Miks Latvis

Hobits

Katru vakaru pirms gulētiešanas es meitai lasu priekšā kādu grāmatu. 

Esam jau desmit reizes izlasījuši visa veida Muminu grāmatas un tagad pienācis laiks, kam jaunam.

Pagājušajā gadā gāju cauri tai bērnu literatūras klasikai, kas bija manas bērnības klasika. “Herbe ar lielo cepuri”, “Zirgs, kurš pazaudēja brilles” utt. Tad lasīju tādas, lietas, kas man bija paslīdējušas garām: “Mazā raganiņa” un “Naksitrallīši”. 

Šogad, kad Mārai jau pilni pieci gadi, izlēmu, ka gribu lasīt, ko pavisam jaunu, tādas lietas, par kurām savā bērnībā pat nenojautu.

Citiem vārdiem, saņēmos lasīt Hobitu. Beidzot 34 gadu vecumā. Un izrādās, ka šis bija perfekts lasāmgabals. Jā, atkal jau bija vairākas bīstamas rindkopas, kur kaut kādiem mošķiem, tika cirstas galvas, bet tādu nebija pārāk daudz. Tādas izlaidu vai vienkārši pakomentēju, ka notika cīņa. Pārsvarā, jau, Hobits ir itin piemērots maziem bērniem, jo visu laiku tiek dziedātas dziesmas un grāmatā ir arī mīklas un joki. Skaidrs, ka šo var pēc gada vai diviem lasīt no jauna un jau nevajadzēs tik daudz filtrēt. Vēl gan nezinu, kurš būs tas vecums, kad varēs lasīt precīzi 1:1 visu grāmatu.

Bija arī bailīgi brīži, bet pārsteidzošā kārtā tikām ar tiem galā itin viegli. Paskaidroju, ka viss jau būs labi un viņi tiks tālāk savā piedzīvojumā.

Grāmatas sākums bija visaizraujošākais. Smieklīgi apraksti un rūķu ierašanās pie hobita. Lasījām vairākas reizes, kamēr iemācījāmies vārdus. Uzzīmējām un izkrāsojām arī visu rūķu krāsainās kapuces, izpētījām radnieciskās saites. Tad varējām lasīt tālāk.

Katru vakaru izlasīju krietni vairāk, nekā parasti būtu lasījis, jo pašam bija ļoti interesanti. Kopā minējām Golluma mīklas un visādi citādi jauki pavadījām laiku.

Bija arī asaras un raudāšana tajā pašā bēdīgākajā brīdī, bet tikām līdz pašām beigām ļoti apmierināti ar hobita dižo piedzīvojumu.

Tagad plānoju, kādas vēl ir labas grāmatas, kuras ir no pasaules klasikas un manā bērnībā tika pavisam paslīdējušas garām. Kamēr neesmu atradis neko labāku sāku lasīt “Čārlijs un šokolādes fabrika.” Vēl nezinu, ko teikt par grāmatu, bet man ļoti patīk, ka beidzot varu lasīt interesantas grāmatas, kuras pats neesmu vēl lasījis un kuras ir kaut cik atbilstošas arī meitas vecumam un interesēm.

Vai jums ir labi ieteikumi, ko jūs lasāt saviem bērniem? Priecāšos par idejām.

3 Responses

  1. Mik! Ja saņēmies Hobitam, tad noteikti vari turpināt ar Gredzenu pavēlnieku. Mūsu ģimenes vīrietis mazajam vīrelim visas ir izlasījis un viņiem tas bija aizraujošs kopīgs ceļojums un forša kopābūšana vakaros.

    4-5 gadu vecumā grāmatas par Loti no Izgudrotāju ciema tiek klausītas ar aizrautību, skaistas ilustrācijas un savdabīgi, izdomāti varoņi, neiespējamais vienmēr ir iespējams. Un vienā no Lotes ceļojumiem galamērķis ir Japāna. ;)
    Vēl man patika lasīt Pepiju garzeķi, Brālīti un Karlsonu. Ir arī grāmata “Mikešs” – par runājošu kaķi, kurš iet skolā, dara blēņas un samāca arī citus zvērus runāt, autors Jozefs Lada.
    Esmu lasījusi arī šo to no Džeralda Darela grāmatām par dzīvniekiem, piem., “Mana ģimene un citi zvēri”, kā arī D.Defo “Robinsons Krūzo”, bet šīs grāmatas laikam man pašai vairāk patika kā bērniem..

    1. Paldies par ieteikumiem. Šeit minētie varianti ir manā redzeslokā, bet līdz lasīšanai neesam tikuši. Karlsons kaut kā nelikās piemērots, bet tas jau bija sen, jāmēģina vēlreiz. Gredzenu pavēlnieks likās, ka domāts krietni vecākiem bērniem. Paturēšu prātā, šādu variantu. Lote un pārējās grāmatas gan noteikti jāpamēģina.

Paldies par komentāru

%d bloggers like this: