli tā, lai būtu skaisti un mākoņaini skati
Pamēģināju arī vienu apli bez austiņām un mūzikas

10:00 vēl viens mierīgs aplis

11:00 pēc četriem apļiem ~ 27km manā nometnē ir parādījies pārsteigums – meitas gatavots uzmundrinājuma plakāts.

12:00 šajā aplī lija lietus, kārtīgi saliju un mājās pārģērbos.

13:00 devos aplī ar lietus jaku, bet jau pēc 10 minūtēm, spīdēja spoža saule. Apļa beigās, lai būtu interesanti atkal tuvojās lietus mākonis. Patīkami, ka tiku pie viena sausa apļa, bet žēl, ka lietus jaka lieki jānes līdzi.

14:00 šajā aplī atkal kārtīgi izmirku.

15:00 un jau atkal pēl lietaina apļa seko zilas debesis un saule.

Ja uzvelk lietus jaku, tad ir cerības, ka tajā aplī nebūs lietus

16:00

Laiks mest mieru apļošanai, kamēr vēl ir prieks par skriešanu :)
Bāzes nometnē prieku rada meitas gatavotie plakāti

17:00 pēdējais 10 aplis. Ļoti labas sajūtas un arī lietus mākoņi beigušies. Laika prognoze gan saka, ka drīz atkal būs lietus un apļa beigās tā arī izskatās. Mājās sēžot, gan pamanīju, ka būtu varējis 11. un 12. apli izskriet gandrīz pavisam pa sauso.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *