Man gribējās paskriet pa mežiem, bet tā vietā dabūju dunduru mākoņus un purvus.

Nevarēju palaist garām šī gada pirmās meža skriešanas sacensības, tāpēc biju apņēmības pilns izskrieties pa meža takām. Tas, ko nezināju, ka tās takas vedīs augšā katrā stāvākajā pakalnā, katrā gravā, katrā dunduru biezoknī un katrā slapjākā purvā. Citiem vārdiem, tāda mierīga un līgana skriešana bija tikai retu reizi. Un pat ja bija, tad tikai brīžos, kad jau biju pārguris no iepriekšējās gravas.

Uzreiz jāsaka, ka pasākums man ļoti patika, bet vienlaikus neko tik grūtu sen nebiju darījis. Varu droši teikt, ka parasts 42km maratons ir krietni vieglāks par šo, arī 67km backyard ultra bija nesalīdzināmi vieglāka. Biju iedomājies, ka, lai arī cik grūti ies mežā, pēc smaga posma varēšu pasoļot un atpūsties, bet nebiju rēķinājies ar to, ka mani ēdīs nost dunduru kalni. Apstāties aizliegts!

Arī karstums nepalīdzēja, bet salīdzinoši tas nebija necik dižs traucēklis. Gravas, purvi un dunduri darīja savu. Pēc 3-4 stundām mežā bija pavisam smagi brīži, kuros biju ļoti sliktā noskaņojumā. Pēdējos 5 kilometros uzliku austiņas un sāku klausīties mūziku tā, lai nedzirdētu dundurus. Tas krietni palīdzēja saņemties un tikt galā ar šo skrējienu.

Te video ieskatam:

Tagad atskatoties uz šo pasākumu, man tiešām ļoti patika un esmu priecīgs, ka noskrēju. Garo distanci – divus apļus noteikti negribētu skriet, bet viens bija tieši laikā. Man laikam visvairāk traucēja tas, ka nebiju gatavs šādam formātam. Konstanti slapjas kājas un dubļu pilni apavi vienā brīdī sāk apnikt. Šis bija spilgts piemērs, ka 31 kilometrs pa purviem nav tas pats, kas 31 kilometrs pa Siguldas takām vai Yokohamas šosejām.

Te ir saite uz Strava aktivitāti: https://www.strava.com/activities/3683601518

Rezultāts: 5h un 14min, savā grupā 20. vieta no 21 (+1 izstājies), distancē kopumā: 52. vieta no 61 (+2 vai 4 izstājušies). Distances ātrākais laiks 2h un 41min.