Atradām tuvāko mežu, kurā varam pastaigāties.

Mūsu ģimenes mīļākās pastaigu takas atrodas Kamakurā, bet tur nedēļas nogalēs sabrauc cilvēki no Tokijas un vilciens, kas iebrauc pilsētā parasti ir diezgan pilns. Tāpēc meklējām iespēju, kur doties ar mums tuvāko vilcienu, kas parasti ir diezgan tukšs (pēc Japānas standartiem). Izvairoties no vīrusa mēs ikdienā sabiedrisko transportu neizmantojam, braucam ar velo, ejam ar kājām vai arī ņemam taksi. Tāpēc pat šis viens vilciens mums bija liels piedzīvojums.

Šī bija lieliska pastaiga un laba iespēja lidināt dronu un eksperimentēt arī foto jomā. Pēdējā laikā sapņoju par jauna fotoaparāta iegādi, tāpēc mēģinu saprast, kuri objektīvi ir tie, kas man visvairāk patīk un noder. Plūmju ziedēšanas dienā fotografēju tikai ar 1.8/50mm (kas būtu ~85mm analogs uz full frame) tas bija vienīgais, kas bija līdzi un centos saprast, cik ļoti man patīk šis prime objektīvs. Meža pastaigā izvēlējos 2.8/20mm (~30mm) un arī šajā dienā tas bija vienīgais objektīvs, kas tika lietots. Tas, ko sapratu, ka man ļoti patīk abi šie objektīvi un domāju, ka tie noteikti paliks manā ikdienas komplektā. Iedvesmojos no Pat Kay video: What Lens Should I Buy? — A ranked tier list. Man patīk viņa stils un sapratu, ka mans objektīvu komplekts ir diezgan līdzīgs. Tajā pašā laikā ir arī atšķirības un gribēju izpētīt, kāds būtu labākais un mazākais ikdienas komplekts, kurš man būtu nepieciešams. Vēl arī pafiltrēju Lightroom, lai redzētu, ar kādiem objektīviem ir tapušas manas mīļākās fotogrāfijas. Jūtu, ka būs grūti iekļauties 3 objektīvos, bet ceru, ka izdosies.

Iesaku noskatīties video un piesekot manam Youtube kanālam:

Startējām no Negishi stacijas.
Ļoti patīk bērzu birzis
Trāpījām tādos interesantos mazdārziņos.
Pēc kārtīga kāpiena kalnā beidzot ieraudzījām arī pašu mežu.
Nākamreiz noteikti iesim izpētīt, kāds ir skats no šī soliņa. Skaidrās dienās no šejienes varētu saskatīt Tokiju.
Ja nebūtu mākoņu, tad no šejienes varētu ieraudzīt Fudzi vulkānu.
Izskatās, ka Māra arī sāk aizrauties ar fotografēšanu.
Viesturs nogulēja pastaigas sākumu. Kad pamodās, tad ātri meklējām jauku piknika vietu.
Pēc lielās 2019. gada vētras mežos joprojām ir daudz sagāztu koku. Dažas no takām joprojām nav attīrītas, dažas ir daļēji nogruvušas un slēgtas.
Te jau vairs nav mazdārziņi, bet tādi nopietnāki lauksaimniecības pleķīši.
Mūsu piknika vieta
Aizrāvos ar drona bildēm.
Labajā pusē, tālumā redzams Yokohamas centrs. Un šis joprojām skaitās Yokohamas mežs.